Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Mājdzemdības

Zajecs`

lunatka
ASV mājdzemdības nepieņem tās pašas vecmātes, kas slimnīcās, atšķirībā no Latvijas. Un likumu regulējums arī Latvijā stingrāks, par aprīkojumu un tā.


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)


Šī situācija ir ļoti bēdīga, bet tas neatspoguļo kopējo situāciju. Tā ir traģēdija. Vai slimnīca spētu palīdzēt, varētu spriest tikai pēc nāves iemesla publicēšanas. Bet tā ir vienkārši traģiska sagadīšanās, nelaime. Sievietes dzemdībās mirst arī slimnīcās. Turklāt mediki bija uz vietas. Uz esmu pārliecināta, ka mediķi tika izsaukti laicīgi. Tātad aptuveni laiks ir tik pat, cik dakters atnāk turpat slimnīcā. Izvilkt šo vienu, vairāk izskatās pēc mēģinājuma nomelnot majdzemdibas kā tādas. Cik sievietes veiksmīgi sagaida savus mazuļus Stārķa ligzdā? . Par katru mirušo sievieti dzemdībās slimnīcā neraksta medijos.

Pati nevarētu dzemdēt mājās, ņemot vērā pēdējo pieredzi. Psiholoģiski nespēju.

Bet majdzemdibas neuzskatu par kaut kādu "frīku" pasākumu. Sievietes izvēle.

jā, ļoti skumjš iznākums dzemdībām Jelgavā

vēlmi pēc mājdzemdībām nespēju saprast, taču esmu "par" izvēli. cilvēki ir dažādi. ja reiz topošā māmiņa izvēlas mājdzemdības, tad jau droši vien apzinās visus riskus, taču uzskata, ka "ar mani jau tā nenotiks". diemžēl var gan notikt.

taču neviens nav teicis, ka situācija nav bijusi tāda, ka šī sieviete Jelgavā nebūtu mirusi arī stacionārā.

Draudzene, kas strādā bāriņtiesā burtiski tikko teica, ka arvien biežāk pie viņiem vēršas jaunie tēvi, kuru sievas mirušas dzemdībās vai no pēcdzemdību komplikācijām. Un tās nav mājdzemdības, bet gan dzemdības slumnīcās.


Elikip
Turklāt mediki bija uz vietas. Uz esmu pārliecināta, ka mediķi tika izsaukti laicīgi. Tātad aptuveni laiks ir tik pat, cik dakters atnāk turpat slimnīcā.
Nezinu par kādu mediķu izsaukšanu tu te runā, bet slimnīcā reaģēšanas iespējas ir krietni plašākas un ātrākas, nekā kaut kur piebraukt, atrast un tad rīkoties. Reizēm izšķirošas ir pāris minūtes, stacionārā izglābs, kaut kur nez kur neuzspēs. Problēma ir tajā, ka sievietes lielākoties izlemj, ka tie daži procenti riska uz viņu neattieksies, un parasti tā ar ir, bet ir kam nepaveicās. Un ja nepaveicās, tad pārējiem procentiem nav nozīmes.

Papildināts 04.08.2020 10:16:

Naglaarviitni
Un ja cilvēkam no slimnīcām slienas spalva uz skausta un trīc rokas, tad nekāda nauda to nenovērsīs. Visas apkopējas neuzpirks, visām sanitārēm profilaktiski nesamaksās. Par to naudu var 10 mājdzemdības apmaksāt, un vēl nepietiks. Īstenībā es pat nezinu, kā var padarīt psiholoģiski paciešamu uzturēšanos medicīnas iestādē cilvēkam, kuram tas ir trakāk kā zobu sāpes, un kuram zemapziņa izraisa nepārvaramu ķermeņa reakciju uz medicīnas iestādēm.
Pirms bērna ieņemšanas šim cilvēkam būtu jāstrādā ar sevi un jāsakārto sevi. Ja vien nav gatavs arī turpmāk piekot pavisam alternatīvu dzīvesveidu, jo ko tad darīs, ja mazulis nonāks slimnīcā ar kādu nopietnāku kaiti? Izsauks operējošo ķirurgu uz mājām, lai griež uz virtuves galda?


Dzīve ir gluži kā rožu dārzs, bezgala skaista, bet ar ērkšķiem!

Hiacintte

Nikolaa
Neticu. Bāriņtiesa kādā sakarā? Jaunie tēvi lai ietu uz tādām iestādēm un kaut ko risinātu?

Naglaarviitni

pece
nešpetnā

Par šim cilvēkam būtu jāstrādā ar sevi un jāsakārto sevi īsumā - pirmkārt, man nav ne mazākās vēlēšanās "ar sevi strādāt", lai kļūtu spējīga sajūsmināties par to, ka uz mani šņāc bez iemesla un čurāšanu uz galvas saukt par debesu rasu. Otrkārt, es pazīstu sevi ļoti labi un zinu, kā es reaģēju (neapzināti un nekontrolējami) uz ārēju iemeslu izraisītu stresu, pārbaudīts praksē. Treškārt, man ir pietiekami daudz zināšanu par medicīnu un dzemdību norisi, lai ar pilnu atbildību izvēlētos mājdzemdības un ar pilnu apziņu neizvēlētos stacionāra dzemdības. Pārbaudīt uz savas ādas, ka man ir taisnība, riskējot ar bērnu invalīdu un savu veselību, es netaisījos, tāpēc man ir mājdzemdību bērni.

Un ceturtkārt, es neiesaku visām mājdzemdības. Tieši otrādi - ja sieviete jūtas droši slimnīcā, ir pārliecināta, ka dakters zina, ko dara, ka visas manipulācijas ir pamatotas un labas, turklāt baidās, ka mājās var notikt kaut kas slikts - uz priekšu, mājdzemdības kategoriski nav domātas viņai. Tādu ir lielākā daļa. Taču cieniet arī pretējo - mājdzemdētāju minoritātes - viedokli, tolerantās jūs! Neviena mājdzemdību vecmāte jums pakaļ neskrien un no slimnīcas ārā nerauj.

Arī es neaģitēju, bet paskaidroju, kādēļ es ar savu baltā halāta sindromu un ne tikai to (un, iespējams, ne viena vien mājdzemdības izvēlējusies sieviete) neizvēlējos dzemdības slimnīcā, pat "klientam draudzīgā slimnīcā" ne.

Uz ironiju "ko tad darīs, ja mazulis nonāks slimnīcā ar kādu nopietnāku kaiti?" atbilde ir - bērna tētis brauks līdzi un izdarīs visu, kas vajadzīgs. Tikai kā pierādījusi tā pati pieredze, līdz 10 gadu vecumam mani bērni par slimnīcu ir tikai dzirdējuši un redzējuši tādu no ārpuses.

Neviena mājdzemdību vecmāte jums pakaļ neskrien un no slimnīcas ārā nerauj.


pakaļ neskrien, taču esmu saņēmusi reālus pārmetumus, ka bērnam taču visu labāko (dabīgo) nevēlu. anestēzijas izvēle vispār esot milzīgs kauns.

Andahta

Nikolaa
Draudzene, kas strādā bāriņtiesā burtiski tikko teica, ka arvien biežāk pie viņiem vēršas jaunie tēvi, kuru sievas mirušas dzemdībās vai no pēcdzemdību komplikācijām
Neizplati dezinformāciju! Pirmkārt, ir statistika, kas zina, cik daudz sieviešu ir mirušas dzemdībās. Un nebūt ne viņas visas dzīvo vienā bāriņtiesas apgabalā. Pat ne Rīgā. Tas, ka kāds ierodās bāriņtiesā un apgalvo, ka sieva mirusi dzemdībās, nenozīmē, ka viņa tiešām mirusi dzemdībās. Neviens nekad nepārbauda miršanas diagnozes. A runāt, lai žēlinātu, var līdz baltkvēlei!

Pie kam - statistika ir par mātes mirstību, neizdalot vai dzemdības stacionārā, arpus stacionāra vai mājdzemdības. Un te nu jāatcerās, ka dzemdības mājās nebūt uzreiz nav mājdzemdības. Mājdzemdības tās ir tikai tad, ja tās norit pēc likumā noteiktiem kritērijiem, sertificētas vecmātes klātbūtnē un legālas. Bet tās, ko novada pūšļotājs ar sēklotāju ir ārpusstacionāra dzemdības.

Bērnam ir TIESĪBAS piedzimt vidē, kurā viņam tiek nodrošināta maksimāli iespējamā palīdzība, neskatoties uz māmiņas pribabahiem, fobijām un vipedroniem.


Rosalia

vilks
ASV mājdzemdības nepieņem tās pašas vecmātes, kas slimnīcās, atšķirībā no Latvijas.
Latvijā mājdzemdības pieņemošās vecmātes paralēli strādā arī stacionārā?
Kā vecmāte var ierasties uz majdzemdbām, ja viņai tajā laikā ir iekrīt maiņa stacionārā?

Naglaarviitni
Treškārt, man ir pietiekami daudz zināšanu par medicīnu un dzemdību norisi, lai ar pilnu atbildību izvēlētos mājdzemdības un ar pilnu apziņu neizvēlētos stacionāra dzemdības. Pārbaudīt uz savas ādas, ka man ir taisnība, riskējot ar bērnu invalīdu un savu veselību, es netaisījos, tāpēc man ir mājdzemdību bērni.
Tātad tu neesi ne reizes dzemdējusi stacionārā, bet droši zini, ka tur dzemdējot tava veselība būtu sabeigta un bērns invalīds? Njāāā.... Bez komentāriem.

Papildināts 04.08.2020 11:54:

Frivole
esmu saņēmusi reālus pārmetumus, ka bērnam taču visu labāko (dabīgo) nevēlu. anestēzijas izvēle vispār esot milzīgs kauns.
Tāpat kā nebarošana ar krūti, nepareizo ratu un nepreztižu pulciņu izvēle.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18406999