Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vai ir vērts iesaistīties vīra alkoholisma ārstēšanā?

Lampinjons

Sāk pārņemt izmisums, jo vīrs pamazām, bet konstanti kļūst par alkoholiķi. Jā, pati vainīga, ka viņu izvēlējos un ir kopīgi bērni, zinu.

Sākumā, kad iepazināmies, dzēra samērā daudz, bet tai pat laikā gan tad, gan tagad citādi ir visnotaļ inteliģents un patīkams cilvēks. Tas, protams, ir iemesls, kāpēc gan uzsāku attiecības, gan ticēju viņa runām par to, ka var arī nedzert. Viņa dzeršanas raksturojums: agrāk dzēra ik pēc pāris dienām, pārsvarā vakaros. Gandrīz nekad nav bijis jāvāc, un arī darba laikā nav dzēris. Tas tā kā vienmēr devis cerību. Bet nu laika gaitā jau sācis dzert kādus 5 vakarus nedēļā un tagad, kad ir atvaļinājums- sāk tekterēt aliņus jau pēcpusdienā. Kad ir skaidrā, tad atzīst, ka tā ir problēma un "kaut ko vajadzētu darīt lietas labā".. bet tā viņš saka jau 7 gadus, kopš esam pazīstami.

Vārdu sakot, jā, stulbi, ka nesapratu laicīgi, ka uzrāvos uz alkololiķa. Bet tomēr, ir jādzīvo tālāk un jādomā risinājumi, lai gan man bail, vai vispār šai situācijai ir risinājums?!

Bail redzēt, kā viņš vienmēr kaut ko šai jomā apņemas, bet neseko nekādi rezultāti.

Esmu jau emocionāli no viņa attālinājusies šī fakta dēļ (lai gan ikdienā uzturu ar viņu normālas, draudzīgas attiecības dēļ- negribas bendēt situāciju vēl vairāk un arī bērnus tajā iepīt); seksuālās attiecības- reti, tā iemesla dēļ, ka man viņš rada nepatiku dēļ alkohola lietošanas.

Būtībā esmu jau samierinājusies un norakstījusi viņu kā mīļoto, lai kaut daļēji distancētos no šīs problēmas.

Bet mani aizvien vairāk satrauc mūsu bērni- dēls (5 gadi) un meita (2 g.), un tas, kā viņus var traumēt tas, ka tēvs arvien konstantāk lieto alkoholu un nākotnē tā var būt arvien lielāka problēma. Tas mani var satraukt līdz sirdsklauvēm un bezmiegam, kā tagad.

Dilemma, ko darīt, ir reāli nesaprotama, jo kā tēvs viņš bērniem var sniegt daudz kā laba un jauka un arī to dara. Bet 5gadīgais dēls jau sāk saprast, ka vakaros tētis lieto alkoholu.. Tētis ir tas, kas puiku liek gulēt, un tad nu nereti pēd.laikā sanāk iereibušam (uz to brīdi parasti ir izdzēris kādus 2-3 aliņus) to darīt. Un man tas liekas liels fui. Pēc puikas gulēt nolikšanas turpina dzert, es pat negribu zināt, ko un cik. Eju labāk gulēt.

Pašreiz man nešķiet, ka mantiņu sakravāšana un došanās prom ar bērniem var kaut ko uzlabot. Pāri visam ir tas skatījums, ka viņu tēvā ir arī viskaut kas foršs un viņiem viņu vajag. Izšķiroties it kā sanāktu viņu norakstīt bērnu priekšā.. un pats visdrīzāk nodzertos riktīgi. Mūsu klātbūtne viņu vismaz kaut cik satur.

Bet ko tad? Līdz šim esmu naivi domājusi, ka viņš gribēs tikt galā pats, bet redzu, ka ņifiga. Bērnu labākas nākotnes dēļ varētu viņu pierunāt pieteikties pie narkologa.. bet vai tam būs kādi rezultāti, es nezinu.. man viņš neizskatās pārāk motivēts. Vai vispār vērts?

Kāda ir jūsu pieredze ar vīriem ar alkoholisma problēmām ? Tādiem, kas it kā neko sliktu nedara, uz darbu iet un visu naudu nenodzer, bet tomēr ir slimi ar to?

Papildināts 23.08.2020 02:48:

Ps. Par manu attieksmi pret viņa iedzeršanu- vienmēr novēršos un izrādu nepatiku (bet ne uzbrūkošu) tad , kad ir iedzēris. Zina, ka man tas ļoti nepatīk. Agrāk viskaut ko skaidrojos, ņēmos vairāk, centos kko pārliecināt.. tagad jai iestājusies tāda rezignācija, ka saprotu, ka tā ir slimība un neko nav vērts viņam daudz teikt. Ir nepatīkami, bet ikdienā jau jādzīvo mums visiem kopā (vīram vasarā atvaļinājums), un nevēlos tērēt laiku, skaidrojoties un ņemoties ar viņu par to nez kuro gadu uz rinķi


Sviestabeka

Es kā alkoholiķa meita saku - ej prom. Bērni tev paldies par šādu bērnību neteiks.


Nāks citi s..di, šitie aizmirsīsies.

Jāpiebilst, ka līdz šim viņš ar bērniem ir pavadījis laiku skaidrā , bet tikai pēdējos mēnešos , kad ir atvaļinājums, parādās tas, ka dažreiz atļaujas iedzert, ar viņiem esot ikdienā. Kādas 5 reizes pa 2 mēnešiem. Nav jau gan nekad bijis lupatā viņu priekšā, vnk iereibis.

Tā ka tas draudīgais , attiecībā uz bērniem, ir sākuma stadijā, un vēlētos mazliet vairāk tikt skaidrībā- vai to ir iespējams kā apstopēt? Jo, kā teicu, citādi kā tēvs viņš ir feins un labs un viskaut ko vērtīgu viņiem dod (intelektuālā ziņā)

Papildināts 23.08.2020 03:09:

Ti, vai ir vērts man tajā mazliet ieguldīt sevi un kopā pieteikt vizīti pie narkologa, AA vai ir kaut kas cits, kas kādam palīdzējis (apzinos, ka nekas no tā jau nelikvidēs problēmu, bet, tā kā gribu, lai bērniem joprojām vismaz pārsvarā tēvs ir adekvāts un foršs, tad negribu tomēr tā vienkārši durvis aizvērt ciet) . Vai varbūt esmu naiva..

susuarrana

Lampinjons
vai ir vērts man tajā mazliet ieguldīt

Ir vērts. Ieguldi sevi. Meklē jau laikus palīdzību SEV, kā neiestigt līdzatkarībā.

https://medicine.lv/raksti/ka-uzveikt-lidzatkaribu-skaidro-narkologe-c8aa6a5919


Labu - vai nu par mirušiem, vai ne par ko.


susuarrana
Par līdzatkarību- izlasīju rakstu. Izvērtējot sevi, nezinu, vai vispār esmu tipisks līdzatkarīgais. Līdz šim esmu distancējusies no vīra problēmas- varbūt pirmos gadus kaut ko centos viņam iestāstīt un ņemties, bet tad jau sapratu, ka tā ir tikai viņa problēma un slimības iedīgļi, un ka tikai viņam pašam jābūt motivācijai.

Lai gan pilnībā ne-līdzatkarīgs nemaz nevar būt dzīvesbiedrs, man šķiet- ja ir kopīgi bērni, nevar dzīvot pilnīgi nošķirtu dzīvi un nevar nejusties iekšēji noraizējies par dzīvesbiedra likstu..

Pa šiem 7 gadiem šī ir pirmā reize, kad apsveru, ka laikam vajag tomēr viņu kaut kā pabīdīt, un tikai un vienīgi bērnu dēļ. Jo bērnu dēļ es laikam esmu gatava darīt visu , pat kļūt mazliet vairāk līdzatkarīgākai (ha, varbūt es drīzāk esmu līdzatkarīga attiecībā uz bērnu dzīves kvalitāti )

Papildināts 23.08.2020 04:10:

Par vīru kā tādu - es nekad neesmu vēlējusies ņemties, risināt viņa atkarības problēmas (atskaitot naivo sākumu) un īsti neesmu to darījusi- bet, kad redzu, Ka bērnus var reāli sākt skart viņa alkoholisma fakts, tad nespēju vairs vienkārši noskatīties un ļaut tam aiziet dimbā viņu priekšā.

Papildināts 23.08.2020 04:20:

Man par visu vairāk gribas , lai bērniem būtu foršs tētis un lai vismaz lielākoties viņš viņu priekšā spētu kontrolēt savu atkarību. Apzinoties, ka būtu arī kritieni, bet tomēr.

Varbūt tā ir naiva naiva cerība, nezinu.

Mūsu kā pāra attiecības pa lielam esmu norakstījusi, kamēr viņš turpina tādā garā kā līdz šim, jo man tas nav pieņemami (lai arī neplosto jau arī bezjēgā, bet tomēr).

Ja arī kādreiz man būs tāda finansiāla iespēja pārvākties dzīvot atsevišķi no vīra (tagad arī praktisku apsvērumu dēļ dzīvojam kopā, jo viņš tomēr palīdz ar bērniem, piedalās, kad var, visādās lietās un arī kopā atpūšamies (kad vada mašīnu un teiksim kkur braucam, tad protams nedzer)-

tomēr man vienmēr paliks svarīgi, lai bērnu acīs tēvs nebūtu lupata

astrux2

Ja pats negribēs,Tu neko viņam nevarēsi palīdzēt.

Man arī tēvs alkoholiķis-krietni gan trakāk kā Tu aprakstīji.Ieteiktu izrunāties,par to kā tas bērnus ietekmē,ka viņi redz un drīz arī sapratīs kas notiek.Ja nereaģē-nav vērts mocīt sevi un bērnus

Dzeltenacielava

Savākt pekeles un aiziet nav nemaz sliktākais variants. Vēl trakāk ir, ja viņš ir pie Tevis kādreiz ievācies, un guļ tavā gultiņā un ēd no tavām bļodiņām. Un nekur netaisās doties. Tas gan ir vakars uz ezera.

Dzeltenacielava

Nu man īsti nav tāds variants, jo viņš normāli pelna, iegulda naudu ģimenē, bērnos. Turpretī es pati pašreiz esmu ar maziem ienākumiem, jo mazākais bērns vēl neiet bērnudārzā.

Vēlreiz atkārtošu, ka mums nav tas gadījums, ka dzertu līdz klinķim un nez kā uzvestos. Problēma ir iesākusies, bet nav vēl līdz kam briesmīgam eskalējusies, un citādi kā ģimenes cilvēks ir labs. Tāpēc izvēle galīgi nav viegla.


Sixpārnis

Vīram alkoholisma dg uzstādīta vai pati to izdomāji?

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18410429