2.svešvaloda sākumskolā

Var jau kādā atsevišķā skolā paveikties ar labu krievu valodas skolotāju vai arī to, ka klasē nav liela daļa bilingvālo bērnu, uz kuriem tad nu skolotāja orientējas. Problēma ar krievu valodas mācīšanu pastāv jau vismaz pārdesmit gadus, un neizskatās, ka tur kaut kas mainīsies. Kā jau te teica, tas ir zemē nomests laiks.

Mans jauneklis bez nekādas skolas 12. klasē krieviski runāja labāk par dažu labu klasesbiedru, kas krievu valodu skolā 7 gadus mācījies (un nav mums krievu radu vai draugu). Visu izšķīra iespēja dzirdēt to valodu no TV un arī tas, ka neviens nespieda to mācīties (patulkoju, ja ko palūdza). Uh, iedomājos, ja man būtu jāspiež viņam mācīties tos Puškina dzejoļus u.tml. garadarbus (kas nu nemaz nav primārais, lai iemācītos valodu)... tas tiešām var radīt barjeru. Toties vācu valodu skolā iemācījās, kaut arī palīdzēt nevarēju (es vācu valodu neprotu).

Nikolaa
Kopš skalošanas biznesi ir pamatīgi apgriezti, krievu valodu bankās prasa pamatā vietējo klientu dēļ.

Klientu apkalpošana bankās ir salīdzinoši mazāk atalgotā un kvalificētā joma.

Man gana daudzi draugi strādā lielākajās komercbankās labākos darbos nekā klientu apkalpošana. Nevienam no viņiem darbā nav jālieto krievu valoda, kaut arī viņi to zina, toties ir nepieciešamas teicamas angļu valodas zināšanas.

Tā arī ir vispārējā tendence Latvijas darba tirgū kopumā - jo augstāk kvalificētu darbu cilvēks dara, jo mazāka iespējamība, ka viņam darbā būs nepieciešama krievu valoda.

puisis180

Šis strīds, laikam, būs diezgan ilglaicīgs. Viss jau atkarīgs no darbibas sfēras. Man ir atalgotājs darbs kā lielai daļai banku klerku (cik noprotu, tad nav tomēr runa par augstāka līmeņa vadītājiem), un izglītība arī ir grūtāk iegūstama, taču krievu valoda ir nepieciešama. Nesēžu klientu apkalpošanas centros un nevienu arī visādi citādi neapkalpoju. Es pati esmu saskārusies ar situācijām, kad pa biroju skrien jaunāki kolēģi un meklē kādu, kas var atbildēt uz telefona zvanu krieviski, taču viņu problēma jau ir tāda, ka nozarē, kurā strādājam, kaut kādā brīdī viņi apraus tās izaugsmes iespējas, jo valoda ir jāzina. Ne jau Latvijas iedzimto krievu dēļ, bet tāpēc, ka ļoti daudzi šo zemi ir izvēlējušies arī biznesam. Un tā valoda jau jāzina ne tikai zemāk strādājošiem, bet arī, piemēram, grāmatvežiem, risinot viņu savstarpējās problēmas, nemaz nerunājot par dažāda ranga menedžeriem un speciālistiem. Tie jaunie cilvēki, kuri saka, ka viņiem tā valoda nav vajadzīga, iespējams, nemaz nezina, ka kaut kur uzņēmumā darbojas kāds cits darbinieks, un atbild par visiem, jo nu tas vidējais statistiskais darbinieks tikko no skolas tāds ir, kāds ir, līdz ar to komunikāciju krieviski ir uzņēmies kāds cits, pārstrukturizējot darba pienākumus. Iztikt jau var, bet nu daudz labāk būtu, ja jaunieši būtu atvērtāki zināšanām, nevis mācītos no saviem vecākiem, kas tas vai šitas viņiem nebūtu jāzina. Teorētiski, piemēram, tad nevajadzētu prasīt arī auto tiesības. Lai algo šoferi, kas katru vadā.

Arī notāru birojā strādājot, bez krievu valodas nekur tālu netiksi, nē nu var jau slaidi atšūt klientus, tikai tā maizīte arī ir jānopelna

Klau, nu runa taču nav par valodas vajadzību vai nevajadzību (derīgi ir zināt jebkuru valodu). Runa ir par to, ka krievu valodu ar pašreizējo metodiku skolā iemācīties nevar, ja bērnam nav jau stabilu priekšzināšanu (daži izņēmumi tikai apstiprina likumu). Šā kā tā dabūsiet mācīt paši, ņemt privātskolotājus utt. Ko, starp citu, varētu izveikt arī tad, ja krievu valoda nebūtu skolas mācību sarakstā (un pat ar labākām sekmēm, jo nebūtu jāspiež bērns mācīties pēc tās murgainās programmas). Un, ja tā atceramies, arī manā tālajā bērnībā krievu valodu neiemācījos skolā, bet gan sētā un pie TV. Jautājums gan, cik ilgi IZM un VISC laidīs muļķi un izliksies, ka šo problēmu neredz?