Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Priekšlaikus dzimušo mazuļu radiniekiem.

Tobago

Tobago
Es nespēju komunicēt ar ārpasauli vispār. Nekomunicēju. Visi zvani, īsziņas tika pāradresēti automātiski vīram. Viņš arī runāja. Apsveikumi sāpināja, jo nevarēja zināt tak vai vispār izdzīvos. Slimnīcā sabiju pusotru mēnesi. Pēc slimnīcas mājās arī komunikācija bija īsas frāzes no manas puses. Vispār labi, ka visi bija delikāti un necik daudz neprašņāja, tikai tik, cik vai nevajag kādu palīdzību.


mikausite
Kaa mazulim sokas tagad?


Nu ko Jūs...tā nebiju es! ( iepriekš pazibējis leoparda trencis privātā lidaparātā; reiss Rīga- Maskava city).

pavasaris:)

mikausite
Mans bērns arī dikti ilgi cīnījās par palikšanu, tomēr man būtu gribējies saņemt bērnam apsveikumus ar piedzimšanu, nevis jautājumus par to kas noticis?, kas būs tālāk? un līdzjutību izteikšana.

Kapriza
Tagad ir jau padsmit gadu. Salīdzinoši uz tā fona, ka bija asinsizplūdums pa visu vienu smadzeņu puslodi un uzsūcoties tas saēda smadzenes, nav TIK traki. Ir vienas, labās puses parēze, bet staigā, pat kaut ko sporto, jo patīk. Es parasti ar viņu kopā visu ko daru, spēlējam volejbolu, basketbolu, florbolu, tenisu, nu cik nu var. Ir epilepsija, viegla garīgā atpalicība. Viegli mums nav gājis. It sevišķi sākumā tā neziņa vai vispār attīstīsies. Vadāju uz visu iespējamo, daudzas rehabilitācijas utt. Bet paldies par apvaicāšanos. Mīlu viņu neprātīgi un arī dod laimes sajūtu blakus pārdzīvojumiem. Tētis arī mīl.dēlu ļoti.

Papildināts 16.04.2019 09:19:

pavasaris
Man negribējās pat apsveikumus, neko. Man nebija depresijas, jo bija jāturas dēla dēļ, bet komunicēt komunicēju tikai ar meitenēm BKUS.


Lucretia

Kamēr nebijām uz otro etapu, negribēju vispār NEKO. Kad sapratu, ka dzīvos, tuvākajiem draugiem tikai aizsūtīju, ka mazulis ir ieradies. Uz zvaniem neatbildēju, tikai sms kad pašai bija garastāvoklis. Jo labas dienas ātri nomaina sliktās. Un jautājums- vai tad pieniņa pietiek.. gribas izšķaidīt telefonu pret sienu, jo bāc- jā, pietiek, bet nav jau kas ēd!! Ej atslaucies ntās reizes dienā, viss piedzīts sāp.

Patīkami bija, ka kolēģe uztaisīja pārsteigumu un ar milzu ziedu pušķi ieradās uz mammu kojām (vels viņ zin kā tika iekšā 21.00 vakarā). Tie ziedi man kaut kā atvēra acis-ka jāsāk priecāties tomēr, ka ir mazulis.

Kopsavilkumā- jo mazāk trobelē, jo labāk. Ja sazinas, tad labāk neitrāli jautājumi nevis cik piena, kad majās, ko ārsti saka utt.

Lucretia
Jā, piens bija sāpīga lieta. Man bija piens, diezgan daudz, bet zīšanas reflekss, protams, vājš. Man gan izdevās sākt pašai barot, bet ar uzgaļu palīdzību. Nobaroju līdz 7.5 mēn. Bet ēda kādu stundu, arī naktī stundu.

Jautājumi par pienu ļoti netaktiski un sāpīgi būs, jo tas piens mazajiem ļoti svarīgs, tur visi imunoglobulīni, obv, vitamīni utt., bet priekšlaikus dzimušu mazuļu mammām vēl īsti nav paredzēts pienam izstrādāties.

Papildināts 24.04.2019 07:59:

Lucretia
Tā trakā piena atslaukšana visām barā sākumā bija grūti pieņemt, jutos kā govs kaut kāda, bet pieradu jau , pie visa pierod.

Papildināts 24.04.2019 08:00:

Bet tie mazulīši, viņi ir kā enģelīši, tiešām man viņi tādi izskatās. Vēl tā baltā pūka lanugo. Vispār brīnumiņi, ka izdzīvo un cīnās, lai paliktu šai pasaulē.

Papildināts 24.04.2019 08:02:

Nodaļā māsiņas fantastiskas, visu laiku uzraudzība, aprūpe. Pēc tam biju šokā parastas nodaļās, ka var uzreiz nereaģēt uz aparāta pīkstēšanu. Jā, man šodien verbālā caureja, bet tik sāpīgi patiesībā tas viss bija.

Papildināts 24.04.2019 08:03:

Vīrs gan uzreiz nofoķēja mazo inkubatorā un atnāca ar asarām acīs ka tāds bumbulītis un atnesa vēlāk man puķes un kartiņu ar ierakstu - paldies tev par šo mazo bumbulīti.

Lucretia

mikausite
Es to saucu par Fermu jā, sākumā likās crazy tāda padarīšana, bet tik labi, ka tur tik glauni tie aparāti...

karinchiks

Lucretia
Mums bija barošana caur zondi apejot kunģi ar ātrumu 2ml/h. Spec barība līdz 6mēn. Un tad jautājumi par mātes pienu un atgādnes,cik tas veselīgs,kaitināja. Neatbildēju uz sms. Daļa paziņu pēc visa šī pazuda. Nevarēju komunicēt pēc tam,tā netolerance izbesīja. Jo cīņa jau bija,lai pēc nekrotiska enterokolīta viss būtu ok. Tās naktis,kad gaidi rītu un vai rīts nenesīs ko sliktu,brr.


Ļoti, ļoti laimīga!

Lucretia
Jā, aparāti glauni, žik žik un izslauc. Mājām nopirku Medelas rokas pumpīti, jo tie elektriskie netur līdzi slimnīcas pumpjiem.

karinchiks
kā jums tagad?


karinchiks

mikausite
Liela,forša,gudra meitene


Ļoti, ļoti laimīga!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18389281