Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Cits skatījums uz VĒZI un citām veselības problēmām

Martins79

To kāda ir ši saistība, ir atklājis Otto Warburg, bet diemžēl tādi cilvēki kā minētā lektore šīs zināšanas ir norakusi, un diemžēl ši tumsonība ir plaši izplatījusies.

Būtībā nekā cita jauna nav, ir tikai 2 nometnes- tie kas Warburg teoriju atzīst un tie kas pH nozīmi nesaprot apzināti vai neapzināti.

Izsmeļošāka informacija par pH ir minētājā pubmeda publikācijā, tāpat arī vēl citās publikācijās, tā ka atliek rūpīgi ar tām iepazīties. Un izprast Warburg teikto par saistību ar vēzi.

Papildināts 13.06.2019 11:24:

Krieviski par to ko atklāja Warburg, var izlasīt te:

https://akvalife.club/ru/issledovaniya/otto-varburg-biokhimicheskaya-teoriya-raka.html

Un te:

http://kedrovaya.in.ua/blog/cancer/

Pēdējās izmaiņas: ihais, 13.06.2019 11:28.



padumja lektore no RSU

Kas Jums tieši liek domāt, ka viņa ir padumja?

vienīgais zinātniski pamatotais viedoklis ir tas

Un ar ko pamatota ir doma, ka Prof. Lejas viedoklis ir vienīgais pareizais? Prof. Leja gan pasaka pašus fizioloģijas un bioķīmijas pamatus un to pašu pasaka arī RSU lektore Irina Kazuše. Kur Jūs šeit redzat pretrunu?

Tomēr labāk par to vēzi pasakiet. Man gribētos zināt.

Man to liek domāt tas kas izriet no teorijas par bufersistēmu darbību, tur nenotiek nekādi brīnumi bet precīzi aprakstītas ķimiskas reakcijas un prof Leja to acīmredzami saprot, bet minētā lektore un daudzi citi- nē.

Par vēzi- izlasi lūdzu Warburg teoriju par to kādos apstāķļos strauji vairojas vēža šūnas un kādos nē. Jeb ir vajadzīgs citēt un tulkot?:

Leja gan pasaka pašus fizioloģijas un bioķīmijas pamatus un to pašu pasaka arī RSU lektore Irina Kazuše. Kur Jūs šeit redzat pretrunu?/c/

Pretruna ir tajā apstāklī ka prof Leja skaidri atzīst faktu ka bufersistēmu darbība ir atkarīga no tā ko cilvēks apēd, kamēr lektore Kazuše to noliedz, piedēvējot bufersistēmām mistiskas, organisma pH stabilizējošas īpašības, kas nebalstās uz sārmino metālu, karbonātu un citu vielu rezervēm organismā. Tas ir katastrofāli nepareizi.

Teorētiski pareizi ir tas ka šis rezerves ir regulāri jāpapildina un nekā savādāk.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 13.06.2019 12:09.
Papildināts 13.06.2019 12:14:

Nocitēšu lektores teikto:

Tāda pH diēta nevar pastāvēt, tā runā pretī organisma bioķīmijai. Kas ir pH vērtība? Tas ir ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais kāpinātājs pie skaitļa 10. Jo lielāka ūdeņraža jonu koncentrācija jeb vides skābums, jo pH vērtība mazāka. Piemēram, ja ūdeņraža koncentrācija ir 10-1, tad pH līmenis ir 1. Ja ūdeņraža koncentrācija ir 10-7, pH ir 7 – tā ir ļoti niecīga ūdeņraža jonu koncentrācija, un vide ir neitrāla. Ja pH ir zem 7 – vide ir skāba, ja pH ir virs 7 – sārmaina.

Svarīgi atcerēties, ka cilvēka organismā nav vienas pH vērtības. Dažādos orgānos pH vērtība ir cita, atbilstoši tam, kādas funkcijas ir jāveic. Piemēram, mutes dobumā pH ir tuvu neitrālam. Kuņģa dobumā vajadzīgais pH līmenis ir skābāks – aptuveni 2, divpadsmitpirkstu zarnā nedaudz virs 7. Veselam cilvēkam asinīs pH ir 7,36. Pat niecīgas asins pH izmaiņas rada patoloģijas, kuras nepieciešams ārstēt, nevis nodarboties ar pašdiagnostiku. Lai ko mēs ar uzturu uzņemtu, tas viss tiek iesaistīts kopējā vielmaiņā. Visas organisma bufersistēmas darbojas saskaņoti, lai novērstu pH līmeņa izmaiņas.

Jau pats pirmais teikums ir radikla kļuda...

Papildināts 13.06.2019 12:18:

Tālākais skaidrojums ir pareizs, bet tas neattiecas uz jautājumu patiesībā, savukārt pēdējie 2 teikumi rada jautjumu- ko vispār lektore ir gribējusi pateikt?

Lai ko mēs ar uzturu uzņemtu, tas viss tiek iesaistīts kopējā vielmaiņā. Visas organisma bufersistēmas darbojas saskaņoti, lai novērstu pH līmeņa izmaiņas./c/

Jo bufersistēmas savā darbībā izmanto vielas ko uzņem ar pārtiku, līdzarto

apgalvojums-Tāda pH diēta nevar pastāvēt, tā runā pretī organisma bioķīmijai/c/ ir katastrofāli nepareizs.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 13.06.2019 12:19.
Papildināts 13.06.2019 12:23:

Savukārt prof Leja raksta:

Siekalu un urīna pH testi ļauj spriest par minerālvielu rezervēm organismā un skābju - sārmu līdzsvara stāvokli./c/

Un tas ir pilnīgi pareizi bet minerālvielas kas ir vajadzīgas bufersistēmu darbībai, cilvēks uzņem tikai ar pārtiku .


Svarīgi atcerēties, ka cilvēka organismā nav vienas pH vērtības.

Jums ir pilnīga taisnība, ka dažādos orgānos ir dažāds pH līmenis, bet lektore runā par asiņu pH, jo tieši tas veido organisma hemostāzi.Normāls pH ir 7.4, zem tā acidoze, virs tā alkaloze. pH >7.8 un <6.8 izraisa organisma nāvi. Lielākais asiņu pH regulātājs ir H+ (protons, skābs) un HCO3 (bikarbonāts, sārmains). Tas tiek regulēts ar elpošanu, ieelpojam 02, tas nonāks audos, tur notiek glikozes šķelšana, kā rezultātā rodas C02, kas izšķīst asins plazmā un daļēji izvadīts izelpojot. Ja asinīs par daudz C02, samazinās pH, vairāk CO2 tiek izvadīts, samazinās H+ koncentrācija asinīs. Nekādas minerālvielas papildus nav nepieciešamas, viss notiek elpojot. Tie ir fizioloģijas pamati.

Siekalu un urīna pH testi ļauj spriest par minerālvielu rezervēm organismā un skābju - sārmu līdzsvara stāvokli./c/

Arī nekādu pretrunu. Protams, ka H+ un HCO3- tiek daļēji
izvadīti saistītā veidā ar ķermeņa šķidrumiem un ietekmē konkrēto ķermeņa šķidrumu pH.

Pretruna ir tajā apstāklī ka prof Leja skaidri atzīst faktu ka bufersistēmu darbība ir atkarīga no tā ko cilvēks apēd, kamēr lektore Kazuše to noliedz, piedēvējot bufersistēmām mistiskas, organisma pH stabilizējošas īpašības, kas nebalstās uz sārmino metālu, karbonātu un citu vielu rezervēm organismā.

Es īsti neredzēju tajā rakstā, ka Prof. Leja teiktu, ka organisma bufersistēmu darbība ir atkarīga no tā ko cilvēks apēd. Protams, ka ar gadiem turoties pie nepareizas diētas, notiek izmaiņas metabolisma procesos un , piemēram, par cik tieši nieres izvada HCO3-, tad šie joni savienojas ar metālu joniem, veido sāļus, kas izgulsnējas nierakmeņu formā, vai gadiem ēdot nepareizi, attīstās cukura diabēts, kas ir tipiska metabola saslimšana un rada savas, nopietnas komplikācijas. Atgādināšu vēlreiz, ka cilvēkam nav jārij krīts vai dzeramā soda, lai mainītu asiņu pH.


Viss ko Jūs teicāt par tēmu ir visai aptuveni pareizi, ar milzīgām neprecizitātēm, piemēram šis:

Lielākais asiņu pH regulātājs ir H+ (protons, skābs) un HCO3 (bikarbonāts, sārmains)./c/

Jo HCO3 nav sārmains bet tā ir ogļskābe, sārmaini ir tās sāļi un par to arī iet runa, bet šos sārmainos sāļus- nātrija, kālija, kalcija un magnija karbonātus var uzņemt tikai un vienīgi ar pārtiku un tie ir karbonātu bufersistēmas darbības pamats.

Tālāk:

Arī nekādu pretrunu. Protams, ka H+ un HCO3- tiek daļēji
izvadīti saistītā veidā ar ķermeņa šķidrumiem un ietekmē konkrēto ķermeņa šķidrumu pH./c/

Redziet, lai skābes tiktu veismīgi izvadītas, tās vismaz daļēji ir jāneitralizē, tam ir nepieciešāmi sārmainie metāli ko uzņem ar pārtiku, jo nieres nespēj strādāt pie parāk zema pH, kritiskā vērtība laikam bija 4,5.

Un šo izvadāmo skābju ir daudz vairāk, tās ir visas skābes kas veidojas kā vielmaiņas galaprodukti- pienskābe, pirovīnogskābe, urīnskābe u.c.

Un to izvadīšanai tiek patērēti sārmainie metāli jo nevar izvadīt koncentrētu skābi, tapēc šo metālu rezerves ir jāatjauno ar partiku, kas ir pH diētas būtība.

Es īsti neredzēju tajā rakstā, ka Prof. Leja teiktu, ka organisma bufersistēmu darbība ir atkarīga no tā ko cilvēks apēd./c/

Bet es to redzu ka viņš to tā ir domājis jo tas ir bufersistēmu darbības pamatā, Hendersona formulas vienā no pieraksta formām tas ir redzams nepārprotami un tā tas ir saskaņā ar teoriju kas ir aprakstīta klasiskos darbos, man patlaban nav laika meklēt un citēt. Bet jau prof Lejas teiktais:

Siekalu un urīna pH testi ļauj spriest par minerālvielu rezervēm organismā un skābju - sārmu līdzsvara stāvokli./c/

to nozīmē jo ko gan citu nozīmē tas ka minerālvielu rezerves noska skabju un sārmu līdzsvaru organismā?

Šos minerālus var uzņemt tikai ar pārtiku, nekā savādāk un šī prof. Lejas doma kas ir izteikta iepriekš nozīmē to ka uzņemto minerālvielu daudzums nosaka skābju un sārmu līdzsvaru organismā, īpaši nozīmīgi ir sārmu metālu karbonātu formas sāļi..

Tātad ar pārtiku uzņemtie sārmzemju metālu karbonāti nosaka skābju un sārmu līdzsvaru organismā, kas bija jāpierāda.

Tā kā to tātad nosaka pārtika tad tas arī ir pH diētas pamatā. Līdzarto RSU lektore Irina Kazuše saka absolūti nepareizi, runājot par pH diētu.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 13.06.2019 22:10.
Papildināts 13.06.2019 22:27:

Tālāk:

piemēram, par cik tieši nieres izvada HCO3-, tad šie joni savienojas ar metālu joniem, veido sāļus, kas izgulsnējas nierakmeņu formā,/c/

Vispār šeit Jūs pasakāt 2 lietas- vienu pareizu bet otru ne visai..Jā, patiešām- oglskābe tiek neitralizēta ar metālu joniem,ko arī es iepriekš teicu, tapēc šo metālu rezerves organismā ir jāatjauno, par ko arī bija runa.

Bet nepareizi ir tas ka visi karbonāti veido nierakmeņus, tos nevar veidot nātrija un kalija karbonāts, un pat kalcija karbonāts tos veido tikai pie zināmiem apstākļiem, nevis vienmēr.... bet svarigi tomēr bija šī pareizā doma- ka sārmzemju metāli iet zudumā skābju izvadīšanas procesā, tāpēc to rezerves ir jāatjauno kas tikai apstiprina pH diētas nozīmīgumu jo nav vienalga ko ēd.

Tātad lai šī skābju izvadīšana būtu sekmīga, ir svarīgi lai partika ko mēs ēdam neveidotu pārāk lielu skābju daudzumu salīdzinājumā ar sārmzemju metālu daudzumu, kas atrodās sājā pašā pārtikā, pretējā gadījumā process pārstās sekmīgi notikt un organisms paskābināsies, tapēc ka visas skābes netiks izvadītas , tās uzkrāsies.Bez tam nierēs pie zema pH ļoti strauji veidojas urātu akmeni kas vēl vairāk pasliktinās to darbību.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 13.06.2019 22:45.


Tāpat vajadzētu rūpīgāk izlasīt to ko raksta prof. Leja:

Pēc maltītes siekalās sārmaino minerālvielu daudzums ļoti pieaug.........

Ja siekalu pH pirms maltītes, piemēram, ir 5,5, bet pēc maltītes būtiski nepieaug, tas liecina par sārmaino minerālvielu trūkumu.

Ja siekalu pH pēc maltītes mazinās, tas norāda uz sārmaino minerālvielu rezervju izsīkumu organismā./c/

Tas pilnīgi skaidri izsaka lietas būtību par pH diētu un to ka pārtikai ir vistiešākā ietekme uz skābju- sārmu līdzsvaru.


Un vajadzētu arī vienkārši rūpigi padomāt- ko nozīmē metaboliskās acidozes definīcija jeb īss skaidrojums:

Metaboliskā acidoze raksturojas ar pH samazināšanos sakarā ar bikarbonātu koncentrācijas samazināšanos....

( akad.J.L. Ševčenko, akad.I.N. Denisova. Praktizējošā ārsta rokasgrāmata 2010 g.)

Jo bikarbonātus cilvēks var uzņemt vienīgi ar pārtiku.


ihais

Skaots, ka Jums patīk sīkumi. Labi, tad precizēsim.

Cilvēka organismā darbojas vairākas bufersistēmas: a) olbaltuma b) hemoglobīna c) fosfātu d) bikarbonātu buferis

Runājot par bikarbonātu buferi, tajā galvenie komponenti ir CO2, H2CO3 (ogļskābe), H+, HCO3- (bikarbonāta jons, Na+ . Par Ca, Mg kā bikarbonātu sistēmas sastāvdaļu fiziologi nerunā un runājot par Na+, tad to organisms neuzņem kā karbonātu sāli, bet vizdrīzāk tie ir citi sāļi. No elektroķīmiskās disociācijas teorijas viedokļa runājot par šāļu un gāzu šķīdumiem ūdenī, tad šie sāļi izšķīstot disociē jonus ar dažādiem lādiņiem (+,-) līdz ar to asiņu bikarbonātu bufersistēmā mēs runājam par H+ un HCO3-.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ asiņu pH samazinās (kļūst skābākas) tad notiek šādfa reakcija: HCO3- +H3O+= H2CO3+H20 . H2CO3=CO2+H2O . CNS atrodas elpošanas centrs, kurš pamana to, ka ir pieaugusi CO2 koincentrācija asinīs un attiecīgi palielinās elpošanas frekvence un palīdz izvadīt ārā lieko CO2 no asinīm. Un otrādi: H2CO3+ OH-=HCO3-+ H2O . Bikarbonāti paliek asins plazmā, elpošanas frekvence samazinās un pH normalizējas. Ar elpošanas palīdzību ķermenis ļoti ātrā laikā var regulēt asiņu pH. Procesā arī iesaistās nieres, filtrējot un aizturot nepieciešamo HCO3-, Na, regulējot to izvadi, u.t.t. Šeit pats galvenais jautājums ir vai pastiprināti uzņemot Na sāļus var kaut kādā veidā ietekmēt asiņu pH? Visdrīzāk, ka nevar, jo organisms tam strādā pretī šūnu līmenī. Me joni ir nepieciešami, bet ar normālu uzturu cilvēki to uzņem pietiekoši. T

ātad ar pārtiku uzņemtie sārmzemju metālu karbonāti nosaka skābju un sārmu līdzsvaru organismā, kas bija jāpierāda. Tā kā to tātad nosaka pārtika tad tas arī ir pH diētas pamatā. Līdzarto RSU lektore Irina Kazuše saka absolūti nepareizi, runājot par pH diētu.

Šeit, manuprāt, Jūs pieņēmāt vēlamo par esošo, jo ne Prof. Leja ne arī Irina Kazuša tā nesaka tajos divos rakstos.


Papildināts 14.06.2019 11:04:

Metaboliskā acidoze raksturojas ar pH samazināšanos sakarā ar bikarbonātu koncentrācijas samazināšanos....

Tagad nav laika, bet vēlāk Jums uzrakstīšu metabolās acidozes iemeslus un fizioloģiju.

Papildināts 14.06.2019 11:05:

Jo bikarbonātus cilvēks var uzņemt vienīgi ar pārtiku.

Parasti cilvēki neēd karbonātus kā sodu, krītu, bet tie tiek sintezēti no metabolisma rezultātā radušās CO2.

Šeit pats galvenais jautājums ir vai pastiprināti uzņemot Na sāļus var kaut kādā veidā ietekmēt asiņu pH? Visdrīzāk, ka nevar, jo organisms tam strādā pretī šūnu līmenī./c/

Na un citu sārmzemju karbonāti kā reiz ir tie par ko ir runa metaboliskās acidozes definicijā, ko dod akad. Ševčenko un Denisova, tapat tos sauc par minerāliem, šo terminu lieto prof Leja, līdzarto apglvojums kas citēts iepriekš , ir nepareizs, jo ir pretrunā ar šo definīciju.

Papildināts 14.06.2019 11:14:

Parasti cilvēki neēd karbonātus kā sodu, krītu, bet tie tiek sintezēti no metabolisma rezultātā radušās CO2./c/

Absolūti nepareizi, jo Jūs pati rakstījāt ka nierēs metālu joni reaģē ar skābēm, no kurienes tad ppildinās to rezerves? Sārmzemju metāli organismā nevar sintezēties, karbonāts varētu, bet patiesībā orgnismā notiek karbonātu sadaļīšnās nevis sintēze, tas sadalās skābeklī un ogļskābajā gāzē.

Papildināts 14.06.2019 11:16:

Sārmzemju netāku karbonātus satur pārtika, jā, parasti sodu vai krītu tīrā veidā neēd, bet ja ir karbonātu deficīts organismā, tad to ēšana tieši labi papildina karbonātu rezerves organismā,kas arī dod šo vēlamo efektu.

Papildināts 14.06.2019 11:18:

Un vēl- apgfalvojums :

Šeit pats galvenais jautājums ir vai pastiprināti uzņemot Na sāļus var kaut kādā veidā ietekmēt asiņu pH? Visdrīzāk, ka nevar, jo organisms tam strādā pretī šūnu līmenī./c/

ir fundamentāli nepareizs, jo organisms nevis strādā pretī tam bet tieši tā strādā karbonātu bufersistēma.



Sārmzemju netāku karbonātus satur pārtika, jā, parasti sodu vai krītu tīrā veidā neēd, bet ja ir karbonātu deficīts organismā, tad to ēšana tieši labi papildina karbonātu rezerves organismā,kas arī dod šo vēlamo efektu.

No kurienes ir šāda informācija?

Papildināts 14.06.2019 11:20:

bet patiesībā orgnismā notiek karbonātu sadaļīšnās nevis sintēze, tas sadalās skābeklī un ogļskābajā gāzē.

O, pirmo reizi dzirdu. Kurā orgānā tas notiek ir kāda ir ķīmiskā reakcija?

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18390087