Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Vai ir vērts iesaistīties vīra alkoholisma ārstēšanā?

Lampinjons

Cipuce-jā. Ne nu gluži vainīga, ka tieši dzer...bet tas piemērs par sievu Nr1 un Nr 2 ir ļoti labs. Atbildīga, ka ir piesaistījusi sev šādu cilvēku. Un tā līdzatkarība jau ir ar to-ka uztur atkarību. Solis nr viens-saprast ar KO. Manā gadījumā tā ir nauda. Solis nr 2-mainīt TO-Ko. Piemēram, sākt pašai labi pelnīt. Bet te nu jārēķinās-ka alkoholiķis var nepalikt ar tevi kopā aiz šī iemesla, ka būsi atrisinājusi līdzatkarību. Ceru-domu saprati!

Papildināts 09.09.2020 23:53:

Var nedzert-bet var arī aiziet. Ja nebūs gatavs augt kopā ar tevi


Milda_BLJINOVA

Visus komentārus autore noairē un attaisno. Te īsi ir divi varianti 1] savākt pekeles un bērnus, 2] sniegt morālo atbalstu garajā cīņā ar šo trako slimību

Ja runā par pekelēm, tad īsumā šo situāciju varētu raksturot,ka viens atrodas gaismā, otrs- tumsā. (Tā kā nekas nav ideāls, tad arī pirmais atrodas visdrīzāk ne 100% gaismā. Bet tas otrs, var teikt, 100% tumsā.) Un tad notiek ciņa. Tas, kurš atrodas gaismā, velk otru no tumsas savā gaismā. Bet tas, kurš atrodas tumsā, tas velk otru no gaismas uz tumsu.

Pie tam tā ir smalka ciņa. Tas, kurš atrodas tumsā, patiesībā nedara neko. Bet tas, kurš atrodas gaismā, ar savu nepareizo, kļūdaino, situācijas neizpratnes attieksmi pievelkas pats pie otra tumsas. Ar dusmošanos un pārmešanu, ar bezspēcības sajūtu, vilšanos un izmisumu partneris no gaismas ieaužas tumsā.

Cilvēkam bez ticības, bez zināšanām, bez mīlestības (patiesībā šāds cilvēks pēc rakstiem arī tiek saukts par cilvēku tumsā) reaģē klasiski. Viņš ieaužas tumsā. Un tāpēc cilvēkam "no tumsības" (kuru es nosaucu par cilvēku gaismā) ir jāpārtrauc attiecibas, lai neieietu 100% tumsā kā dzerošais alkoholiķis. Jo tad viņi kopā abi mirs. Un arī viņu bērni mirs. Vai nu nelaimes gadījumā, vai kādu slimību dabūs vai viens otru nogalinās.

Taču tas nenozīmē, ka cilvēks "no gaismas" nevar otru izvilkt no tumsas ārā. Var! Bet ar ticību, ar situācijas izpratni, ar ,mīlestību! Kurš katrs tāds nav un nespēj būt! (jo patiešām atrodas tumsā- pustumsā). Bet ir, kas spēj un ir spējuši. Un to nevar noliegt! Taču tā nav lielākā daļa.

Jebkurā gadījumā tas ir liels izaicinājums dzīvot, būt kopā ar alkoholiķi.Tas ir kā atrasties elles priekškambarī, durvis ir pavērtas un arī Tu tiec aicināts ieiet iekšā. Nevis aicināts, bet burtiski vilkts iekšā.

Papildināts 10.09.2020 14:59:

Var teikt, ka elle ienāk mūsos. Jo svētais gars var ienākt cilvēkā un "Dievs ir debesis". Tāpat arī elles spēki var ienākt cilvēkā, tāpat kā elle ir pazemē (Visuma zemākajos līmeņos). Cilvēka ķermenis tiek uzskatīts par templi - par ēku, kurā var ienākt attiecīgi spēki. Orģinālā cilvēka ķermenis ir paredzēs kā Svētā gara templis, bet, ja cilvēks nesazinās ar augstākajiem spēkiem, neattīra savas vibrācijas, tad viņu pārņem tumšie spēki, kas izpaužas kā tieksmes uz atkarību, depresiju, slimību, agresiju utt. Alkoholiķis atrodas pārliecinoši tumšo spēku pārvaldījumā. Un līdzatkarigais - pagaidām ne caur dzeršanu, - bet pamazāk arī nonāk tiešā nozīmē tumšo spēku pārvaldījumā. Bet, starp citu, tas process var notikt arī pretējs. Cilvēks, kurs sevī nes Svēto garu, var otru aplipināt ar Gaismu, jo tumšie spēki cilvēkā blakus tad neaktivizēsies un neuzturēsies.

Lieki teikt, ka alkoholiķis pēc nāves (ja mirst dzerošs) patiešām ari nonāk elles līmeņos. Un turpat nonāk ari dusmīgs, nelaimīgs līdzatkarīgais. Ja līdzatkarīgais izšķiras un neko nedara "gaismas palielināšanai sevi" (uzskata, ka tā viņam vajag, pareizi darīja, ka izšķīŗās) patiesībā jau arī nenonāk debesīs. Tur tie elles līmeņi ir dažādi - varbūt "musdienīgs līdzatkarīgais" (tāds, kurš lepni izšķiras) nonāk kādu limenī augstākā elles līmenī nekā dzerošais alkoholiķis (jo, kā jau raksti min, parastie cilvēki arī ir cilvēki tumsā, un pēc karmas piesaista vēl lielāku tumsu - alkoholiķi - un tad viņš pamazām arī nonāk vēl lielākā tumsā). Kā saka viens guru, ja cilvēks neko nedara, tad pamazām viss paliek arvien sliktāk. Ja cilvēks neattīra savu garu, tad tumsa viņu pati iesūc kā purvā.

adatainis

Ir jāiet pašai uz kādu līdzatkarīgo grupu. Alanon ->

Atbrīvosies no līdzatkarības. Varbūt vīrs arī mainīses. Jebkurā gadījumā - pašai būs vieglāk dzīvot.

Palīdzēt var sadzīves līmenī - teiksim ar transportu uz AA sapulci (savākt pēc vakarā).


Šis noteikti nav trakākais gadījums pēc apraksta par vīru. Man tēvs ir neglābjams alkaholiķis, cik reizes nav kodējies,cik reizes nav solījies, bet vienmēr viss atsitas pret vienu un to pašu. Es kā bērns tajā laikā, ļoti pārdzīvoju, ka neierodas mājās, vai, ja ierodas, tad galīgā tepiķī, cik asaras nav izlietas dēļ viņa, bērnam esot.. kā tētis, bija labs, nebija agresīvs, rūpējās un gādāja. Bet diemžēl, alkohols visu notrulina. Tādam nevar ne uzticēties, ne uz viņu paļauties. Tā ir slimība. Un tagad, pieaugušai jau esot, līdz šim pat nekas nav mainījies, posta tālāk savu dzīvi un lai vai kā es viņu mīlētu, nav vairs spēka cīnīties ar viņa problēmu. Ir mēģināts visādi, bet īstam alkoholiķim vārdi, draudi, atbalsts uc nelīdz. Nu ir palicis viens, ģimene novērsusies un nekas nemainās. Turpina un turpinās, līdz pats no sirds negribēs ko mainīt! Tur tikai un vienīgi pats! Man kā bērnam sāpīgi noskatīties, kā tētis aiziet postā, bet palīdzēt nav pa spēkam! Tā ir SLIMĪBA!

Es kā bijusī alkoholiķa sieva varu pateikt-esmu pateicīga sev, ka spēju izšķirties. Neapprecējos ar alkoholiķi, iedzēra tikai pa svētkiem. Tad tas sāka notikt arvien biežāk.

Kad teicu, varbūt nevajag. Atbilde bija-man problēmu nav, kaut ko strādāju, nauda kaut kāda ir. Pašās beigās dzēra katru dienu, pie visa vainoja mani, ka esmu vainīga pie viņa dzeršanas. Jo, ja es būtu mīļa viņš nedzrtu, bet es jau vairs nespēju, tā alkohola smaka, dzērumā murgi, smirdoņa. Tam visam pa vidu bērni. Kuri redz kā tēvs guļ uz grīdas vai ziemas spelgonī atlūst mašīnā. Braukšana dzērumā. Sevis nekopšana.

Jā, viņš no sākuma neticēja, ka es šķiršos un man tam pietiks spēka un drosmes.

Esmu šķīrušies, dzīvoju daudz labāk, kā pirms tam, kā pēdējos 7-10 gadus.

Ko dara viņš? Turpina dzert. Katru dienu. Un pie visa vainot mani.

Ja sievietei vīrs ir alkoholiķis, tad tas ir tāpat kā, ja ik pa laikam no lidmašīnas kabīnes pazustu pilots(vīrs) un lidmašīna strauji tuvotos zemei. Pasažieri(sieva) justos stresā, nedroši, neaizsargāti, neziņa par nākotni utt...

Papildināts 30.09.2020 23:21:

.. Ā un jā, arī mans bijušais vīrs bija alkoholiķis in denial. Nekad nebija naudas, kaut abi strādājām. Pēc šķiršanās, man ar diviem bērniem ir vairāk brīvas naudas un varu daudz vairāk atļauties, nekā dzīvojot kopā ar ex vīru. Kaut arī pelnu tikpat cik dzīvojot kopā ar ex!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18410429