Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Specialitātes izvēle.

Lota

Kurā brīdī izvēlējāties arodu kuru apgūt un vai neesat kļūdījušies? Ja esat, tad, kurā brīdī sapratāt, ka tas nav jūsējais?

Pēc vidusskolas atestāta saņemšanas klīdu pa Rīgas ielām un vēl joprojām nebija skaidrs par ko vēlos kļūt. Izvēlējos grāmatvežus, jo sapratu, ka piestrādājot brīvajos brīžos varētu pati arī apmaksāt mācības (tālais 1995.gads, tā laika gada maks 120 lati). Šobrīd minētajā specialitātē nestrādāju, esmu papildus studējusi pavisam citu jomu.

Pārdomas radās, jo bērns 11.klasē, bet bez sapratnes kādu jomu izvēlēties.

Tīri papļāpāšanai piektdienas vakarā.

Conejito

Lota
Studēju ļoti vispārīgu jomu, darba vietas pašas mani kaut kā nemanot aizstūma uz sapratni, ka ne jau joma, kurā kaut ko dara, bet tieši skili, KO dara ir būtiski. Piemēram, tu saki grāmatvedība - var būt grāmatvedis, var mācīt grāmatvedību, var strādāt ar grāmatvedības sistēmu izveidi, var auditēt, var strādāt likumdevēju pusē uttttt.... Un tā ir praktiski ar katru jomu. Es ātri sapratu, ka man patīk daudz runāt (mācīt) un patīk analizēt, meklēt kopsakarības, sistēmisko, cēloņsakarības. Tā nu es ar attālu saistību pie pamata studiju jomas daru šīs lietas. Vidusskolniekam, kam nav ne jausmas, ko grib, iesaku vispārīgu bakalauru, no kura ir n iespējas specializēties un virzīties. Reti kurš pēc vidusskolas nojauš, kas viņam īsti patīk.

Cucamonga

Lota
4.klasē zināju, kas būšu. Apzināti gāju uz savu mērķi. Nekad neesmu nožēlojusi. Gluži pretēji-klusībā allaž sevi uzslavējusi par izvēli.


Отпускайте идиотов и клоунов из своей жизни. Цирк должен гастролировать! © Ф. Раневская

Mans bērns ir daudzpusīgs un tāpēc ceru, ka no izvēlētās specialitātes spēs izlobīt mazumiņu, kuru pārvēst un realizēt sev vēlajamā.

Jau mācoties 9.kl. Videnē mērktiecīgi iestajos dabaszinību novirziena klasē, piedalījos visādos bioloģijas konkursos, olimpiādēs. Mierīgi nokārtoju uz A līmeni CE un tiku RSU. Citur nemaz dokumentus neiesniedzu. Tikau vienā augstskolā, vienā fakultātē. Pabeidzu un vēl maģistru ieguvu turpat. Ļooooti patīk sava profesija.

Papildināts 02.08.2019 19:55:

Jāsaka tiesi vecāki bija ļoti dusmīgi sākumā par manu izvēli, kad nemācījos, viņuprāt, to, ko viņi vēlejās. Tā kā biju budžetā, tad vismaz nebija jāņem kredīts un jālūdz kā galvotāji. Abus grādus ieguvu valsts budžeta ietvaros. Vēlāk gan bija tīri lepni.


meya

Nav man doma ko uzspiest. Ja arī sev izvēlētajā specialitātē netiks budžetā, tad centīšos darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai nav jāņem kredīts mācībām.

Papildināts 02.08.2019 20:02:

Pašai radās pārdomas par sevi - kā nonācu līdz šī brīža amatam un tāpēc arī apjautājos.

Ļoti ilgi nevarēju izlemt...12.klases beigās vēl īsti nezināju. Izvēlējos pēdējā brīdī, izstudēju, taču ne tādēļ, ka patika, bet- iesākts ir, ko ta atstās pusratā. Pastrādāju izvēlētajā jomā...tad pāris gadus darīju šo un to...un tikai pāri 30 man nāca apskaidrība, ko īsti gribu. Mācījos vēlreiz, tagad ar prieku strādāju, jo jūtu, ka ir īstā vieta.

Man šķiet nav nemaz tik ļoti bieži, ka 12. klasē vai vēl agrāk zin, ko grib.

Kaut kur lasīju, ka tikai 1/3 daļa strādā tajā sfērā, ko sākotnēji izvēlējušies un studējuši.

esenif

Kurā brīdī izvēlējāties arodu kuru apgūt un vai neesat kļūdījušies? Ja esat, tad, kurā brīdī sapratāt, ka tas nav jūsējais
Studēt izvēlējos to, kas patika skolā vislabāk. Mums ļoti forša skolotāja bija - tas arī nospēlēja galveno lomu. Studijas patika. Arī darbs saistīts ar izglītību. To, ka ar profesionālo izvēli esmu kļūdījusies, sapratu pēc kādiem 12 darba gadiem, aizdomājoties par to, kāpēc nav intereses par savu jomu papildus obligātajam minimumam info meklēt, apzināt. Sapratu arī jomu, ko man vajadzēja izvēlēties, jo saista un daudzi teikuši, ka ir atbilstoša uztvere, domāšana. Vidusskolā pavīdēja tāda margināla doma, bet ātri tika atmesta, jo šķita, ka tas priekš tiem gudrajam un pareizajiem, ar ko nevaru sacensties. Tagad mācos šo virzienu, jo kaut pirmais līmenis noderētu projektiem utml., bet ļoti grūti tam atrast pietiekoši daudz laika. Ir pamatdarbs, ko augstu novērtēju ļoti praktisku apsvērumu dēļ, un ir aizraušanās papilddarbu veidā, kas sirdij un dvēselei.

Mans secinājums, ka dzīvē ļoti lielu lomu nospēlē visādi blakusfaktori - manā gadījumā, cilvēcīgais fators un mazvērtība. Tā kā neesmu karjeriste, tad īpaši nepārdzīvoju.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

Tad , kad sapratu, ka sporta karjera nenes garantētu sviestmaizi, un tur, kur gribētu tikt , par īsu, vienkārši izlaidu galvai cauri studiju novirzienus- izmetu fakultātes ar lielu meiteņu īpatsvaru, atmetu to, kur bija skiadrs , ka nepavilksu neatkarīgi no patikas, un izvēlējos specialitāti, kuru absolvējot neviens nav badā nomiris . Tik vienkārši. Vārdsakot pēc principa- iemīlēt to, kas dod labumu. Nožēlojusi neesmu ne mirkli.

Lota
Es to neattiecināju uz tavu situāciju. Vnk dalījos pieredzē. Katrā ziņā priecājos, ka jau ļoti agri zināju, ko gribu darīt. Vismaz nebija jālauza galva, ko iesākt vsk beidzot.


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18394603