evicevi
+1
Indeksu fondu tēmā par indeksu fondiem. Par akcijām citā tēmā var.
Sarunas par indeksu fondiem
evicevi
|
|
|
Varbūt tiešām jātaisa slēgtā finanšu grupa, lai nav te pa n tēmām jālēkā? |
|
gaura |
|
es negribētu, ka šajā tēmā tiek apspriestas lietas, kas nav saistītas ar indeksu fondiem, jo tas var citiem radīt nepareizu iespaidu, ka šīs lietas ir vienādas vai ļoti līdzīgas. Kāreiz ir jāapspriež, jo man ir brīvi līdzekļi un es - pilnīgs finanšu muļķītis, staprību neredzu, jo nesaprotu. Ja man kāds uz pirkstiem izskaidrotu, es tiešām būtu pateicīga. Man ir lielisks raksturs! |
|
Indeksu fondā nopērkot fonda daļas nauda tiks izdalīta ar indeksu un par šo skaitli nopirktas fonda daļas. Tas notiks ik reiz investējot naudu. Tad pieņemsim fonds būs lasun indekss augs. Tas nozīmē ka fonda daļu skaits nemainās, taču indeksam augot augs virtuālā nauda ko it kā nopelnīja fonda turētājs. Visi fondi aug, lai sanāk smuki , augoši grafiki. Tad atskaitē uzrādīsies ka redz ir nopelnīta nauda. Tā var redzēt nevis to ko fonda turētājs nopelnīja pagājušajā mēnesī, bet gan kopš paša sākuma. Tas ir, jaunas fonda daļas netiek pirktas par nopelnīto naudu un pozitīvi ienākumi tiks uzzīmēti arj tad ja jau gadu fonds nes tikai zaudējumus. Pats fonda groza saturs netiek publiskots un tas ir mainīgs. Finansisti saņem komisijas maksas par to ka to groza saturu maina. Maiņas princips ir aagabāt augošu līkni, lai izvēlās šo fondu. Pārejot uz citu fondu, daļu skaitu reizina ar indeksu, un izdala ar jaunā fonda indeksu un iegūst jauno daļu skaitu,kas 'labiem' fondiem būs mazāks. Pašas beigās šo daļu skaita un indeksa reizinājumu izmaksās kontā atskaitot kapitāla pieauguma nodokli. Ja jauni cilvēki uz šo indeksu neķerās, tad augoša līkne tam nav nepieciešama. Tad pareizie cilvēki pāriet uz citu fondu un līkne drīkst kļūt dilstoša. Pareizie cilvēki zin kad tā būs augoša un kad dilstoša un kad atkal augoša. Tā apmēram. |
|
|
Vasiks sarakstīja pilnīgas muļķības. Indeksu fondi nav nekāda afēra un paši indeksi nav nekas slepens. Alija Problēma ir tikai viena: kā tu, parasts cilvēks būdams, bez finanšu izglītības, vari zināt, kuriem uzņēmumiem akciju cenas kāps? Jo visiem jau nekāpj. Dažām akcijām piecos gados cena var pieaugt par 200%, dažām par 50%, dažām var palikt nemainīga, dažām var sarukt par 50%, daži uzņēmumi vispār bankrotēs. Tu vari, protams, mēģināt uzminēt un trāpīt uz to 200% akciju, bet tā ir laimes spēle, nevis nopietna stratēģija, kā investēt savu naudu. Risinājums ir vienkāršs - nopērc visas akcijas, t.i. akciju grozu. Tu dabūsi gan tās, kam ies labi, gan tās, kam ies slikti. Tā kā vairumam ies labi, kopumā arī tu dabūsi peļņu. Un - lai tev nebūtu jāpērk 500 vai 1000 dažādas akcijas katra atsevišķi, tu vari tā vietā nopirkt fondu, kas satur šīs akcijas. Katrs indeksu fonds seko kādam konkrētam indeksam. No kādām tieši akcijām sastāv katrs indekss, to tu vari atrast internetā. Es tev silti iesaku paskatīties Indexo Akadēmijas sērijas video. Tie ir domāti tieši tādiem cilvēkiem, kas neko daudz par ieguldījumiem nezina, bet vēlas izglītoties. Tur visas šīs tēmas ir izskaidrotas ļoti labi. |
|
|
Risinājums ir vienkāršs - nopērc visas akcijas, t.i. akciju grozu. Tu dabūsi gan tās, kam ies labi, gan tās, kam ies slikti. Tā kā vairumam ies labi, kopumā arī tu dabūsi peļņu. Lai dabūtu peļņu ne tikai jānopērk, bet arī jāpārdod. Un pareizā brīdī. Akcijām iet labi tad ja tās grib pirkt ar vien vairāk investoru. A tās grib pirkt tāpēc ka tām iet labi. Un kamēr akcijām iet labi, tām iet labi. Tā ir finanšu piramīdas pazīme. Finsnšu fondi nav afēra, bet gan sīka sistemātiska krāpniecība. Tie kas tur strādā visu zin labāk kā var droši pačiept, jo par to domā gadiem ilgi. Tas ka tā ir krāpniecība redzams no tā ka informācija tiek slēpta. Var jau būt ka informācija par indeksa saturu nav slepena, tomēr jāpieliek pūles lai šo infu iegūtu un standart atskaites piegādā bezjēdzīgu informāciju no kuras investors nevar pieņemt nekādu lēmumu. Tā ir krāpniecības pazīme. |
|
|
|
evicevi |
|
|
evicevi Man ir lielisks raksturs! |
|
Vasiks Nē, nav tiesa. Mēs šeit runājam par ilgtermiņa uzkrājumiem, parasti tas ir pensijai. Ja tu kādu akciju pirms 15-20 gadiem nopirki par 2.50€, nav lielas starpības, vai tu viņu pārdosi par 4.90€ vai 5.10€, peļņa tāpat būs liela. Akcijām iet labi tad ja tās grib pirkt ar vien vairāk investoru. A tās grib pirkt tāpēc ka tām iet labi. Un kamēr akcijām iet labi, tām iet labi. Tā ir finanšu piramīdas pazīme. Tu gribi teikt, ka visi uzņēmumi, kuru akcijas var nopirkt, ir krāpnieciski? Kādas muļķības! Finsnšu fondi nav afēra, bet gan sīka sistemātiska krāpniecība. Beidz runāt muļķības. Ja tu pirksi populārus indeksu fondus licencētā iestādē, tur nebūs nekādi krāpnieki. Var jau būt ka informācija par indeksa saturu nav slepena, tomēr jāpieliek pūles lai šo infu iegūtu un standart atskaites piegādā bezjēdzīgu informāciju no kuras investors nevar pieņemt nekādu lēmumu. Izskatās, ka tu runā par kaut kādiem aktīvi pārvaldītiem banku piedāvātiem fondiem. Tie nav indeksu fondi. Latvijā bankas indeksu fondus nepiedāvā. jaunumi Bet tie visi uzņēmumi ir no Ziemeļvalstīm, spriežot pēc tā, ka nosaukumos ir "Nordic". Var, protams, iegādāties fondus, kas atbilst šiem indeksiem, bet neredzu īpašu iemeslu, kāpēc koncentrēties tieši uz šo reģionu. Labāk ir iegādāties akcijas no visas pasaules. Bet jebkurā gadījumā - ja tu pērc akcijas ilgtermiņam, tā nav spekulācija. Alija Ar indeksu ir vienkārši - tu visu laiku pērc konkrēto fondu un viss. Tev nav nekam jāseko līdzi un tev nav kārdinājuma ķimerēties ar kaut ko. Ilgtermiņa investēšana nav aizraušanās, tai ir jābūt garlaicīgai. Esmu lasījusi, ka visveiksmīgākie investori ir tie, kas ir jau miruši (un rezultātā neko nepārdod, tikai seko kādam plašam indeksam). |