Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Adoptēts bērns un izglītības sistēma

Raine

Raine
Nu piesakies tajā grupā. Jo psihiatri arī visādi. Uzzināsi arī psihiatru reitingus.

Papildināts 17.10.2019 00:04:

Tur arī runā par to, kā cīnīties ar skolu, par savām un bērna tiesībām. Problēmu loks plašs.

Papildināts 17.10.2019 00:05:

Ja redzēsi, ka nav tev, pēc tam vari izdzēsties.

Papildināts 17.10.2019 00:07:

Kas jums psihiatrs?


Raine

Nu piesakies tajā grupā. Jo psihiatri arī visādi. Uzzināsi arī psihiatru reitingus
Mēs arī bijām pie visādiem psihiatriem. Bet es zinu reitingus. Es zinu ka no topa augšgala psihiatri nav sasniedzami. Bet nu esam izgājuši pie vienas privātās psihiatres pārbaudi un brīnumainā kārtā vēl pēc tam tikām pie valsts psihiatra. Ir veiktas dažādas izpētes pie dažādiem psihologiem. Nu varēs salīdzināt rezultātus. Jāsagaida vēl valsts psihiatra slēdziens.

Arī VBTAI konsultatīvo departamentu esam izmantojuši. Ir mums garš saraksts ar ieteikumiem skolai un mums. Ir kur darboties. Darbojamies.

Bet jā, kaut kad pieteikšos grupā. Paldies!

esenif

Diemžēl, ja ir speciālā skola vai programma, tad arī attiecīgi ir sarežģītāki bērni un ir atkal citas problēmas.
Un pedagogi pa lielam tādi paši kā parastajā skolā. Neko daudz vairāk tikt galā viņi nemāk.


Bet trakākais ir tas ka man brīžiem šķiet ka puisītim patīk ka viņu močī. Viņam tas kā tāda ņemšanās un spēle šķiet. Nu man tā reizēm liekas.
Protams - tā taču ir uzmanība, kuru provocē, jo jebkura uzmanība ir labāka par ignorēšanu. Un viņam noteikti ir pastiprināta vajadzība pēc uzmanības.

gan neirologi, gan psihiatrs uzreiz pateica ka nav UDHS. Esot trauksme. Bet vēl pētam un domājam.
Ko vēl gribat izpētīt? Skaidrs, ka nav psihiatrija, bet smadzeņu disfunkcija. Ņemot vērā anamnēzi, pamattraucējumi ir smadzeņu stumbra daļā jeb sensorie. Var sēdināt uz zālēm, kas nomāc trauksmaino uzvedību. Tas var palīdzēt mācībās. Problēmu tāpat neviens psihiatrs un neirologs neatrisinās - viss stāsts, kā ar to iemācīsies sadzīvot, kā pieņemt.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

Minkanāk
Ne visās pašvaldībās ir bez rindas, Rīgā ir, mēs bdārzu dabūjām no janvāra, tātad no gada vidus. Bērnam jāsasniedz noteiktas vecums un tad var rakstīt iesniegumu, mēs rakstījām par bdārzu pie mājas un viss bija.

Savukārt daudzās citās pašvaldībās nav šīs prioritātes, līdz ar to jāstāv rindā.


Minkanāk

Peppa
Raine

Paldies meitenes par skaidrojumiem.

skaim

Bērns mūsu ģimenē ir 1,5 gadi. Sākumā gāja smagi, bet nu, šķiet viss ir ļoti labi. Progress attīstībā ir ļoti dinamisks. Bērnudārzā vietu dabūju ļoti ātri, jo sapratu, ka manam bērnam tas ir nepieciešams. Bērns ir ļoti sabiedrisks, viegli iet uz kontaktu ar jebkuru, ātri sadraudzējas ar grupas biedriem. Grupiņā bērni uzreiz labi pieņēma manu atvasi, rūpējās, palīdzēja, atbalstīja. Audzinātājas pat brīnījās par pozitivitāti no abām pusēm. Bērns trauksmains, hiperaktīvs, uzmanība nenoturīga, valodas attīstības aizture . Pa naktīm negulēja, raudāja, bija nakts murgi. Modās raudādama ap 15 reizēm naktī. Nebija acu kontakta, nejuta sāpes, nepatika ciešaki kontakti, pieskārieni. Braucām pie neirologiem, pie psihologa izgājām Marte Meo metodi. Izdzīvojām visas attīstības stadijas soli pa solim, veidojām ģimenisku saskarsmi. Darbs tika ieguldīts , psihologs un audzinātājas brīnās par ļoti ātrajiem pozitīvajiem rezultātiem, kaut gan neesam pietuvojušies sava vecuma normām. It kā jau viss ir skaisti, nezinu kā ies tālāk. Protams uz bērnudārzu vienmēr skriešus, ar prieku un nekad nav bijusi neviena asara, bet tas mācīšanās process neiet pārāk labi. Ir diezgan smagi tikt līdzi citiem, prasmes un iemaņas kavētas, zīmēt, rakstīt, veidot nepatīk, ģērbties nepatīk, neko darīt negribas. Ja audzinātājas netiek galā ar nodarbībās paredzēto mērķu sasniegšanu, tad vakarā mūs gaida mājasdarbs. Uz skolu viennozīmīgi nelaidīsim ātrāk un tā kā dzīvojam pilsētas nomalē, tad visticamāk izvēlēsimies attālo lauku skolu ar mazāku bērnu skaitu klasē. Ceram līdz skolas sākumam pietuvoties nedaudz tuvāk vienaudžu attīstības līmenim.

Raine

esenif
Un pedagogi pa lielam tādi paši kā parastajā skolā. Neko daudz vairāk tikt galā viņi nemāk.
Jā, diemžēl. Vienīgais pluss ir mazākas klases. Šobrīd ir tik maza klase, ka tālāk vairs nav kur, bet ak vai, pagarinātajā grupā visas mazās klases kopā pieskata viens pedagogs un tur notiek reāls haoss.

Tā ka atliek vien katram savā skolā lauzties un cīnīties par bērna iespējām mācīties, jo speciālajās tiešām liela atšķirība nav no parastās skolas. Vienīgi šobrīd mūs vairs nevar stumt ārā no skolas, jo viņi realizē nepieciešamās programmas un varu iet pieprasīt, lai nodrošina.

Kaut kā jau jākuļas uz priekšu.

Papildināts 18.10.2019 00:38:

skaim
Ja audzinātājas netiek galā ar nodarbībās paredzēto mērķu sasniegšanu, tad vakarā mūs gaida mājasdarbs.
Bērns neizjūt ka liela slodze? Lai gan pagaidām dārziņā vēl nav tik traki ar slodzi. Skolā paliek smagāk.

Bet malači ka izvēlaties skolu ar mazāku bērnu skaitu klasē. Man lielais puika pazustu momentāni lielajā klases haosā.

Ir diezgan smagi tikt līdzi citiem, prasmes un iemaņas kavētas

Cik pazīstami.

Jums tajā lauku skoliņā ir atbalsta personāls - speciālais pedagogs, logopēds?

Katrā ziņā lai Jums izdodas turpināt tik pat veiksmīgi iesākto! Zinu cik tas ir liels darbs, lai tiktu uz priekšu.

Papildināts 18.10.2019 00:42:

Ļoti ceru ka te ar savu pieredzi padalīsies vēl kāds. Drīkst arī ar pozitīviem piemēriem padalīties, kur bērnam viss ir kārtībā un skolā īpašu problēmu nav. Vienkārši interesē arī īpatsvars cik daudziem tomēr jārēķinās ar grūtāku ceļu skolas gaitās un cik ir tādi ( un ka vispār ir tādi), kam diezgan raiti notiek skološanās.

Man galīgi nebija mērķis ķidāt manu gadījumu. Tikai vēlos lai te visi parunājamies par bērnu skološanu.

Varu teikt godīgi ka ir bijuši izmisuma brīži par to ko darīt, ko iesākt, kā vispār un kur nodrošināt bērnam izglītību.

Varu padalīties ar mūsu pieredzi. Meita pie mums atnāca 7 gadu vecumā. Bērnudārza sagatavošanas grupā bija divus gadus, jo novērotas mācīšanās grūtības. Audžuģimenei bija plāns uz internātskolu sūtīt. Atnāca pie mums vasaras sākumā. Visu vasaru darījām ko varējām ar rakstīšanu, lasīšanu, rēķināšanu, vēl arī logopēda nodarbības bija.

Cēlām pašapziņu, riktīgi izstiepās augumā pa vasaru. Tagad 3.klase. Ir viena no labākajām klasē, ļoti labi rezultāti. Mācās arī sporta skolā, tur izliek savu enerģiju, jo pretējā gadījumā, neapzināta agresija parādās. Loģiskā domāšana brīžiem kaut kur pazūd, tāpat ar humora izjūtu. Bet kopumā, mums ir ļoti pozitīvs stāsts! Galvenais, ka meita staro- viņai izdodas!

berenika

Priecājos par pozitīvajiem stāstiem

Diemžēl pagaidām izskatās, ka tādi ir mazākumā.

Domāju, ka mājmācība ir vislabākais variants, ja novēro mācīšanās traucējumus, bet visiem tas nav pa spēkam, arī man nē. Otra iespēja ir privātskola, kur var sagaidīt individuālu pieeju, ņemot vērā materiālo vecāku ieguldījumu, bet arī tas, protams, nav visiem pavelkams. Profesionālā attieksmē balstīta individuāla pieeja, izskatās, ir milzīgs retums un, protams, atkarīga no konkrētām iesaistītām personām.

Regulārās skolās atbalsta nav. Pēc manas pieredzes, speciālie pedagogi ir tikai uz papīra. Psihologi stipri vāji nojauš, par ko šajos gadījumos ir stāsts. Pedagogi ir izteikti neieinteresēti jebkādā veidā risināt problēmas. Toties pārmetumu gūzma ģimenes virzienā ir milzīga.

Konkrēti mūsu gadījumā motivācijas mācīties nav. Nekādas. Nekas uz šīs zemes nav tik svarīgs, lai censtos to iegūt, piespiežot sevi mācīties. Izpratnes par nākotni arī nav nekādas. Dzīve notiek tikai šeit un tagad. Nav jēgas tagad saņemties un piespiest sevi kaut ko izdarīt, jo ir grūti. Vienalga, kas notiks rīt, kad nebūs mājas darba un pārbaudes darba.

Un var saprast, jo patiešām IR grūti tikt galā ar pietiekami sarežģīto mācību vielu (7. klase). Ļoti noderētu atgādnes, papildus laiks, atsevišķa telpa utt. Bet skola to principā neatbalsta. Esam bijuši pie entajiem psihologiem un apbruņojušies ar entajiem slēdzieniem (kuri katrs, starp citu maksāja pietiekami lielu naudu), bet no skolas viedokļa, tas viss neko nenozīmē. Nav atbalsta un viss. Punkts.

Katru reizi, kad publiskajā telpā kāds skaisti muld par integrējošo izglītības sistēmu, man uznāk agresijas lēkme. Kāda integrācija!!!!

Nu tāds mans viedoklis.

Ar šo situāciju visiem, kas vēlas pieņemt ģimenē bērnu, ir jārēķinās kā ar ļoti iespējamu.


Mūsu pieredze pašlaik vairāk uz pozitīvo pusi - 2 bērni, abi jau klasēs, kad liek atzīmes. Atzīmes no 4 - 10 ir bijušas. Motivācija mācīties - dažāda, arī piem., lai tiktu pie telefona spēlītēm ... Bet mums jau arī ir savas pieaugušo izklaidītes, vai ne?

Sporto aktīvi. Vecākais vieglatlētika, jo komandas gars īsti laikam tomēr nebija; jaunākais uz komandas sporta veidu.

Grūti ar uzmanību, tā pati trauksme pamatā. Mājas darbi - darām kopā, citu opciju nav pagaidām.

Es esmu šokā par pašreizējo izgl.sistēmas murgu - smagāk un sarežģītāk, nekā es atceros savu skolas laiku. Angļu valoda domāta, pieļauju, angļu valodas vidē dzīvojošiem; nu kā tur vsp bērniem tikt tam cauri...tie ir kaut kādi supervaroņi, kas to spēj. Pati skolas vide ir pārāk smaga.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18398201