Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Kā jūs svinat savu dzimšanas dienu?

Evelinaaa

Svinam ģimenes lokā-krodziņu,pikniku,ekskursiju tik man nepatīk svīst pašai katlos


Vasara un saule

Evelinaaa

Virs atkal aizmirsa manu. Esam kopā jau 5 gadus. nu neko, principa dēļ arī neko nesaku.
Ir tādi cilvēki, kuri nekad neatceras citu cilvēku dzimšanas un vārda dienas. Tādiem ir savlaicīgi jāatgādina. Un skaidri jāpasaka, kādu dāvanu vēlies. Tas viņiem ļoti atvieglos dzīvi. Un jubilāram arī.

Sāc pati plānot un apspriest savas dzimšanas dienas laicīgi, painformē vīru, atgādini 1 dienu iepriekš, nopērc torti un saposies, un tad jau nekur nespruks, atcerēsies.

Ja vēlies, vari svinēt savu dzimšanas dienu kaut vai nākamajās brīvdienās, tikai jau šodien par to informē savu vīru.

Es uzaicinu savu pieaugušo dēlu ar draudzeni uz pašas gatavotu maltīti. Pasēžam ģimenes lokā, es, meitiņas peciņas, vīrs. Ir gadījies tā, ka tikai maltītes beigās dēls attopās, ka man dzimene, bet tā kā dāvanās neko negaidu, gribu tikai kopā pavadīt laiku, tāpēc pilnīgi nav svarīgi, ka nav ieradušies vakartērpos un vai ir kaut ko atnesuši līdzi. Vīrs 1. reizi N-tajos gados atcerējās, kādi ir mani mīļākie ziedi, tos arī dabūju, tas arī viss. Nekā īpaši nesvinu, tā ir mana diena, un man patīk to atzīmēt tieši tā, laimē.

Gemma

ziedi man bērnu dzimšanas dienās.

Pastāstīšu saviem bērniem, ka citiem tādas prasības mēdz būt, lai zina.

Mums šīs tradīcijas nav, nebija arī ne vīra, ne manu vecāku ģimenēs, ne arī tuvākajiem radiem.

Man arī neprasās, jo liekas kaut kā nepareizi likt vīrietim visu mūžu pateikties par to, ko bioloģiski tikai es varēju izdarīt. Un neprasās arī bērniem vienmēr to atgādināt, it kā es nez ko viņu labā būtu izdarījusi, ne pati sev par milzīgu prieku viņus ieguvusi. Tāpēc bērnu jubilejās mums centrā ir bērns pats.


Manā ģimenē bērnībā nekad nesvinēja dzimšanas un vārda dienas. Vecāki apsveica iedodot kādu lieku latiņu saldumiem un tas arī bija viss. Īpašas atzīmēšanas, ballītes ar draugiem vai klasesbiedriem, tortes, nekā tāda nebija. Citiem bērniem bija, bet man nebija. Man tas ļoti nepatika. Likās, ka mani neatceras utt. Tagad, kad esmu pati savā dzīvē, dzimšanas dienas un vārda dienas atzīmēju, bet neko pārmērīgu. Nekādas balles netaisu, bet atzīmēt atzīmēju ģimenes lokā vai ar kafejnīcas apmeklējumu, vai ar radu kopīgu pasēdēšanu, vai ar izbraukumu. Brīžiem jau tā svinēšana ir kā apgrūtinājums, jo apkārtējie gaida, bet pašam īsti negribas svinēt. Svinu arī darba vietā, klāju galdu, mums mazs kolektīvs, neatkarīgi vai tajā dienā esi darbā, vai nē, jo apsveic kaut vai pēc tam. Mūsu trīs cilvēku ģimenē atzīmējam visus svētkus, Zinību dienu, Valentīna dienu, iepazīšanās gada dienu, 8. martu utt. Man liktos dīvaini, ja vīrietis neapsveiktu mani dzimšanas dienā. Nevajag jau nez kādas dāvanas, bet elementāri ziedus pasniegt, vīrietim ir jāprot. Bet tiešām ir cilvēki, kuri neatceras ne dzimšanas dienas, ne vārda dienas.

Avatārs

Es pati nopērku sev dzimšanas dienas torti un priekš pārējiem ģimenē arī. Man tas ir svarīgi, un es esmu izvēlīga gardummīle. Man vecmamma mācīja, ja man kaut kas ir svarīgs un vajadzīgs, tad man pašai tas ir jāsagādā vai jānoorganizē. Nav ko gaidīt no citiem. Vīrs mani neaizmirst, jo man dzimšanas diena ir valsts svētkos - viegli atcerēties un vienmēr var pēdējā mirklī pie stūra nolauzt ievas zaru.

Avatārs

Ak, cāļi! Cik jauku tēmu tomēr autore iesāka! Izlasīju visas pieredzes, pārdomāju, atcerējos daudzos laulībā pavadītos gadus. Secinu, ka man ir tik romantisks vīrs! Biju rutīnā piemirsusi visus romantiskos pārsteigumus. Būs šovakar mīļi jāpačato!

Ivetka

Mans ,,baltais sapnis" ir vispār notīties uz kādu viesu māju dziļi laukos, vislabāk vienai, bet vīrs prasīsies līdzi, būs jāņem arī viņš Bija lieli prieki, kad saslimu akurāt uz lielo jubileju, nebija darbā jāorganizē ,,pokazuha" lielam cilvēku baram un jāklausās liekulīgie apsveikumi, cik lielu laimi visi vēl, kā tad . Sasprindzina arī lielā galda klāšana un ēstgatavošana mājās, īpaši ja noskrienies darbos (bet kafejnīcā ar dažām draudzenēm nesanāks, jo nāks arī radi). Neesmu intraverta, bet dzimšanas diena, ja noveco, manuprāt, nav īpaši svinams notikums. Svinēt ko? Ka nodzīvoji līdz 35, 40, 45, 50 utt.? Ka kaut kurā gada dienā kādreiz esi piedzimis? Bet piedzimuši esam mēs visi!

Patricia L

Ivetka
Nav jau runa, kā kurš svin vai nesvin, bet par to, ka Tavam tuvākajam cilvēkam nospļauties vispār, bezmaz vai, nu un, ka esi dzimis. Bišķi pārspīlēti, bet tāds iespaids ir. Ok, štrunts, ka neapsveic dzimdienā, bet arī citās dienās viņam nospļauties radīt prieku sievai. Kā jau teicu, ka es svinu diez gan plaši visus svētkus un būtu ĻOTI apvainojusies, ka vīrs mani ignoretu - atnāktu paēst pie galda.


Ivetka

Patricia L
Lasīju par ,,mīlestības valodām", un viena, kuru nekad un neviens nenovērtē, ir sagādāt materiālo komfortu un drošību. Varbūt autores vīrs ir no tā tipa. Viņš neveiks romantiskas darbības, bet ikdienā autore dzīvo, ne par ko nebēdājot.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18409589