Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Par ballīti mājās

Xsensy

sausā tualete ārā, dūmojoša malkas krāsns, ūdens tikai āra akā ar spaini smeļams

Jāatstāj iespēja cilvēkiem, kam kaut kas tāds var nepatikt, nenākt.

Wow Varbūt tad nemaz nav jāaicina cacīgs planktons, kam sausā tualete un malkas krāsns spēj iedvest nenākšanas vērtu nepatiku?


Skaista un sakopta vide ir patīkama visiem, māja, dzīvoklis, nav svarīgi.Ja kaut kas nav tā, kā pašai saimniecei patiktu, protams var saprast šaubas un satraukumu. Apstākļi ir dažādi, manuprāt, ja ir tīrs, vēl kādi baloni, utt, jau ir labi. Mēs tik mazam bērnam jubilejas svinējām ģimenes lokā. Lielākas balles sākās 5,6 gados, parasti pasākumi ārpus mājas, jo dz d ir ziemā.Tagad meita pusaudze, un pēdējos gadus ir mājās ar draugiem, tiek atstāta atdzesētu picu kaudze, torte, augļi. Un pieaugušie aizbrauc no mājas. Paši silda, skatās filmas, zvigājas, nezinu ko dara, tagad tā ir aktuāli. Nekad svešus vecākus nesaucu, ja nu kādu tuvāku, kafiju iedzert, neviens arī baigi nav rāvies. Ar baigo smorešanu nenoņemos sen, dz d tā reize, kad atļauti čipsi, picas un tādā garā. Mums ir māja, vietas pietiek. Ar visiem nesacentīsies, mums kaimiņš oligarhs, kā mēs sakam, tur holivuda bērniem dz d tiek rīkota, pat aprakstīt grūti. Katram savs. Ja,gadās bērnu sūtīt uz svētkiem, kur zinu, ka pieticīgāka ģimene, pērkam dārgāku dāvanu, vai vairāk naudu ielieku aploksnē, gribas lai jubilārs laimīgs, tas jau galvenais.

Papildināts 16.01.2020 10:53:

Daudz kas ir cilvēku galvās, mums arī jauna māja, bet nekad neesam sevi par kaut kādiem labākiem uzskatījuši. Draudzējamies ar visiem kaimiņiem, kam jaunas un vecas mājas. Kaimiņos mums pirmskara māja, vislabākie un foršākie kaimiņi!

Leila.

EnijaEnija
Kā no bloga par pareizu viesu uzņemšanu.

Aicinu ciemos cilvēkus par kuriem man nav jāuztraucās, ka nepatiks zaļais tonis uz sienas un juniora atstātie pirksti uz loga stikla. Ja viņus tas uztrauc, tad var ciemos nenākt.

par kotletēm sasmējos. par situāciju kā tādu... nu kā ļauži spēj līdz kam tādam aizdomāties - saaicināt ciemiņus un tad pasaukt pusdienās tikai savus bērnus.

par iešanu ciemos. es nelabprāt uzņemu viesus pie sevis mājās. jo tā ir mana privātā zona. man ir mazs skaits ļaužu, ko aicinu uz mājām, bet toties labprāt ciemojos. bet es eju ciemos satikt ļaužus, ko gribu satikt. es protams pamanu netīrus logu. man draudzene ilgus gadus dzīvoja uz viens no galvenajām Rīgas ielām, 1.stāvā. logi viņai bija netīri vienmēr, vienalga vai mazgāti pirms dienas vai 2 mēnešiem. (lab viņa arī mazgāja 2x mēnesī, jo citādāk vienkārši neredzēja cauri), nu so - es to redzēju, bet ,man tas reāli bija vienalga. tāpat - es pamanu nu tur tip nekārtību, bet reāli es to nekādā veidā neatiecinu uz sevi vai pēc tā nevērtēju cilvēku. augstāakis ko nodomāju, nepaguva savākt, ļoti aizņemts.

bet nu jā. katrs mēs esam citādāki.


Dod Dievs man spēku padarīt visu, ko es spēju, drosmi nedarīt to, ko nespēju un saprātu atšķirt šīs lietas.


black sand

Limassola
Gadās jau ka tieši tie kuri jūtas nabagi komplekso un ar tiem biezajiem kaimiņiem paši neiet draudzēties un tad beigas biezais vainīgs.

Smalku privātmāju vide jau arī viss nav tik vienkārši,vienam pietiek naudas gan glaunai mājai gan glaunām interjeram ar speciāli pasūtītam mēbelēm,citam savukārt ir pāris Ikeas skapji,guļ uz matrača un pusei mājas vēl iekšējā apdare nav pabeigta. No ārpuses jau to neredz un tad ej nu sazin,liekas šis lepns nevienu neaicina pie sevis bet patiesība kautrīgs.

magoņmaizīte Berta

Kādam tie EnijaEnija ieteikumi var būt arī jaunatklājums, ir taču ļaudis kas piesakās pat TV šovos, bet mājās cūkstallis. Informācijas nekad nevar būt par daudz

Paldies Xsensy par tēmas turpināšanu, tai riktīgi ir potenciāls.

Par vērtēšanu - patika tā frāze, ka ir vērtēšana un ir konstatēšana. Konstatēšana būs vienmēr. Bet vērtējums var būt arī pilnīgi paradoksāls, piemēram, man ir daudz draugu un paziņu - cīši labu cilvēku, kas smuki dzīvo un ūbergardi gatavo, bet pēdējais prieks bija nonākt pie cīši laba cilvēka, kam ēst gatavot sanāk tāpat kā man. Dvēsele gavilēja . Galvenais jau ir atrast savējos Pie tam konstatēšana un vērtēšana katram ciemiņam būs pēc savas latiņas, personas īpašībām un arī profesionālā kretīnisma - celtnieks, arhitekts, dārznieks, apkopēja, pavārs, kinorežisors, psihologs, pedagogs, IT cilvēks, grāmatizdevējs, vēsturnieks, utt. - katrs ienācis svešā mājā pamanīs ko citu, sev īpašu. Entomologs un mikologs tai skaitā - nu tur zirneklīši, pelējums. Par to visu nav iespējams satraukties.

Un tas,ka foršs cilvēks ir centies, gaidījis un ēdamā ir gana daudz - tas apklāj daudz - gan šaurību, gan remonta trūkumu, nu vismaz man tā ir. Bet par īpaši dārgām dāvanām trūcīgam jubilāram - tas gan nē, var sanākt, ka tas cilvēks (vecāki) jūtas pārbijies un parādā.

Protams, ka cilvēki aplūr kā tad dzīvo un aptirsh pēc tam. Un aptirsh ne tikai ikejas skapeļus, bet apdirsh arī īpaši izstrādātus dizainus- no sērijas- " Man braukājot ar autobusu labāk zināms, ka tavs mersis ir gavno!" Taka būtībā vienalga kā tu dzīvo, apdirsīs tapat. Ja jūtīga dvēseļīte- ballītes mājās nevaig taisīt. Punkts.

Danica

Cik interesanta problēma.... Ciemojoties, man nekad nav ienācis prātā vērtēt mājokļus. Galvenais, nav netīra cūkkūts. Un ēdieni man arī īsti nav svarīgi vērtēšanai, jo parasti, rēķinoties, ka vēl tāls ceļš līdz galdam (braukšana, gaidīšana utt., un nebraucu taču pieēsties), kaut ko paēdu vēl pirms tam, līdz ar to pie bada arī neesmu. Man ir viena draudzene, pilnīga vējslota svinību organizēšanā . Zinu, ka par visu viņa sāks domāt tikai tad, kad ciemiņi jau sāks ierasties. Tāpēc pie viņas es braucu jau nopakojusies ar gardumiem un vēl pirms tam noskaidrojusi, kas viņai tur ir sapirkts, un, ko vēl vajag. Tāpat laukos tā rocība ne visiem ir tik liela - kaut ko paķeru līdzi. Man šķiet, ka no padomju laikiem vēl cilvēki ir saspringuši uz ārišķībām - paši piedzīvojuši vai vecāki ieaudzinājuši. Es mācos no šī te visa atiet - svarīgākais ir tuss, satikšanās un pasākuma, kā tāds. Jau tāpat ikdienas skrējienos vairs tik daudz nesanāk. Pārējais ir otršķirīgs.

Danica
Oj, man gan interesē galds. Man besī slikti galdi - a la rosoli bez gaļas vai rosols ar tunci vai vel nez kādi murgi.


Mani arī interesē galds! Mājās neēdu, lai var pierīties. A ko, namamāte centusies, bet visādi svara vērotāji vēl atnāk ar savu burkānu kastīti. Vai sēž un paziņo, ka mājās paēdis. Besī. Ēdu visu un daudz.

Papildināts 16.01.2020 11:36:

Bet par īpaši dārgām dāvanām trūcīgam jubilāram - tas gan nē, var sanākt, ka tas cilvēks (vecāki) jūtas pārbijies un parādā.

Piekrītu. Īpaši, ja bērnu ballītes, vienam dos 10, kas pārticis, otram iedos 20, tam mazāk naudas. Manuprāt, aplami. Tad tas trūcīgais domā, ka arī viņam tie 20 jādod pretī vai tiešām jūtas slikti.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18402069