kolēģe

Vika Pēdija

Slēdza Vika Pēdija: "Nu jau emocijas noskrējušas.".
sapnīgā

Manā darba vietā kopš nesena laika katrs jaunais darbinieks iziet 3 mēnešu apmācību posmu(saņemot par to algu) un tas,kurš apmāca-mentors,saņem piemaksu pie algas.Manuprāt ļoti laba sistēma.Esmu bijusi metors 1 reizi. 1)zinu par ko tērēju savu laiku un enerģiju, 2)man ir iespēja iepazīties ar jauno kolēģi tuvāk 3) ātri kļūst skaidrs,vai cilvēkam vispār vēlme strādāt un vai viņš šādu darbu spēs pavilkt. Man tagad ir labas, draudzīgas attiecības ar savu apmācāmo kaut mums 20 gadu starpība.

Par autores situāciju.Radās iespaids,ka tieši te ir darīšana ar slāvu izcelsmes kolēģi,kurai ir valodas barjera, vecumā uz pusmūžu un bez īpaši lielas vēlmes strādāt.Varbūt nepareizi,bet tāda sajūta.

Ieteiktu nekad nedarīt viņas vietā.Pēdējo reizi palīdzi,bet liec viņai darīt pašai un katru soli pierakstīt uz lapiņas,lai ir špikeris,kur pēc tam paskatīties,tu tikai saki priekšā soļus.Un vienlaicīgi informēt,ka šī ir pēdējā reize,kad tu palīdzi šajā tēmā. Varbūt jums ir kāda programmas instrukcija,ko var izdrukāt un mājās pastudēt?


Puuce_Uuuu

Ievēro principu - palīdzēt tikai tad, kad savi darbi apdarīti.

Un iemācies stāstīt un žēloties, cik Tev daudz darba, cik aizņemta utt. Kad prasa palīdzību, atvainojies, pasaki, ka jāizdara tas, tas un vēl tas, ka bail sajaukt, saputroties, pielaist kļūdas novēršoties.

Bet. Kad palīdzi, tad uz 100%. Kā mazam bērnam izskaidrojot. Un nevis pati darot, bet liekot darīt viņai pašai savām rokām, jo tā labāk iegulst atmiņā.

Diemžēl, ir cilvēki, kuriem kaut kā līdz savai pensijai ir jātiek. Un mūsdienu straujās mainības apstākļos viņi sāk buksēt. Un šiem cilvēkiem ir milzīga nedrošība par rītdienu. Jo, ja viņi nenoturēsies esošajā darba vietā, līdzvērtīgu vairs nedabūs.

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18411265