Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Es kā meita

Melnskakis

no malas
Piedošana ļauj turpināt dzīvi bez iekšējā "grauzēja" un aizmirst sāpes.

Papildināts 20.10.2019 08:04:

Un tas nenozīmē, ka aizmirstas prixarījums. Tas paliek kā daļa no dzīves.


Отпускайте идиотов и клоунов из своей жизни. Цирк должен гастролировать! © Ф. Раневская


Mischa

Es gan uzskatu, ka nav vajadzības spiest pēc piedošanas. Jāpiedod ir sev. Mātes un tēvi, kuri piedošanu nemaz nav lūguši un svēti nesaprot, kas vainas, piedošanu nav pelnījuši. Visu (īpaši jau emocionālu un fizisku vardarbību pret bērnu) nevar piedot.

Jā, man arī tāda. Pāris gadus bija miers, domāja, ka soda mani ar savu nerunāšanu. Tikai ik pa laikam lika rakstīt citiem 'piezvani mātei, ko tu nerunā ar māti'. Nesen izdomāja uzrasties, un kā - ar pārmetumiem un pieprasīšanu. Es esmu māte, man pienākas, klausi mani. Tāpat kā tajā diskusijā mamaša nesaprot, kā gan var nerunāt ar māsu un radiem, nezinu gan, varbūt tāpēc, ka tu arī caur viņiem centies manipulēt un es negribu nekādas darīšanas ar tevi. Ne kaut ko nožēlo, ne par ko neiedomājas atvainoties, tikai uzdrošinās pieprasīt un censties turpināt manipulēt.

Es arī agrāk nesapratu, kā cilvēki var teikt, ka ir jāpiedod, jo manā uztverē ir cilvēki, kuri nav pelnījuši piedošanu, īpaši ja viņi nespēj pat tik daudz kā nožēlot. Un tad es izlasīju, ka to ulvar uztvert ne kā piedošanu, bet atlaišanu - man to ir daudz vieglāk uztvert, piedošana vienalga saistās ar otru, atlaišana - sev.

melly
Un visus gadus bija vienalga kā es kuļos, kā savelku galus un kur dzīvoju. Es viņai devu iespējas līdz saviem 30 gadiem, bet cilvēks neko nevēlējās saprst un turpināja visādas manipulācijas, lai tik pašai labi, sākās visādas šantāžas ar tekstu "es veca, slima sieviete" un runas par maniem pienākumiem, kā arī nemitīgā stāstīšana, ka dzīvoju nepareizi, mani lēmumi stulbi.

Papildināts 20.10.2019 13:05:

Un tieši tā esmu atlaidusi un man vairs nav nekādas piesaistes. Tomēr ar viņu kontaktēt nevēlos un no domas, ka viņa nāktu manà mājā man šermuļi skrien.


Taa vai shitaadi vina Tev deva dziiviibu. Bet taa ir Tava izveele, ja reiz teema ir, tad grauzeejs arii ir, jo joprojaam gaidi to ko mamma neiedeva, jo vina tp nemaaceeja un nemaak joprojaam, vai zini vinas beerniibas traumas? Protams, tagad neattaisnoju, bet vina bija taada kaa bija? Kaa vina auga, kaa pret vinu iztureejaas vecaaki, kaadi bij zaudeejusi dziivee, jauniibaa, beerniibaa, vienk taapat par taadu maati nekluust, peec teemas saprotu ka teevs paneta, izshkiiraas? Kaa pagaaja gruutnieciibas laiks kad Tevi gaidiija, varbuut viena vieniiga vardarbiiba?


Laiks ir tas, ko nekad nedabūsi atpakaļ, tāpēc izvēlies uzmanīgi, kam to veltīt...

Iespējams ir VISS !!! Neiespējamais gluži vienkārši prasa vairāk laika....

Nebaidieties kādu zaudēt, jo zūd tikai tie, kas jums ir doti pieredzes gūšanai. Bet paliek tie, kurus jums ir lēmis liktenis.

sapnits7
Ne obligāti pie vainas ir bērnības traumas, to es spriežu pati pēc sevis, man bija lieliska bērnība, labi, mīļi vecāki, vecvecāki dzīvojām tiem laikiem ļoti labi, nekad nekā netrūka, bērnība bija labākais laiks manā dzīvē, man pat dažreiz šķiet, ka tiku pārāk izlutināta, tādēļ nebiju īstajai dzīvei gatava, vecāki vienmēr visu izdarīja manā vietā.

Papildināts 23.10.2019 04:15:

sapnits7
Protams mums tas stāsts nav uz pusi tik bēdīgs kā autorei.

Papildināts 23.10.2019 04:31:

sapnits7
Manā tēmā man vairākas lietotājas deva padomu iejusties meitas ādā, pēc šiem ieteikumiem es sapratu, ka es to nevaru, es nekādi nevaru iejusties savas meitas ādā, jo manas meitas skumjākais dzīves posms bija viņas bērnība, kura bija atkarīga no manis, es to padarīju skumju, sabojāju, tālāk kad viss bija atkarīgs no viņas pašas, viņas dzīve izvērtās veiksmīga, savukārt manas dzīves laimīgākais posms tieši otrādi bija bērnība un pusaudžu gadi un tos par laimīgiem padarīja mani vecāki, savukārt mana tālākā dzīve izvērtās bēdīga.

Marso

Man pat liekas, ka šīs abas tēmas rakstījis viens cilvēks...

Purple rain

sapnits7
ja reiz teema ir, tad grauzeejs arii ir, jo joprojaam gaidi to ko mamma neiedeva, jo vina tp nemaaceeja un nemaak joprojaam,

Vakar nejauši rindā dzirdēju garāmejošo sarunu, kurā sieviete teica vīrietim "Viņu cietumā izvaroja, kopš tā laika viņš ir dīvains". Fiziska un emocionāla vardarbība jau nekad pilnībā nepāriet. Līdz kamēr izdomās atmiņu dzēšanas zāles, būs kā Melnaiskakis teica "Man joprojām naktīs rādās atmiņu murgi". Vienīgais veids ir varmāku pilnībā izslēgt no savas dzīves, lai mazinātu visus iespējamos trigerus.

Protams, tagad neattaisnoju, bet vina bija taada kaa bija? Kaa vina auga, kaa pret vinu iztureejaas vecaaki, kaadi bij zaudeejusi dziivee, jauniibaa, beerniibaa, vienk taapat par taadu maati nekluust,

Neatkarīgi no mātes bērnības, šāda veida tēmas vienmēr beidzas ar secinājumu, ka māte piekopa vienu modeli pret bērnu, bet atpakaļ gaida citu modeli.

Ja māte pieaugušā vecumā, kad pati dzemdēja bērnus, izvēlējās emocionālās atsvešinātības un visādas citādas vardarbības modeli, tad tieši tādu viņai pēc teorijas vajadzētu gribēt atpakaļ kā vienīgo pazīstamo arī pēc tam, kad bērns ir izaudzis.- vardarbību un emocionālu atsvešinātību.

Bet vienmēr notiek brīnums. Izrādās, ka māte pilnīgi neatkarīgi no savas bērnības tomēr ļoti labi saprot, ka šis modelis sucks.

Pēdējās izmaiņas: Purple rain, 23.10.2019 08:25.

Purple rain
Vienīgais veids ir varmāku pilnībā izslēgt no savas dzīves, lai mazinātu visus iespējamos trigerus.
bet tie trigeri naaks citaa teelaa, ne maatee, naaks un naaks, kameer vien tie dziivos dzili zemapzinaa, katraa kermena shuuna nes to eneriju, to destruktiivo domu, taa buus priekshniece, koleegis, jebkas cits, kas izraisiis to pashu emociju, kuru kermenis ierakstiija dzilaa beerniibaa, pat esot maammai veederaa to info nodod caur nabas saiti, tas ar ko psihe netiek galaa apzinas liimenii, tiek nolaists kermenii, zemapzinaa un naaks aaraa kaa simpotom slimiiba vai uzvediibas modelis. Autore tak izdziivoja dziivojot taadaas destruktiivaas, vardarbiigaas attieciibaas, un taa tika pienemta kaa izdziivoshanas programa, kaa dala no eediena ko uznemam dienaa, ja situaacija apkaart ir/kluust mieriiga, zemapzina/kermenis instinktiivi meklee kaa apmierinaat savas vajadziibas, kaut vai kashkis ar peerdeveeju veikalaa... varianti ir daudz.

Neatkarīgi no mātes bērnības, šāda veida tēmas vienmēr beidzas ar secinājumu, ka māte piekopa vienu modeli pret bērnu, bet atpakaļ gaida citu modeli.

Ja māte pieaugušā vecumā, kad pati dzemdēja bērnus, izvēlējās emocionālās atsvešinātības un visādas citādas vardarbības modeli, tad tieši tādu viņai pēc teorijas vajadzētu gribēt atpakaļ kā vienīgo pazīstamo arī pēc tam, kad bērns ir izaudzis.- vardarbību un emocionālu atsvešinātību.

Gaidiit jau var, bet kameer meita staigaas ar taadu domu sevii, taa jau ir buus paliks pie manis, tad nerastos teemas te, ja shis jautaajums buutu izstraadaats, un tas meitai naaks pa visaam shkirbaam, diemzheel

Papildināts 23.10.2019 13:29:

Teemas nosaukums jau vien liecina, ka tur nav sakaartotu attieciibu, lai arii nogriezti kontakti, jo ir

ES KĀ MEITA

nevis piemeeram ES KĀ CIEVIETE, MĀTE


Laiks ir tas, ko nekad nedabūsi atpakaļ, tāpēc izvēlies uzmanīgi, kam to veltīt...

Iespējams ir VISS !!! Neiespējamais gluži vienkārši prasa vairāk laika....

Nebaidieties kādu zaudēt, jo zūd tikai tie, kas jums ir doti pieredzes gūšanai. Bet paliek tie, kurus jums ir lēmis liktenis.


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18398379