Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Par šķirtenēm, kas lec uz citu zaru pēc labāka banāna

Omnibus

Vajadzētu būt tik tīram un dabīgam nodomam kā tas ir dzivnieciskā līmenī starp māti un bērnu. Nu mātei jau nav misijas sajūta kad baro mazuli vai ap to čubinas. Tas nāk automātiski, ka gribas visu labāko dot. Nu lūk. Tas tā dzivnieka instinkta vadīti. Pamēģini tuvoties pret citu tā. Nesanāks bet mēģini. Varbūt izdosies uztvert. Lai gan diez vai. Tas prasa daudz darba un pūliņu un jēga arī neredz tam neviens. Nu tad līdz vēlākam. Kad pienāks laiks.


Es bērnu audzināšanu arī uztveru kā misiju. Lai latviešu tauta neizmirtu.

Nu zaudēt mātes instinktu apķerot savu mazuli kas pienu zīž un sajust tikai misiju par nācijas populācijas veicināšanu... tas ir kaut kāds nedzirdēts. Nefantazē?

Danica

Omnibus
Pamēģiniet kādu dīvainu eksperimentu. Varbūt izdosies sajust un saprast. Rītdien kad brauksit uz darbu (rīdzinieki) skataties kā varat iekļauties plūsmā tā, lai palīdzētu sev iedomājaties, ka jūs esat tai citā mašīnā, kurai vajag izpalīdzēt mainot joslu, nogriežoties, utt. Protams saglabājot savu drošību un raitu kopējo plūsmu.
Kāpēc Tev šķiet, ka mēs jau tā nedarām? Un man darbs ir pilsētas otrā pusē - stundas braucienā.

Man izskatās, ka mēs te vienkārši nesaprotamies terminiem. Pēc Tevis rakstītā paliek priekšstats, ka Tu uzskati, ka mīlošai sievietei vīrietim viss ir jāsniedz bez nosacījuma. T.i. Tu vari neko nedarīt, bet tik un tā saņemt, ja Tevi kāds mīl. Bet mēs Tev mēģinām iestāstīt, ka visam ir savas robežas. Sieviete jau ir kā trauks. Ko vīrietis tajā ieliks, tas arī iznāks laukā - gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Ja ilgstoši nekas nav ielikts, sieviete vēl kādu laiku var pārtikt no saviem iekšējiem iepriekš gūtiem resursiem, bet enerģija vairs tajā nevairojas. Tikai izsīkst. Līdz vienā dienā saproti, ka, lai vai kā tu šo cilvēki nemīli, esi iztukšota, un vairs nespēj tur palikt.


Dabā ir simbioze un ir arī parazītisms.

Šī nesavtīgās došanas paģērēšana no otra velk uz parazīta viedokli. Piedevām, tāda tā kā apgaismota un vieda parazīta viedokļa.

apgaismota un vieda parazīta
Infantila. Brēc: mammīt, dod un dod!

Nez kāpēc man liekas, ka Omnibusam nav sievas.

Papildināts 25.09.2020 21:54:

Tas ieliktais audiorullītis ir pilns ar visai virspusējiem spriedumiem. Jā, daļai šķirteņu ir tāda uzvedība un varbūt pat tādi turpmākie scenāriji, bet tā nav ne tuvu visām šķirtenēm. Kaut vai tāpēc, ka ne jau visas šķiras tāpēc, ka apnicis garlaicīgais vīrs.

Es neesmu bijusi tādā situācijā, kā tur aprakstīts, bet esmu gan šķirusies no drauga, ar kuru 6 gadus nodzīvoju kopā. Nu un mans turpmākais scenārijs bija pilnīgi citāds, neviens no trim stāstītajiem ne tuvu nav līdzīgs.

black sand

Kas attiecas uz braukšanas eksperimentu tad es tā vienmēr braucu un prieks ka arvien vairak cilvēku uz ceļa doma par citiem.

Par Dievu. Ka zināms viņš ir Mīlestība, mīlēt ir Dieva būtība un tādejādi viņam šo resursu nav jāsmeļas no ārpuses, būdams pilnīgs viņš neizjūt nekādu iztrūkumu iepretim mums cilvēkiem kuri esam nepilnīgi un tik pat nepilnīgi spējam dot un saņemt mīlestību no otra,nav mums neizsīkstoša resursa. Pat tā pati te jau minētā māte nelec sajūsmā no gultas trijos nakti kad brēc bērns un nedzīvo katru mīļu bridi ar domu kā maksimāli apmierināt visas bērna vajadzības pirms tas vel radušas. Tomer māti ārpus instinkta vada ari atbildības sajuta un apziņa ka viņas vieta par bernu neviens neparūpēsies jo berns ir bezpalīdzīgs bez viņas. Cits pieaudzis cilveks nav ne tuvu bezpalīdzīgs un ir spējīgs visa visuma tikt ar savu dzivi galā un butu nožēlojams ja nespētu, tadel otram pieaugušam cilvekam nebutu jānodrošina vina dzīves pamatvajadzības viņa paša vietā bet mīlestībai pret citu lemtspējīgu būtni ir citas formas, cieņa,atbalsts,iedrošinājums, rūpes un novērtējums. Nav prātīgi attiecibas spēlēt lomu spēles un kļūt otram par bernu vai vecāku.


Silberman

lota parastā
Nez kāpēc man liekas, ka Omnibusam nav sievas.

Es balsotu par versiju, ka sieva ir bijusi, bet viņu atstājusi. Tas izskaidrotu viņa uzmācīgo vēlmi pierādīt visam sieviešu dzimumam (bet primāri tomēr domājot sievu-nodevēju), cik kļūdaini ir pamest vīrieti ap 40 gadiem.

Kaut kur lasīju, ka vīriešiem vienā no attiecību šķiršanās sāpju izsāpēšanas posmiem parādās vēlme postulēt filosofiski kritiskas pārdomas par laulības institūtu kā tādu un pretējo dzimumu kopumā.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18411243