Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Dabiskas dzemdības vai ķeizars

Balta_kalla

Man arī bija nenormālas, neizskaidrojamas bailes dzemdēt. Patiesībā tādas atceros, kad vēl biju pavisam maza meitene un pagalmā ar draudzenēm runājām cik katrai būs bērnu, jau tad šķiet biju vienīgā, kurai šādas runas uzdzina trauksmi. Un patiesībā, tās bailes ir kaut kā jārisina, jāstrādā pašai ar sevi. Manas pirmās un pagaidām vienīgās dzemdības bija garas, bet vieglas, iztiku bez plīsumiem. Bet ļoti nožēloju, ka neizbaudīju grūtniecības otro pusi, jo praktiski visu laiku bija uzvilkts nervu kamols. Kad dzemdības sākās, biju gatava dažādiem scenārijiem, arī ķeizargriezienam, tomēr jāatzīst, ka tagad, kad mazajam jau 1,5 gadi, joprojām izjūtu lielu gandarījumu un prieku, ka izdevās piedzemdēt pašai. Protams, lielu lomu nospēlēja arī personāls un vīrs, kas atbalstīja, slavēja un lika justies, kā mātei - varonei!


Kad dzemdēju pirmo arī gribēju ķeizaru jau no paša sākuma, bet tad izdomāju mēģināt, jo gribēju plānot otro bērniņu pēc iespējas drīzāk, ņēmu EA, traki nemaz nebija, izturēju, biju gandarīta, ātri atkopos.

Indza

Abas reizes gribēju ķeizaru, bet nebija indikāciju. Abās dzemdībās maksāju par EA, ko biju stingri nolēmusi jau iepriekš, uzreiz darīju zināmu personālam, un nenožēloju ne mirkli. Ja būtu jāizvēlas trešo reizi, atkal meklētu indikācijas ķeizaram. Detaļās neiedziļināšos, bet man ļoti nepatika dzemdēt.

Pēdējās izmaiņas: Indza, 30.10.2020 23:54.


The punishment sometimes don't seem to fit the crime.

Mazinjaa

Man ir bijušas dabiskas,bet šausmīgas dzemdības. Un otras skaistas dzemdības,bet beidzās ar akūtu ķeizaru. Tagad,gaidot trešo, nezinu vai ļaus pašai,bet noteikti es par dabīgām dzemdībām daudzu iemeslu dēļ. Ķeizars tomēr ir nopietna operācija,pēc kuras kā kurai tā atkopšanās,daudz risku pēc tam utt. Ja no tā var izvairīties,tad labāk izvairīties. Dabīgas dzemdības ir labākas gan pašai mammai,gan bērniņam,ja nu vienīgi nav kāda medicīniska iemesla ķeizaram.

Papildināts 31.10.2020 08:51:

Kad sākas dzemdības,tad tās bailes pazūd,jo nav jau vairs kur likties.. dzemdējot jau nedomā,ka ir bail. Bail ir līdz tam...

Iesaku dūlu! Slēgt līgumu ar vecmāti,kas palīdzēs tikt pāri bailēm un būs atbalsta persona. Palasi kādas dzemdību grāmatas.. Gaidības un Radības.. Dziedinošas dzemdības.. vēl ir viens jauna jauna grāmata- paskaties Māmiņu kluba IG vai facebook lapā,bija tikko info.

Lai izdodas. Galvenais ir drošības sajūta,ko nodrošinās blakus esošie- vīrs,dūla,vecmāte..


BloomingCactus

Pati nekad neizvēlētos ķeizaru.
Jo dzemdībām ir vairāk ieguvumu mammai gan bērnam. Ķeizars ir nopietna operācija nevis lapraskopija...

pašai ir bijis ķeizars gan dabīgās dzemdibas. Tieši šāda secībā.

Dabiski! Nekas nevar būt labāks par to, ja visi apstākļi ļauj. Tā dabā ir iekārtots! Man bija akūts ķeizars un vēl šobrīd nespēju samierināties, ka nevarēju laist bērnu pasaulē pati.

Ostore

Man bij pirmais berns spontānais aborts, un dzemdeju pati. Sāpes veroties kaklam briesmīgas. Otrās dzemdibas bij veiksmīgas, dabiskās, ierosināja un dzemdeju pati. Atkal veroties kaklam vaļā sāpes briesmīgas, un vel iegriezums, jo galviņa liela bij, un rocina mazuļa turēja galvinu, suva pa parasto, izturēju. Tagad man ir meitina pecina. Otru mazuli ar gribētu dzemdēt pati,ķeizaru gribas baiļu delļ, bet kad pienak tas brīdis kad vajag spiest, tas nav grūti.....

Balta_kalla

Izlasot stāstus un paklausoties pieredzi, es tomēr sliecos vairāk uz ķeizaru. Man ir acu saslimšanas- vienai acij ir bijusi tīklenes atslāņošanās, attiecīgi acs ir vājredzīga- faktiski neredzīga, otrai -9.00 un ļoti plāna tīklene. Reāli bail palikt aklai (tpu, tpu, tpu). Salasījos, ka redzes problēmas vairs neskaitās pie indikācijām ķeizaram, attiecīgi, ja acu ārste būs noraidoša, tad maksāšu ķeizaru no savas kabatas.

Papildināts 31.10.2020 20:51:

Paldies, ka padalījāties ar saviem stāstiem un viedokļiem.

Pirmajā grūtniecībā kīdz beidzamam meklēju iemeslys ķeizaram, pat izdevās cukuru uzdzīt līdz līmenim, kad taisa ķeizaru, bet labi, ka pārdomāju. Tagad pēc 8 gadiem saprotu tas bija jaunības debilisms kaut bija 24gadi. Piedzima, dzemdības uerosināras un stimulētas. Daudzmaz nesāpīgas, jo palīdzēja duša. Otrās bija pēc 5 gadi. Pašsaprotami ka dzemdēt gribēju un piedzemdēju. Arī ierosinātas un pietika, viss talāk pats aizgāja. Dzemdības, lai vai pa sienām rāpties varēja, bet ļoti lepojos. Trešās-mēnesi atpakaļ. 35ned usg uzrādija ka mazais iegriezies šķērsām un nepiedzemdēt un tas nozīmē ķeizaru. Kas tas bija pa stresu līdz 37ned. Bija bail, negribēju. Paldiesdievam iegriezās pareizi un dzemdēju pati. Ierosināja gan, bet dzemdības ideālas, un tik atras ka vīrs līdz slimnīcai nepaspēja. Atskatoties uz visām nesaprotu kur bij galva par vēlmi pēc ķeizara. Esmu lepna par sevi, ka trešajās tiku galā viena. Bet apbrīnoju mammas, kuras ir spiestas izturēt visu saistīto ar akūto ķeizaru. Cepuri nost. Bet labprātīgi-nu nē.


Būs otrais bērns. Iešu uz ķeizaru, man vienalga par sāpēm, vienalga cik man pēc tam būs grūti un smagi, negribu dzemdību šausmu stāsta atkārtošanos, negribu arī otru bērnu ar dzemdību traumām.

Papildināts 31.10.2020 21:27:

Ja nav kaut kādu aizdomu, vai iespējamu risku, tad manuprāt ir normāli dzemdēt dabiski.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18412701