Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Audžuģimene - 3 bērni vienā piegājienā

Llorett

Llorett

SveikI!

Šodien negaidīti saņēmām piedāvājumu kļūt par audžuģimeni 3 bērniem: 2-gadīgam puisītim, 3-gadīgai meitenītei un 5-gadīgai meitenītei. It kā gājām tikai iepazīties ar pašvaldības bērnu aizsardzības daļas vadītāju (neesam LV), jo esam nesen iekļauti reģistrā, bet beigās viņa pieminēja šos bērnus.

Bērni jau gadu dzīvo iestādē, un mamma, kurai ir mentālas problēmas, pēdējā laikā tiekas reizi nedēļā ar vecāko meitu. Meitenei ir uzvedības problēmas. Nav skaidrs (darbiniece nezināja), vai uz tikšanās fona, vai psihiskās veselības dēļ. Par mammas veselību arī nav skaidrības. Tēvs cietumā, visas tiesības pārtrauktas. Darbiniece piedāvā arī apsvērt iespēju ņemt puisīti kopā ar jaunāko māsu vai tikai puisīti (māsām ir lielāka savstarpējā saikne). Bet mums šāda iespēja galvā neieliekas.

Šobrīd esam lielās pārdomās, vai/kā risināt šo lietu tālāk. Atkarību mātei neesot, tāpēc pieņemam, ka bērni izņemti tieši ne-aprūpes dēļ (bet kāpēc tēvam atņemtas tiesības?). Un vēl šis mentālo slimību fons. Cik trakai tai galvas slimībai gan bija jābūt, lai bērnus izņemtu.

Kā sapratām, citas ģimenes, kas parakstītos uz 3 bērniem, šobrīd nav. Tai pašā laikā mums piedāvā bērnus izšķirt. Bet bērni šobrīd iet vienā bērnudārzā (dažādās grupās).

Un kā tas viss iet kopā ar māti, kas apciemo reizi nedēļā. Kā mums iekārtot savu dzīvi, lai tas būtu iespējams turpmāk? Kā mums to veicināt/neveicināt? Varbūt meitenes uzvedības problēmas ceļas tieši no šiem apciemojumiem? Jaunākie bērni māti nesatiek, un viņiem viss ok, vismaz pagaidām.

Juceklis galvā, tāpēc tik juceklīgi rakstu. Iesakiet, kur sākt. Iesim vēl tikties ar "caseworkeru", kas varētu zināt ko vairāk.


esenif

Kā domājiet nodrošināt bērniem aprūpi, ja nedzīvojiet LV? Pārvāksieties?

Cik trakai tai galvas slimībai gan bija jābūt, lai bērnus izņemtu.
Ar šizofrēniju slims cilvēks pats var būt kopjams un pieskatāms.

Varbūt meitenes uzvedības problēmas ceļas tieši no šiem apciemojumiem?
Apciemojumi var veicināt uzvedības problēmas, attīstības regresu un tā ir normāla reakcija, kas mazinās, ja tie tiek organizēti regulāri.

Iesakiet, kur sākt.
Sākt vajadzētu ar atbalsta centru - izrunāt ar scoiālo darbinieku visus neskaidros jautājumus un izsvērt savu piemērotību konkrēto bērnu aprūpei.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/
Llorett

Neskaidri izteicos - viss process notiek ārpus LV. Pieminu tāpēc, ka process mazliet atšķiras.

Nav zināms, vai mammai ir šizofrēnija un vai vispār ir diagnoze. Jautājām, bet darbiniece nezināja/negribēja atbildēt.

Ja būtu šizofrēnija, tad nav jautājumu par neaprūpēšanu. Un tad droši vien mēs tomēr neturpinātu procesu. Bet jautājumus rada tas, ka tēvs cietumā un jau pasteigušies atņemt visas tiesības (šeit ar to nesteidzas, īpaši neveseliem vecākiem). Tas liek domāt, ka varbūt izņemšanas iemesls bijis cits vai komplektā ar mammas galvas problēmām.

Nav jau droši vien citu variantu kā tikties vēlreiz un runāt sīkāk. Par mammas apciemojumiem - viņa tiekas tikai ar vecāko meiteni, kas izņemšanas brīdī bija 4 g.v. Mazie viņai neinteresē.

Manuprāt,

1) ja esi gatava ņemt vienu bērnu, tad visdrīzāk pavilktu arī 3 bērnus. Vienam bērnam ir jāatdod viss laiks, tāpat jāatdod arī par 3 bērniem. Aukli būs jāņem kā 1 bērnam, tā arī visiem 3 kopā. Izmaksas salīdzinoši ne stipri palielinās, taču būs vieglāk tāpēc, ka bērni savā starpā spēlēsies. Ja vien nauda nav kā nomērīta, nu tā, ka tikai 1 gultiņu var nopirkt, bet otro - nē, tad nav būtisku iemeslu nepaņemt visus 3.

2) Audžģimene ir priekš bērniem, nevis bērni priekš audžuģimenes. Tu veic pakalpojumu šiem bērniem. Tāpēc, ja gribi viņiem palīdzēt, ņem viņus visus 3. Nedod iespēju izšķirt brāļus un māsus. Tie bērni viens otram ir un paliks vienīgie asinsradinieki. Audžuvecāki parasti mīl ar nosacījumiem, taču asinsradinieki, ja vien viņiem tāda saikne darbojas, bez nosacījumiem - viņu saikni noteiks asinsbalss.

3) Neizturies pret viņu māti kā pret kaut kādu svešķermeni.Bērns un māte ir viens vesels.  Tai sievietei dzīvē nav paveicies - ir slimība, ir vīrs cietumnieks, droši vien pati nākusi no nelabvēlīgas vai nepilnīgas ģimenes. Viņai ir atņemti bērni. Iespējams, sirds ir nocietinājusies. Tev drīzāk būtu jāatbalsta bērnu attiecības ar māti, arī jaunāko bērnu attiecības. Tas, ka bērns regresē pēc satikšanās ar māti, ir tikai normāli. Tas tikai nozīmē, cik ļoti bērnam (katram bērnam) ir svarīgas attiecības ar māti, tēvu un citiem asinsradiniekiem. Neņem viņus nost viņu radiem, neiemaini viņa asinsradiniekus ar sevi. Lai cik slikti viņi būtu, viņiem ir jāatrod kontakts, izlīgšana (vismaz iekšēji, ja paveicas- ari ārēja) ar viņiem. Bērnam attiecības neuzlabosies (arī mazākajiem bērniem IR attiecības ar māti, jo zemapziņa tās formulē, šajā gadijumā - negatīvas ->nekādas-> "vienaldzība ir cietsirdība" ) , ja neļausi tikties ar māti. Par māti stāsti labu, caur piedošanas un mīlestības prizmu, lai bērniem iekšējā jūtu pasaule par nesakārtotajām attiecībām ar bioloģiskajiem vecākiem izlīdzinās. Tev tam ir jāpalīdz, nevis jākonkurē ar vecākiem vai viņi jāsoda. Tev nekad nebūs viņu vecāku loma. Tev jābūt par draugu, kas palīdz "izlīdzināt pārestību, dziedināt dvēseles traumu un atgūt ģimeni vai samierināties ar zaudējumu" kaut vai sirdī. Vislabāk - ja bērniem ar māti attiecības izveidosies...Tad Tu būsi savu labāko uzdevumu priekš bērniem izpildījusi. Pat tad, ja māte paliks slima un rūpēties un mīlēt nespējīga. Tomēr piedošana un labestība dara brīnumus. Ir jāzin, kurā virzienā to virzīt. Ne savā.

Tā ka atbildot uz jautājumu:

1) ar māti ļauj tikties, veicini mātes saskarsmi ar bērniem,

2) Tu visdrīzāk vari atļauties paņemt 3 bērnus, savādāk neņemtu arī 1.

3) par mātes slimību un cēloņiem neuztraucies. Tu neesi soģis, Tu esi palīgs bērniem.

4) Kāda starpriba, kāpēc bērnus atņēma. Tu esi bērnu draugs, viņiem ir vajadzīga Tava (vai cita laba un spējīga cilvēka) palīdzība, tapēc palīdzi.

Lai veicas!


esenif

Llorett
Kas jūs tieši satrauc? Liela nozīme arī jūsu motivācijai, jo piedāvājums tāds diezgan tipisks. Īsti pēc audžuģimenes neizklausieties.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/
Llorett

Nav runa par finansiālo pusi, kaut gan arī - rehabilitācija maksā naudu, un ne mazu. Te nav runa par kartupeļiem vienam vai trijiem.

Runa ir par to, ka, ja piecgadniece atteiksies, tad viņai būs tādas tiesības. Ja jautā man, tad man tas neliekas pareizi. Šādā gadījumā mēs ļoti nopietni domātu, vai vispār ņemt kaut vienu no viņiem. No otras puses - šai gadījumā viņus tāpat izšķirtu.

Un otrs jautājums ir par mentālām slimībām bērniem. Lai arī oficiālie statistikas procenti ir salīdzinoši mazi (šizofrēnija pārmantojas ap 10% gadījumu, ja pirmās pakāpes radiniekam bijusi), tomēr tuvā apkārtnē ir pārāk daudz skumju piemēru. Es sliecos neriskēt, jo zinu savus resursus.

Mēs labi saprotam, ka jebkurā gadījumā šis ir risks un kalpošana, bet ne mums, ne bērniem nebūs labuma, ja mēs viņu paņemsim un pēc tam sapratīsim, ka nevaram. Jā, varbūt izklausās kā baigā eigēnika, bet, manuprāt, ir labi apzināties savas spējas un iespējas.

Papildināts 11.12.2019 21:06:

esenif
Divas lietas galvenokārt - garīgu slimību pārmantošana un kontakts ar māti vecākajai meitenei, kas, iespējams, rada uzvedības problēmas (+ kā paskaidrot mazajiem, ka mammai viņi neinteresē?).

Esmu dzirdējusi, ka LV ļoti nošķir audžuģimenes no adoptētājiem, bet šeit ne. Esam skaidri formulējuši pieteikumā, ka mūsu vēlme galā būtu adoptēt. Principā nav iebildumu arī pret ilgtermiņa aprūpi, bet nevēlētos, lai pēc gada bērnus atgriež biomātei. Tas gan droši vien nav pārāk reāli.

esenif noteikti neatbild, jo ir šokā par tik bezcerigi tumsonīgu skatījumu...

ja vien būtu izvēle, nebūtu jāatļauj tādiem cilvēkiem vispār adoptēt. Bet izvēles nav.

Pirmkārt, Tev jāapzinās, ka paņemts bērns prasīs ļoti daudz resursu. Traucējumi būs tikpat daudz kā šizofrēnijas gadījumā. Labos apstākļos var bremzēt arī šizofrēnijas tendences.

Otrkārt, nedrīkst dot bērnus cilvēkiem, kuru mērķis ir "nopirkt bērnu sev", jau definējot,ka bērnam jāaizmirst sava ģimene. Bērns nekad nepiederēs Tev. Jo vairāk viņu norobēžosi no viņa vecākiem arī informācijas ziņā, jo lielāki traucējumi viņam būs - jūsu attiecībās un viņa dzīvē.

Nekad nedrīkst teikt bērnam, ka viņa vecāks ir slikts. Tas ir nepareizs definējums kā tāds. To māca garīgās mācības. Cilveka uzvedību nosaka "materiālās dabas īpašības", bet dvēselē visi ir tīri. Ja cilvēks grēko, viņš arvien vairāk nonāk materiālās dabas īpašību ietekmē un pat pats nevar ietekmēt savu uzvedību. Taču citu cilvēku mīlestība, labā, saprotošā attieksme viņu attīra. Te ir vajadzīga sapratne, uz ko netīcīgs cilvēks nav spējīgs. Ja teiksi, ka viņu mate un tēvs ir slikti, tam bērnam būs mentālas problēmas un problēmas jūsu attiecībās. Par tādu cenu nekad nedabūsi bērnu savā pusē. Pamēģini...Jo tā bija kļūda pašos pamatos. Tāpēc tas Kungs jūs sodīs caur bērna uzvedību un attieksmi - kad pienāks laiks.

Bērnu nevar nopirkt sev. Tu vari tikai palīdzēt - savam vai svešam bērnam. Palīdzēt svešam bērnam nozīmē palīdzēt pieņemt un izlīgt viņam ar savu ģimeni, piedot saviem vecākiem, saprast savus sliktos vecākos un varbūt pat izveidot attiecības ar viņiem.

Ir iemesls, kāpēc cilvēks piedzimst ģimenē, kura no viņa atsakās. Šīs karmiskais uzdevums viņam šīs dzīves laikā ir jāatšķetina (prasti izsakoties - iepriekšējā dzīvē viņš atteicās, šajā - no viņa atsakās, viņam viņa grēks tiks piedots tikai tad, kad viņš izpratīs un piedos saviem vecākiem to pašu grēku). Tu vari tikai palīdzēt to daŗīt. Liedzot informāciju par viņa ģimeni, redzot cilvēkos sliktos tur kur to nevajadzētu redzēt, Tu tikai ģenerēsi problēmas gan sev, gan bērnam.

Ar milestību var izārstēt šizofrēniju, alkoholismu. Arī bērnu mātes alkoholismu. Arī bērni ar savu mīlestību var mīlēt un cienīt gan jūs, gan ar mīlestību dziedināt savus sliktos vecākus un padarīt par labākiem (visas dvēseles oriģinālā ir labas, ja vien to nepārklāj attiecīgās materiālās dabas īpašības). Viņiem šajā dzīvē ir jāatrisina tieši savas attiecibas ar ģimeni, tas nozīmē to pasu, ko ar sevi. Bet mums visiem šajā dzīvē ir jāiemācās mīlēt - Tev šos svešos bērnus, mīlēt Dievu, caur Dieva iepazīšanu nebūt greizsirdīgiem un nosodošiem uz sliktajiem vecākiem un vispār mazāk veiksmīgajiem cilvēkiem. Tava mīlestība viņus mainīs. Arī Tavus bērnus. Un Tevi pasu. Tā ir milestības mācība. Ja gribi paņemt bērnus sev, Tu kultivē egoismu, par ko nāks karmas atmaksa. Caur šiem pašiem bērniem.

Tikai caur Dieva iepazīšanu ir iespējams saprast, ka neviens cilvēks nav slikts. Un, ka jebkuru slikto cilvēku patiešām labs cilvēks var padarīt par labu. Ja vien labie cilvēki ir labi...Mums vairāk veicas, bet mēs neesam labāki. Tāpēc nevaram viņus mainīt. Tāpēc mums un mūsu bērniem paliek sliktāk.

Pēdējās izmaiņas: Sindy5, 11.12.2019 23:00.
Papildināts 11.12.2019 23:12:

Veiksmīgie cilvēki jūtas lepni, jo domā, ka tas viss ir pateicoties viņiem. Un tas ir grēks. Lepns ir tikai Dievu nezinošs cilvēks. Jo Dievs ir katram noteicis karmu, katrs to karmu izdzīvot. Kādam tiek dota pārticiba, labs vīrs, citam - slikts vīrs, slikta ģimene, citam tiek dots, ka no viņa atsakās vecaki. Tās ir lietas, kas tiek dotas jau cilvēkam piedzimstot. Un tikai caur Dieva ceļu karmu var mainīt. Bet neticīgi cilvēki karmu nemaina. Neticīgs cilvēks degradē atbilstoši karmai (dzimtas lāsts nozīmē, ka tiek noteikts no augšas, ka dzimtā būs alkoholiķi). Tāpat neticīgs cilvēks izdzīvo savu veiksmi, tikai atšķirībā no neveiksminiekiem, piešķir nopelnus sev. Un viņš grēko - viņš uzskata citus par sliktiem! Tā ir KĻŪDA!!! Ne tie vecāki ir slikti, ne bērni. Drīzāk Tu esi slikta, jo Tu tā domā. Tavs grēks -uzskatīt, ka Tu esi nopelnījusi veiksmi un esi labāka par viņiem, ir identisks grēks kā viņiem, kas izdzīvo savu noteikto neveiksminieka karmu. Bet mīlestība maina gan savu, gan citu cilvēku karmu. Tad izdari to! Bet maini attieksmi! Bez Dieva diemžēl to nevar... Bet karma paliks nopelnītā.

Papildināts 11.12.2019 23:32:

Tātad zināt, ka bērns ir adoptēts, zināt, kādu iemeslu dēļ, izdzīvot lielo zaudējuma sāpi (to, ka vecāki ir pametuši - tas ir jāizsāp) un spēt saprast un piedot vecākiem - ir viņu galvenais uzdevums šajā dzīvē. Katram dzīvē var būt vairāki galvenie uzdevumi. Bet šāds ir visiem pamestajiem bērniem. Neliec spieķus riteņos, ļauj tam bērnam to uzdevumu izpildīt. Labs bērns vienmēr cienīs arī savus audžuvecākus. Bet asisnbalss, dzimta - tas ir kaut kas pāri visam. Viņam ir jāsaprot, kapēc viņš ir sasaistīts (tiešā un garīgā līmenī) ar tik problemātisku dzimtu. Viņam tā sāpe ir jāizsāp un jāsaprot. Un jāpiedod. Faktiski tikai caur Dievu to arī ir iespējams izdarīt - un tikai tā ir iespējams mainīt savu karmu. Palīdzi, nevis bremzē. Un uzzini to pati. Labāk caur zināšanām, nekā caur personīgās pieredzes un vilšanās sāpēm. Dievs tiešām ir. Karma arī. Reinkarnācija arī. Tas, kuri vecāki bērnu pametīs, un kurš tiks pamests - patiešām tiek noteikts jau pirms piedzimšanas.

Kapēc viņam tas ir jāizsāp? Tāpēc, ka viņš ir veicis analoģisku grēku... Tāpēc caur sāpēm viņam šis grēks ir jāizdzīvo. Un jānonāk līdz piedošanai. Savādāk viņam netiks piedots viņa grēks. Cilvēks (īpaši Dievu nezinošs) veic ļoti daudzus grēkus. Tā pati lepnība - ir liels grēks. Bet konkrēti šie bērni šajā dzīvē ir piedzimuši, lai sirds līmenī "izpirktu, izsāpētu" to grēku, kad vecāki neliekas ne zinis. Tas ir nopietns pārbaudījums. Netēlo rozā zaķīti, nemēģini nodzēst vai nodeletēt viņa vecākus. Dievu nevar nodelētēt, viņa galveno dzīves uzdevumu arī nē. Viņš dēļ tā ir piedzimis.

Tu saproti, ka vecaki nav vainīgi? Tas jau no Likteņa bija paredzets, ka šim bērnam jātiek pamestam! Tā ir lepnība, tumsonība, kļūda un nepatiesība vainot šos vecākus! Uzzini Dievu, uzzināsi šīs sakarības. Ir iemesls, kāpēc Tu netiec pie bērniem un kāpēc Tu tiec vai tiksi savesta ar kādu konkrētu bernu. Tas nebūs randoma pasākums.

Pēdējās izmaiņas: Sindy5, 11.12.2019 23:40.

Vasara un saule

3 bērniem: 2-gadīgam puisītim, 3-gadīgai meitenītei un 5-gadīgai meitenītei.
3 mazi bērni uzreiz cilvēkam bez pieredzes...

Tur vajag ļoti dadz resursus. Gan garīgos, gan materiālos. Ticība arī ir resurss.

Autorei iesaku vispirms kādu laiku uzturēties 3 mazu bērnu kompanijā, lai saprastu, vai var "pavilkt" 3 mazus bernus - 2, 3 un 5gadīgu.

Manika

Llorett
Es sliecos neriskēt, jo zinu savus resursus.
Ja ir šaubas, tad tik tiešam arī nevajag riskēt. Jo riskē ne tikai ar sevi un savi ģimeni, bet arī ar 3(!!!) bērnu labklājību, kuri jau tā ir cietuši.
Audzināt vienu, vai arī trīs bērnus - ir milzīga starpība!!! It īpaši sāpinātus bērnus! Ja plusā vēl nāks kaut viena bērna psih. saslimšana, tad vispār būs kronis. Jābūt pašiem ļoti, ļoti stipriem un stabiliem, kā fiziski, tā arī emocionāli. Katrs bērns prasīs visus Jūsu resursus, un tāpat viņam ar tiem "visiem resursiem" var nepietikt. Katrs no visiem trīs bērniem. Katram vajadzēs mammu uz 200%. Pamēģiniet iztēloties un pamērīt to uz sevis.
Un klausiet savu intuīciju visu laiku, kamēr runāsiet ar darbinieku, vai kontaktēsiet ar bērniem!


MeŽa PūCe.


Llorett

Kaut kāda pieredze ir (kādu brīdi biju skolotāja, arī brīvprātīgā bērnu namā), bet savus bērnus audzinājusi patiešām neesmu. Ar trijiem "vidējiem" bērniem galā tiktu, bet šie bērni nāk ar savām sāpēm un pagātni, kas nemaz nav pagātne. Arī ar to varētu strādāt. Bet šis garīgās saslimšanas fons mammai ir tas, kas biedē. Pat ja vienam no trijiem parādās tā pati kaite, būs par traku.

Tomēr, kā saprotu, ja mēs nepaņemam visus 3, tad viņus tāpat šķirs, jo neviena cita tik traka kā mēs nav.

Šobrīd esam pieteikušies uz atkārtotu vizīti ar speciālisti, kas strādā tieši ar šiem bērniem. Ceram, ka tur noskaidrosies kas vairāk, jo viss šeit rakstītais par konkrētām diagnozēm ir manas bailes, ne apstiprināta informācija. Un, protams, lielas cerības uz tikšanos ar bērniem, ja līdz tam nonāksim.

Paldies tām, kas izteicās par tēmu.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18400633