Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Cits skatījums uz VĒZI un citām veselības problēmām

Martins79

Tieši kas Jums šķiet nepareizs šājā apgalvojumā? Vai apšaubāms?

Visā organismā, tas, protams, ir ļoti interesanti ka Jūs to pirmoreiz dzirdat, varbūt Jūs varētu pateikt no kurienes tad rodas oglskābā gāze ko izvada plaušas?

Varbūt palasiet, kāda ir tieši karbonātu funkcija organismā:

https://ru.wikipedia.org/wiki/Гидрокарбо

В организме гидрокарбонаты выполняют важную физиологическую роль — регулируют постоянство реакций[уточнить] в крови./c/

Varbūt Jūs zināsiet arī kas notiek ar glikozi organismā, kāds ir tās metabolisms, galaprodukti? No kurienes rodas ogļskābe un kā tā tiek izvadīta? Pati iepriekš rakstījāt...nocitēt?

Te par to var palasīt:

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A3%D0%B3%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D0%BE%D0%B1%D0%BC%D0%B5%D0%BD

Un tikai tāpēc ka pastiprināti ir jāizvda ogļskābā gāze, pastiprinās elpošana pie fiziskas slodzes. Tā rodās kā glikozes metabolisma galaprodukts..

Pēdējās izmaiņas: ihais, 14.06.2019 11:40.
Papildināts 14.06.2019 11:56:

Ogļskābe, kā Jūs pati rakstījāt, ir ar šādu formulu- H2CO3, tā rodas glikozes metabolisma rezultatā.

Tā satur ūdeņradi un karbonāta jonu, kas sasķeļās oglskābjā gāzē un skābeklī, bet oglskābā gāze tiek izelpota, tas ir aprakstīts literatūrā, arī citētaja vikipedijas rakstā, bet Jūs sakāt ka to pirmoreiz dzirdat..... nu ka tad tā? Palasiet lūdzu.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 14.06.2019 11:56.



Cienītais! Man liekas, ka Jums sajukuši zirņi ar pupām. Protams, ka CO2 rodas šūnās metabolisma rezultātā. Vai tad kāds to apšauba? Tālāk tā tiek transportēta vai nu kā izšķīdusi gāze plazmā kā arī saistīta ar hemoglobīnu, kur tiek pārvērsta bikarbonātā.

Ogļskābe, kā Jūs pati rakstījāt, ir ar šādu formulu- H2CO3, tā rodas glikozes metabolisma rezultatā. Tā satur ūdeņradi un karbonāta jonu, kas sasķeļās oglskābjā gāzē un skābeklī, bet oglskābā gāze tiek izelpota, tas ir aprakstīts literatūrā, arī citētaja vikipedijas rakstā, bet Jūs sakāt ka to pirmoreiz dzirdat..... nu ka tad tā? Palasiet lūdzu.

Ogļskābe nerrodas glikozes procesā, bet gan CO2. Ogļskābe nevar sadalīties O2 un CO2, jo tas vienkārši nav iespējams. Ogļskābe sadalās CO2 un H2O (ūdens).


Ogļskābe nevar sadalīties O2 un CO2, jo tas vienkārši nav iespējams.

Cienītā, karbonātu jons var sadalīties un sadalas no CO3 par CO2 un O, tas ko tālāk dara šis skābekļa jons , ir cits jautājums- vai tas savienojas ar H jonu, veidojot ūdeni, vai ne, nekādā veidā neietekmē procesa skābju- sārmu īpašības, un nekādā veidā nemaina to ka ogļskābā gāze tiek izvadīta caur plaušām.

Un lūdzu- nerakstiet ka man kaut kas būtu sajucis, gana daudz muļķību jau esat sarakstījusi.

Ogļskābe nerrodas glikozes procesā, bet gan CO2./c/

Neskaldiet matus, glikozes metabolisma procesā rodas CO2, bet gāze nepārvietojas pa asinsvadiem, bet tūlīt izšķīst ūdenī, veidojot ogļskābi, tā ka es pareizi teicu.

Bet runājot konkrētāk par tēmu, gribu atgādināt metaboliskās acidozes cēloni:

Metaboliskā acidoze raksturojas ar pH samazināšanos sakarā ar bikarbonātu koncentrācijas samazināšanos..../c/

( akad.J.L. Ševčenko, akad.I.N. Denisova. Praktizējošā ārsta rokasgrāmata 2010 g.)

Bet bikarbonāti nav jons, bikarbonāti ir sārmzemju metālu karbonātu sāļi, ko uzņem tikai ar pārtiku.

Un tas nozīmē, ka minētai lektorei nu nekādi nav taisnība, tāpat kā Jums, runājot par pārtikas nozīmi skābju- sārmu līdzsvara regulēšanā.


Cienītā, karbonātu jons var sadalīties un sadalas no CO3 par CO2 un O

Lūdzu uzrādiet informācijas avotu šim apgalvojumam.

Bet bikarbonāti nav jons, bikarbonāti ir sārmzemju metālu karbonātu sāļi, ko uzņem tikai ar pārtiku.

Neliels ieskats ķimijā cienītais: latviešu valod;ā sārmzemju metālu divaizvietotie ogļskābes sāļi saucās par karbonātiem un vienaizvietotie par hidrogēnkarbonātiem. Humānajā fizioloģijā par bikarbonātu sauc jonu HCO3-. Iespējams, ka Jūs ar pārtiku uzņemat sodu jeb Na2CO3 regulāri, bet parasti cilvēki sodu uzturā nelieto. Ar to senos laikos mazgāja traukus. Dzeramo sodu jeb NaHCO3 lietoja dažkārt kā kuņģa skābumu mazinošu vielu, laikā, kad nebija nebija H2 receptoru blokatori. Ak jā, vecmāmiņas lika dzeramo sodu pie pankūku mīklas, lai to uzirdinātu. Laikam daudz pankūkas ēdat?


Humānajā fizioloģijā par bikarbonātu sauc jonu HCO3-./c/

Cienītā, jons tāpēc ir jons ka tas atrodas ierosinātā stāvoklī, t.i- tas nekad nav viens bet saistīts ar ūdeņraža vai sārmzemju metāla jonu.

Citiem vārdiem sakot nav tādas vielas kā bikarbonāta jona tīrā veidā

Iespējams, ka Jūs ar pārtiku uzņemat sodu jeb Na2CO3 regulāri, bet parasti cilvēki sodu uzturā nelieto./C/

Cienītā, lūdzu nosauciet kaut vienu citu avotu kādā veidā nātrija, kālija , kalcija vai magnija karbonāti nonāk organismā, ja ne ar pārtiku. Un es nesaku ka parasti uzturā lieto sodu, bet es saku ka sārmzemju metālu karbonātus var uzņemt tiai ar pārtiku.Ir citi varianti?

Un vēl man būtu lūgums- ievērojiet pieklājības normas ja Jums ir zināms kas tās tādas ir.

Papildināts 14.06.2019 23:51:

Atkārtoju- nekur neiet runa par karbonātu kā jonu bet par karbonātiem vai bikarbonātiem kā metālu sāļiem .

Papildināts 14.06.2019 23:57:

Cienītā, karbonātu jons var sadalīties un sadalas no CO3 par CO2 un O Lūdzu uzrādiet informācijas avotu šim apgalvojumam./c/

Jūs pati to jau iepriekš atzināt, rakstot:

Ogļskābe nerrodas glikozes procesā, bet gan CO2. Ogļskābe nevar sadalīties O2 un CO2, jo tas vienkārši nav iespējams. Ogļskābe sadalās CO2 un H2O (ūdens).

Ogļskābe ir H2 CO3, bet sadaloties ogļskābjā gāzē un skābeklī, pēdējais ātri savienojas ar ūdeņraža jonu, veidojot ūdeni, tā ka tas viss ir spēlēšanās ar vārdiem un patiesībā neattiecas uz tēmu, tā ka lūgums nenovirzīties no tās.

Papildināts 15.06.2019 00:03:

Fakts ir tas ka sārmzemju metālu karbonātus vai bikarbonātus cilvēks var uzņemt tikai ar pārtiku un ūdeni, tie tur vienkārši ir un nekur citur nav..

Un tieši par šiem karbonātiem ir runa šj skidrojumā:

Metaboliskā acidoze raksturojas ar pH samazināšanos sakarā ar bikarbonātu koncentrācijas samazināšanos..../c/

( akad.J.L. Ševčenko, akad.I.N. Denisova. Praktizējošā ārsta rokasgrāmata 2010 g.)

Papildināts 15.06.2019 00:08:

Par to pašu runā prof Leja:

Siekalu pH var mērīt arī pirms un 10 līdz 15 minūtes pēc maltītes. Pēc maltītes siekalās sārmaino minerālvielu daudzums ļoti pieaug. Tādēļ šīm siekalām jābūt sārmainām.

Ideāls siekalu pH ir 6,8 - 7.0 (norma 6,5 - 7,5) pirms un ap 8,5 pēc maltītes.

Ja siekalu pH pirms maltītes, piemēram, ir 5,5, bet pēc maltītes būtiski nepieaug, tas liecina par sārmaino minerālvielu trūkumu.

Ja siekalu pH pēc maltītes mazinās, tas norāda uz sārmaino minerālvielu rezervju izsīkumu organismā./c/

Jo tikai un vienīgi sārmzemju metālu sāļi ir šīs sārmainās minerālvielas, kas te ir minētas, patiesībā tie ir ne tikai karbonāti bet arī citi vāju skābju sāļi- citrātii, askorbāti utt.

Papildināts 15.06.2019 00:21:

Vēl- akadēmisko terminu vārdnīcā ir dota bikarbonātu definīcija:

https://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/69263/%D0%91%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%80%D0%B1%D0%BE%D0%BD%D0%B0%D1%82%D1%8B

tapēc lūdzu pieturieties pie tās un nemēģiniet aizvietot to ar bikarbonātu vai hidrokarbonātu jonu.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 15.06.2019 00:23.
Papildināts 15.06.2019 00:26:

Jo šeit :

Metaboliskā acidoze raksturojas ar pH samazināšanos sakarā ar bikarbonātu koncentrācijas samazināšanos..../c/

( akad.J.L. Ševčenko, akad.I.N. Denisova. Praktizējošā ārsta rokasgrāmata 2010 g.)

neapšaubāmi ir domāti bikarbonāti tādā nozīmē kā tas izriet no akadēmisko terminu datubāzes- kā sārmzemju metālu karbonāti, nevis karbonātu joni.


Cienītā, lūdzu nosauciet kaut vienu citu avotu kādā veidā nātrija, kālija , kalcija vai magnija karbonāti nonāk organismā, ja ne ar pārtiku. Un es nesaku ka parasti uzturā lieto sodu, bet es saku ka sārmzemju metālu karbonātus var uzņemt tiai ar pārtiku.Ir citi varianti?

Ir citi varianti, protams, jo ar pārtiku mēs karbonātus parasti neuzņemam. Atkārtoju vēlreiz, HCO3- rodas organismā no ogļskābes audu metabolisma rezultātā. Dabā nemaz Na2CO3 nav atrodams, K un Na karbonātus var iegūt tikai no dažu koku pelniem kā to darīja daudz daudziem simtiem gadu. Reālajā dzīvē mēs Na, K uzņemam ar kā hlorīdus, sulfātus, iespējams, fosfātus. Cilvēka organisms pastāv lieliski bez ārēji uzņemtiem karbonātiem un nespēj izmainīt asiņu pH. Pretēja situācija ir ar vāji šķīstošajiem Ca un Mg karbonātiem un hidrogēnkārbonātiem. Tos gan var uzņemt ar ūdeni.

Un vēl man būtu lūgums- ievērojiet pieklājības normas ja Jums ir zināms kas tās tādas ir.

Man Jums būtu tieši tāds pat lūgums diskusijā būt ieturētam un pieklājīgam un nesaukt lietas kuras īsti nav skaidras opar muļķībām.

Ogļskābe ir H2 CO3, bet sadaloties ogļskābjā gāzē un skābeklī, pēdējais ātri savienojas ar ūdeņraža jonu, veidojot ūdeni,

Es atvainojos, ka pie tā atgriežos, bet tā tas nenotiek un ja Jūs apgalvojat, ka tomēr notiek, iedodiet informācijas avotu. Tas ir pretrunā ar ķīmijas pamatlikumiem un to varat pārbaudīt, mēģinot uzrakstot vienādojumiu šādam procesam.


tapēc lūdzu pieturieties pie tās un nemēģiniet aizvietot to ar bikarbonātu vai hidrokarbonātu jonu.

Mēs komunicējam latviešu valodā nevis krievu un latviešu valodā ir tādi termini kā rakstīju.

Ir citi varianti, protams, jo ar pārtiku mēs karbonātus parasti neuzņemam. Atkārtoju vēlreiz, HCO3- rodas organismā no ogļskābes audu metabolisma rezultātā./c/

Es Jums jau rakstīju ka runa nav par HCO3, bet par karbonātiem kā sāļiem, un kā jau pareizi raksta prof. Leja:

Ja siekalu pH pēc maltītes mazinās, tas norāda uz sārmaino minerālvielu rezervju izsīkumu organismā./c/

tad runa ir ne tikai par karbonātiem bet par par visām sārmainajām minerālvielām, bez tam- pārtikā ir ari nātrija bikarbonāts, ir.

Tātad- dodiet kaut vienu citu variantu kā cilvēks var uzņemt šīs sārmainās minerālvielas, izņemot pārtiku!

Papildināts 15.06.2019 09:40:

Man Jums būtu tieši tāds pat lūgums diskusijā būt ieturētam un pieklājīgam un nesaukt lietas kuras īsti nav skaidras opar muļķībām./c/

Diemžēl to darāt Jūs.

Jo- šos sārmainos minerālus var uzņemt tikai un vienīgi ar pārtiku, mēs te nerunājam par medicīniskām procedūrām kā ievadīšanu vēnā bet dabīgu uzņemšanu.:

Mēs komunicējam latviešu valodā nevis krievu un latviešu valodā ir tādi termini kā rakstīju./c/

Par terminiem - bikarbonāti saskaņā ar akadēmisko terminu datubāzi ir sārmzemju metālu sāļi, bikrbonāti nevis bikarbonāta jons un valodai te nav nekādas nozīmes! Skatieties latviski, lai gan tur nav detalizēts skidrojums, tomēr termina jēga ir viennozīmīgi identiska

http://termini.lza.lv/term.php?term=bikarbon%C4%81ts&list=bikarbon%C4%81ts&lang=LV

Tātad- nosauciet kaut vienu veidu kā šie bikarbonāti nonāk organismā , izņemot pārtiku!

Tāpat- kā organismā nonāk citrāti, askorbāti un citi sārmainie minerāli!

Pēdējās izmaiņas: ihais, 15.06.2019 09:58.
Papildināts 15.06.2019 10:08:

Reālajā dzīvē mēs Na, K uzņemam ar kā hlorīdus, sulfātus, iespējams, fosfātus/c/

Absolūti meli! Šo skābju sāļi nav sārmaini. Interesanti kas tad ir šis sārmainās minerālvielas, par ko runā prof. Leja?

Tie ir karbonāti, citrāti, askorbāti un mēs tos uzņemam gan ar pārtiku!

Papildināts 15.06.2019 10:21:

Tapēc jau arī šajā publikācijā:

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5490517/

ir teikts:

Zemas pakāpes metaboliskā acidoze ir stāvoklis, ko raksturo neliels asins pH samazinājums normālā diapazonā, un barošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var ietekmēt šāda stāvokļa rašanos

Pēdējās izmaiņas: ihais, 15.06.2019 10:21.
Papildināts 15.06.2019 10:35:

Un vēl:

Cilvēka organisms pastāv lieliski bez ārēji uzņemtiem karbonātiem un nespēj izmainīt asiņu pH. Pretēja situācija ir ar vāji šķīstošajiem Ca un Mg karbonātiem un hidrogēnkārbonātiem. Tos gan var uzņemt ar ūdeni./c/

Tad kā tur ir- var uzņemt vai pārtika ir vienīgais veids kā tos var uzņemt?

Tātad- Jūs atzīstat ka karbonātus tomēr uzņem ar pārtiku un ūdeni?

Pēdējās izmaiņas: ihais, 15.06.2019 10:36.


Vēl- labojums pie Jūsu iepriekšējiem izteikumiem:

Par Ca, Mg kā bikarbonātu sistēmas sastāvdaļu fiziologi nerunā un runājot par Na+, tad to organisms neuzņem kā karbonātu sāli,/c/

Tas ir absolūti nepareizi.

В организме гидрокарбонаты выполняют важную физиологическую роль — регулируют постоянство реакций[уточнить] в крови

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B8%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%BA%D0%B0%D1%80%D0%B1%D0%BE%D0%BD%D0%B0%D1%82_%D0%BA%D0%B0%D0%BB%D1%8C%D1%86%D0%B8%D1%8F

Tātad Jūsu kļūda ir tā ka Jūs par kaut ko nerunājiet bet domājiet ka skābju - sārmu līdzsvaru regulē tikai elpošana, bet es jau ilgāku laiku runāju par metabolisko acidozi, nevis respiratoro. Un tas ir metaboliskais regulācijas mehānisms nevis respiratorais. Jo respiratorais nespēj viens pats kompensēt acidozi.

Šeit :

http://bono-esse.ru/blizzard/Lab/MedlabDs/respirator_acidose.html

Jūs varat par to palasīt, tur ir doti ari Hendersona formulas risinājumi, kas pierāda ka respirātorais process nespēj viens pats regulēt organisma pH, ja tā nebūtu, tad bufersistēmas vispār nebūtu vajadzīgas.


Patiesībā nav svarīgi cik daudz partikā ir Na un K karbonāti, bet gan- vai tie, uzņemot perorāli, ietekmē pH līmeni. Tātad saskaņā ar teoriju tā tas ir.Tāpat ietekme ir Ca un Mg karbonātiem, un tāpat citiem sārmainajiem sāļiem. Kļūdu, fatālu,rada formulējums- Par Ca, Mg kā bikarbonātu sistēmas sastāvdaļu fiziologi nerunā./c/

Tas izsauc nepareizus, patiesībai diametrāļi pretējus secinājumus par to vai sārmzemju metālu sāļi ietekmē organisma pH, kas neapšāubāmi tā ir, līdzarto pH diēta ir zinātniski korekti pamatota.



Tāpat varētu nocitēt vienu no metaboliskās acidozes cēloņiem:

• Причины метаболического ацидоза: диабетический кетоацидоз, алкогольный кетоацидоз, лактат-ацидоз, отравление салицилатами, этиленгликолем, метиловым спиртом, диарея, почечная недостаточность, почечный канальцевый ацидоз, прием некоторых лекарств (хлорид аммония, хлорид кальция), длительное употребление пищи, имеющей кислую реакцию.
Tulkojumā:

Ilgstoša skābas pārtikas lietošana/c/

https://www.e-reading.club/chapter.php/137785/139/Vertkin_-_Skoraya_pomoshch%27._Rukovodstvo_dlya_fel%27dsherov_i_medsester.htm

Šis nav kaut kāds interneta resurss bet tā ir rokasgrāmata mediķiem..

Un tas ir absolūti zinātniski pamatoti, ka skāba pārtika var izsaukt acidozi.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 16.06.2019 12:07.


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18390087