Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Cits skatījums uz VĒZI un citām veselības problēmām

Martins79

Un tas ir absolūti zinātniski pamatoti, ka skāba pārtika var izsaukt acidozi.

Ziniet, pat ūdens pa klinti tecēdams, var izgrauzt klintī ejas...

Noteikti, ka tā tas arī ir, jo organisma kompensācijas spējas nav bezgalīgas un kaut kādā mirklī skābums vairs netiek kompensēts ar HCO3- , jo gluži vienkārši tas samazinās. Jāpiezīmē, ka šāda situācija varētu notikt pietiekoši reti un ir atkarīga no organisma spējām kompensēt H+, saražot un izvadīt HCO3-. Secinājums: uzturā lietojot etiķi un citronus kaut kādā laika posmā jūs varat iegūt metabolo acidozi.

Papildināts 16.06.2019 20:36:

Es Jums jau rakstīju ka runa nav par HCO3, bet par karbonātiem kā sāļiem

Paskatieties uz šo no elektroķīmiskās disociācijas teorijas viedokļa. Organismā nav karbonāti kā sāļi, bet gan joni, tikai joni.

tad runa ir ne tikai par karbonātiem bet par par visām sārmainajām minerālvielām, bez tam- pārtikā ir ari nātrija bikarbonāts, ir. Tātad- dodiet kaut vienu citu variantu kā cilvēks var uzņemt šīs sārmainās minerālvielas, izņemot pārtiku!

Iespējams, ka nelielos daudzumos rūpnieciski ražotā pārtikā ir, man nav tādas informācijas.

Pie tam viena maza detaļa. Ja kuņģī nonāk karbonāti, tad tie reaģē ar kuņģī esošo sālskābi HCl un veidojas hlorīdi un CO2, kurš atraugas veidā izies gaisā. Šeit slēpja atbilde uz Jūsu jautājumu: "Tātad- nosauciet kaut vienu veidu kā šie bikarbonāti nonāk organismā , izņemot pārtiku!" .

Atbilde ir, elpojot.

Tāpat- kā organismā nonāk citrāti, askorbāti un citi sārmainie minerāli!

Piemēram citronskābe rodas Krebsa ciklā. Tā tiek sintezēta šūnās. Par askorbātiem nezinu, iespējams, ka eksogēni. Kas ir citi sārmainie minerāli?

Absolūti meli!

Man liekas, ka Jūs esat satraucies no šīs diskusijas.

Šo skābju sāļi nav sārmaini.

Interesanti. Tātad Na fostāts nav sārmains? Jūs tātad noliedzat fundamentālās zinātnes atziņas? Kāpēc tad vispār izmantojat šo pašu pH jēdzienu vispār?

Zemas pakāpes metaboliskā acidoze ir stāvoklis, ko raksturo neliels asins pH samazinājums normālā diapazonā, un barošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var ietekmēt šāda stāvokļa rašanos

Jau iepriekš Jums piekritu, ka pie noteiktas apstākļu sakritības, var rasties šāds stāvoklis. Jautājums, un kas par to? Kādi no tā izriet secinājumi?

Tātad- Jūs atzīstat ka karbonātus tomēr uzņem ar pārtiku un ūdeni?

Ūdeni nelielos daudzumos ir Ca un Ma hidrogēnkarbonāti, kas veido t.s. ūdens cietību. Ja Jūs šādi nostādat jautājumu, tad jā, ar dzeramo ūdeni mēs varam uzņemt Ca un Mg hidrogēnkarbonātus.

Man jautājums Jums visu laiku ir, vai Jūs apgalvojat, ka šie daudzumi, kas ir ūdenī, var tieši ietekmēt asiņu pH?

Par Ca, Mg kā bikarbonātu sistēmas sastāvdaļu fiziologi nerunā un runājot par Na+, tad to organisms neuzņem kā karbonātu sāli,/c/ Tas ir absolūti nepareizi.

kas tieši ir nepareizi?

Tātad Jūsu kļūda ir tā ka Jūs par kaut ko nerunājiet bet domājiet ka skābju - sārmu līdzsvaru regulē tikai elpošana, bet es jau ilgāku laiku runāju par metabolisko acidozi, nevis respiratoro. Un tas ir metaboliskais regulācijas mehānisms nevis respiratorais. Jo respiratorais nespēj viens pats kompensēt acidozi.

Kur tieši ir mana kļūda? Organismā darbojas vairāki buferi, kuri visi strādā kopā. Tas ir tas kas tika uzrakstīt. Ko Jūs izlasījāt?

Papildināts 16.06.2019 20:37:

ihais

kas tieši ir Jūsu mērķis? Jūs gribat sev ar diētas palīdzību samazināt asiņu pH?


Tāpat- kā organismā nonāk citrāti, askorbāti un citi sārmainie minerāli!

Piemēram citronskābe rodas Krebsa ciklā. Tā tiek sintezēta šūnās./c/

Citronskābe nesatur nepieciešamo metāla jonu tā ka viss ko jūs sakāt ir meli.

Papildināts 16.06.2019 21:49:

Man jautājums Jums visu laiku ir, vai Jūs apgalvojat, ka šie daudzumi, kas ir ūdenī, var tieši ietekmēt asiņu pH?/C/

Kur Jūs rāvāt ka runa ir tikai par ūdeni? Runa ir par pārtiku, un tajā ir apmēram 1 g kalcija karbonatu formā un neapšaubāmi tas ietekmē organisma pH , saskaņā ar teoriju. Tāpat to dara magnija karbonāts un citi sārmainie sāļi.

Papildināts 16.06.2019 21:51:

Kur tieši ir mana kļūda? Organismā darbojas vairāki buferi, kuri visi strādā kopā. Tas ir tas kas tika uzrakstīt. Ko Jūs izlasījāt?/c/

Tieši tur ka Jūs nevēlaties runāt par karbonātu ietekmi uz pH. Bet tieši par to ir runa.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 16.06.2019 23:28.


Citronskābe nesatur nepieciešamo metāla jonu tā ka viss ko jūs sakāt ir meli.

Iespējams, kaut gan manus "melus" var izlasīt visās bioķīmijas grāmatās. Ja Jūs esat atklājis jaunu teoriju, tad lūdzu aprakstiet to un poblicējiet autoritatīvā zinātniskā žurnālā, lai visi var iepazīties.

1 g kalcija karbonatu formā un neapšaubāmi tas ietekmē organisma pH , saskaņā ar teoriju.

Ar kādu teoriju? CaCO3 kuņģī reaģēs ar tajā esošo skābi un pazudīs.


Es Jums jau visu esmu paskaidrojis, arī to kur tieši Jūs kļūdaties.

CaCO3 kuņģī reaģēs ar tajā esošo skābi un pazudīs./c/

Nebūt nē, pirmkārt kuņģī nav skābe visu laiku, otrkārt CaCO3 reaģē ļoti lēnām, tā ka šāda reakcija nepaspēj notikt, treškārt- Ca jons nekur nepazūd, kas ir pats būtiskākais, tā ka arguments ir pilnībā noraidāms.

Tieši tās pats notiek ar citiem karbonātiem, citrātiem, askorbātiem, kas ir sārmaini sāļi,perorāli uzņemti tie ietekmē pH tikpat efektīvi kā ievadīti vēnā.

Iespējams, kaut gan manus "melus" var izlasīt visās bioķīmijas grāmatās./c/

Kaut kā nebiju pamanījis, bet esmu jau citējis grāmatas kur rakstīts diametrāli pretējais.



Tieši tās pats notiek ar citiem karbonātiem, citrātiem, askorbātiem, kas ir sārmaini sāļi,perorāli uzņemti tie ietekmē pH tikpat efektīvi kā ievadīti vēnā.

Es visu laiki cenšos saprast, ko tieši Jūs proponējat. Vai saprotu pareizi, ka Jūs piedāvājat ēst citrātus, askorbātus un karbonātus tādā veidā paceļot asiņu pH?

Es visu laiki cenšos saprast, ko tieši Jūs proponējat./c/

Es savukārt nesaprotu Jūs, pareizāk- kapēc Jūs cenšāties apstrīdēt patiesību.

Vai saprotu pareizi, ka Jūs piedāvājat ēst citrātus, askorbātus un karbonātus tādā veidā paceļot asiņu pH?/C/

Jā, praktiski tā tas ir, paceļot pH līdz normālam limenim, tam ir nepārvertējama nozīme priekš veselības. Bet patiesībā es jau daudzas reizes esmu teicis ka runa te neiet par asiņu pH, bet par starpšūnu sķidruma pH

Starpšūnu šķidruma pH var būt būtiski zemāks nekā asiņu pH, un tāda informācija ir medicīniskajā literatūrā, bet daudziem ārstiem acīmredzot nav zināma.

Pēdējās izmaiņas: ihais, 17.06.2019 10:10.


Jā, praktiski tā tas ir, paceļot pH līdz normālam limenim, tam ir nepārvertējama nozīme priekš veselības. Bet patiesībā es jau daudzas reizes esmu teicis ka runa te neiet par asiņu pH, bet par starpšūnu sķidruma pH

Tad jau vispirms šo pH vajadzētu izmērīt, pirms sākt pacelt, vai ne? Varbūt, ka tas jau tāpat ir par augstu?S

tarpšūnu šķidruma pH var būt būtiski zemāks nekā asiņu pH,

Šeit laikam nevajadētu vispārināt, bet runāt par konkrētām šūnām. Asins plazmas pH ir izmērāms.

Man liekas ka arī prof. Leja runā par mērīšanu un par to ir runāts ļoti daudz jau.

Asins plazmas pH ir izmērāms./c/

Te nav tik daudz runa par asins plazmu.. reāli problēmu sastāda tas ka no limfvadu sākuma līdz plaušām vai nierēm ir ļoti garš ceļš, un tikai šī ceļa galā skābes tiek izvadītas.. bet kas notiek ātrāk? Visi metabolisma galaprodukti vispirms nonāk strpšūnu šķidrumā, visas skābes. Bet tieši šis šķidrums ir vide kurā dzīvo šūnas.

No ķimijas viedokļa skatoties, šis apstāklis tiek ignorēts, bet reāli tas dod milzīgu iespaidu.

Iepreikšminētajā raksta arī ir teikts:

Diētas izraisīta zema līmeņa metaboliska acidoze ir stāvoklis, kas ir pētīts kopš 80. gadu sākuma, kad Kurtz et al. (1983) [4] parādīja, ka paaugstināta uztura skābes slodze izraisīja nelielas izmaiņas skābes un bāzes līdzsvarā (palielinājums [H +] un samazinājums [HCOO3−])./c/

Tātad ir atsauce, mērījumi, pētījumi....

Bet Jūs un vēl citi gribat man iestāstīt ka tas viss ir muļķības, teorētiski nepareizi..

Šeit;

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/6663989

ir aprakstīts šis pētījums par diētas ietekmi uz skābju - sārmu līdzsvaru, un tas nav apstrīdams..

Pēdējās izmaiņas: ihais, 17.06.2019 12:49.


Nedaudz vēl par to kas notiek ja metālu karbonāti kuņģa skābes darbības ietekmē zaudē karbonāta jonu:

2Me + H2O = 2MeOH + H2

redzam ka metāla jons tādā gadījumā reaģē ar ūdens molekulu, un izveidojas hidroksīds kas ir īpaši sārmains, savukārt ūdeņradis kā gāze izdalās un tiek izvadīts ātri un viegli. tātad- šī metāla jona īpašības nekur nepazūd, tas spēj skābju- sārmu bilanci nosvērt uz sārmaino pusi jebkurā gadījumā

Pēdējās izmaiņas: ihais, 17.06.2019 14:13.



Bet Jūs un vēl citi gribat man iestāstīt ka tas viss ir muļķības, teorētiski nepareizi..

Es tikai vēršu Jūsu uzmanību uz pāris neprecizitātēm, kas beigās noved pie ne tik pareiziem apgalvojumiem.

ir aprakstīts šis pētījums par diētas ietekmi uz skābju - sārmu līdzsvaru, un tas nav apstrīdams..

No raksta abstrakta gan grūti šādus secinājumus izdarīt. Vai Jums ir pilns raksta teksts?


Nedaudz vēl par to kas notiek ja metālu karbonāti kuņģa skābes darbības ietekmē zaudē karbonāta jonu: 2Me + H2O = 2MeOH + H2↑

Cienītais! Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi. Tātad ja karbonāta reaģē ar skābi, tad Jūsu iecienītā Ca CO3 gadījumā reaģējot kuņģī ar sālskābi, tas izskatīsies šādi: CaCO3+2HCl=CaCl2+CO2+H20

Vienādojums ko esat uzrakstījis patiešām ir tāds, BET tas tā notiek tikai ar sārmu metāliem (Li, Na, K, Cs). Šie metāli dabā brīvā veidā neeksistē un vai zināt kāpēc? Tāpēc, ka ļoti aktīvi reaģā ar ūdeni un gaisa skābekli. Reakcija ir ekssoterma un piemēram, K gadījumā notiek ar sprādzienu, pateicoties izdalītajam H2.


Papildināts 17.06.2019 17:39:

Metāli joni neietekmē skābju-sārmu bilanci. To ietekmē bikarbonāta jons HCO3-.

Reakciju jau Jums iepriekš devu:

HCO3-+H+=H2CO3=H2O+CO2

Tā vismaz tas tika definēts uz šodienu. Jaunākie zinātniskie atklājumi laikam tur nav iekļauti.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18390087