Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Par to cieņu tad jau

rud_bekija

black sand

rud_bekija
Veselīgas attiecība otras puses spiesta rīcība nav jāuztver vispār ka pamats konfliktam un kaut kādas lietas kas notiek ar cilvēku uzreiz ka tādas kuras speciāli provocē pāra attiecības. Es to filmu neesmu redzējusi ja runa ir par filmu bet tīri sadzīviski ja reiz ir tā mīla uz konkrēti personu tad nevajadzētu būt problēmām tos četrus mēnešus bez drāmas arī pagaidīt.


Conejito

Kalnata
Aizsargāt savu bērnu ir kas cits, jebkura mātīte dabā, ne tikai cilvēku mammas, primāri aizsargā mazuļus, tikai tad sevi. Tur nav ne varonības, ne augstsirdības, bet tikai instinkts. Sugām, kur bērnus audzina abi vecāki, šis instinkts izpaužas arī tēviem. Ja cilvēkam nav primāri sargāt savu mazuli, tad ar viņu tiešām fundamentāli kaut kas sagājis grīstē psiholoģiskā līmenī.

Lusesita

Es gan Šeilu saprotu. Man laikam būtu līdzīga sajūta par tādu notikumu. Turklāt viņa saka, ka ir bijuši signāli, kas iet komplektā ar šo gadījumu. Un droši vien gan jau ir vēl kaut kas, kas saliek kopā puzli. Jā, arī man tas izraisītu apjukumu un visādas domas.

Šeilas cenšanos rast skaidrību es neuzskatu par utu meklēšanu, bet mēģinājumu salikt bildi. Un pieņemt lēmumu.

Conejito
Tur nav ne varonības, ne augstsirdības, bet tikai instinkts.

Tā kopumā varētu būt, bet bija interesants raidījums par māti, kas 60-os autoavārijā izmeta zīdaini pa logu un aizsargāju savu galvu vai kaut kā tā (kad nebija tādu bērnu krēsliņu). Pēc smagām pašsaustīšanas dekādēm viņa pieteicās zinātniskā pētījumā, kurā imitētā avārijas situācijā ar lelli rokās viņa atkal izmeta to lelli, apķēra galvu un pieliecās. Raidījumā teica, ka pašsaglabāšanās instinkts ir visstiprākais. Bet nu neesmu pētījusi to jautājumu, nezinu, kā oficiāli skaitās.

Bet nu tie, kas pieļauj skriešanu prom pēc avārijas un otra atstāšanu bezpalīdzības stāvoklī, no sevis jau neaizskriesi..


black sand

Lusesita
Saprast jau viņu var bet šajā gadījumā es vairāk ticu teicienam ka mūsu reakcija uz notikumu vairāk stāsta par mums pašiem nevis par notikumu un tas ka reakcija uz vira rīcību bija tik izteikti ne par labu vīram tomēr liecina kaut ko arī par viņu pašu. Iespējams viņa izraudzījās šo vīrieti pārāk izejot no pozīcijas ka vins ir ideāls ,drošais balsts un visas cilvēcīgas vājības viņam svešas. Iespējams viņas dzīve ir kāds traumējoša notikums kura dēļ viņa pārāk identificējas ar šo riteņbraucēju vai arī zemapziņa nemaz tik ļoti nemīl savu vīru tādēļ tas ka vins nemaz nav tas labais un ideālais ka uzvedas ļauj viņai sadzīvot ar savu ne mīlestību un atrast tai attaisnojumu ka lūk kāds vins smucigs tips patiesība.

Patricia L

Jā, bēgt no notikuma vietas ar cietušo ir neētiski, es tā droši vien nedarītu, bet pieprasīt, lai turpmāk cackājas ar to cietušo, arī nesaprotu. Jāsaņem sods pēc likuma, bet, cik dzirdēts, ka cietušie pārmet, ka neinteresējas par stāvokli, materiāli neatbalsta. Neba speciāli brauca virsū. Tā tāda sirdsapziņas publiskā mierināšana.

Conejito

Lusesita
Es arī saprotu. To daļu, kas attiecas uz emocijām pret vīra rīcību. Nu, loģiski, ka neviena nebūti priecīga redzēt vīra pagļēvas rakstura šķautnes izpausmes. Bet es nesaprotu to pārējo vāvuļošanu par patiesības un izaugsmes meklējumiem. Un nesaprotu, kā var dzīvot ar cilvēku, ja pret to jūt nicinājumu. Vai nu piedod un ej tālāk, vai beidz mocīt sevi un otru. Nevienam to upuri nevajag.

Papildināts 17.09.2020 16:42:

Patricia L
Es pēc apraksta sapratu, ka nebija tas riteņnraucējs cietis, nebija arī tālāku tiesisko seku, tikai tik, cik kā autore raksta, vīrs izrādīja savu neprasmi pie stūres. Nesmuki,protams. Bet vai tas ir tā vērts, lai vīru tādēļ padarītu par zemisku, necienījamu cilvēku..

Kad es reiz apskrāpēju kaimiņam mašīnu arī mana pirmā doma, instinkts, bija tīt miglā. Pavisam godīgi pasaku. Cik labi, ka man nebija izvēles, jo tas notika citiem redzot. Noriju kaunu un viss nokārtojās. Bet pateikt par 101%,ko darītu, ja neviens neredzētu... Nevaru. Godīgi. Tagad jau esmu veca un man popigs, ko kurš domā. Bet tad, zaļš braucējs ar vēlmi pierādīt, cik labi man viss sanāk..

Papildināts 17.09.2020 16:44:

Kalnata
Mums atliek tikai cerēt, ka nekad mūžā uz savas ādas nenāksies pārbaudīt, ko paši darītu..

Lusesita

black sand

Nu, kas ir cilvēciskas vājības. Šitā tāda eksistenciāla "vājība" tomēr... to ir ļoti grūti izpreparēt tā, kā jūs to darāt. Nepakļaujas. Tas ir tas trauksmes signāls zemapziņā, kā lēnas iedarbības inde. Man gribētos zināt, kas tie bija par signāliem, ko autore centās paslaucīt zem tepiķa.

Papildināts 17.09.2020 17:57:

Conejito

Jā, var nebūt drosmes pieņemt izšķirošu lēmumu. Jo prāts mēģina izanalizēt "pareizi"", kā šeit iesaka, bet sirds un ķermenis runā pretī.

Protams, ka nevajag sevi mānīt, to es vienmēr saku.

Turklāt, zūdot cieņai, iespējams cieš arī pāra seksuālā dzīve. Nu, tas gan kā kurai, taču, ja Šeilai tā ir, tad ... hm.

Papildināts 17.09.2020 17:58:

black sand

P.s. nevis tēmas autore, bet Šeila.

Piedodiet par tēmas piesārņošanu. Līdz kāzām, ja mēs visi tā analizētu, bet jau pēc kāzām un kad jau esi grūtniece, vairs neaizskriesi, ir komplicētāk, sākas piemērošanās, sākas ziedošanās. Un vispār varam par mani beigt, nebūt nedomāju par sevi kā par ideālu cilvēku, var neapzelēt. Un es stātos tajā reizē, tāpec lūdzos, lai apstājas, pec tam noraudāju visu dienu. Un viņš noteikti pārdomāja arī kaut ko tajā reizē. Bet mēs pie tā vairs neatgriezāmies. Viss kārtībā. Gribēju ar to teikt, ka jūs nezināt, kā ar savu ne tik labo rīcību, ietekmējat kādu, nespļaujiet akā, no kuras būs jādzer. Mīliet viens otru un esiet laimīgi. Labāk saglabāt cieņu jebkurā situācijā, tas nav tik grūti.


Mani pārsteidz, cik viegli var attaisnot CSN. Iedomājieties, kā būtu, jau autovadītājs aizķertu nevis kādu tur svešo, bet jūsu bērnu, sievu/vīru, kādu citu radu, draugu. Arī nekas? Ja kādu netīši notriec, tad par to neliek cietumā, bet par aizlaišanos un upura atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī gan, pat ja upuris ir miris. Labi, ka tam riteņbraucējam nebija nekas traks (kā šķiet), bet es arī nevarētu aizmirst ko tādu, ja mans dzīvesbiedrs (vai es pati) rīkotos tāpat. Tas grauztu un grauztu. Un vēl te izdomā pasakas par kaut kādu tur riteņbraucēju bandu, kuri zem riepām speciāli metas un murgo par kaut kādu tur sievas glābšanu, kas attaisno aizlaišanos.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18411189