Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Obsesīvi kompulsīvi traucējumi 8 gadīgam bērnam

DaigaS

Labdien. Līdz ar covid 8 gadīgam bērnam saasinājušies obsesīvi kompulsatīvie traucējumi, kas ir nemitīga roku mazgāšana un nepārtraukta trauksmes sajūta, ka rokas ir netīras. Esam bijuši gan pie psihoterapeita, gan pie psihiatra. Izrakstīts Sertralin Actavis. Varbūt šeit vēl ir kāda mamma, kas ir saskārusies ar šo un varētu dalīties savā pieredzē, kā esat tikuši galā vai arī atvieglojuši simptomus. Ir tik loti žēl, ka mazais nevar pilnvērtīgi dzīvot, jo nepārtraukti ir stress par rokām un netīrumiem, ļoti gribas palīdzēt. Arī ģimene ir emocionāli ļoti piekususi, jo nepārtraukti bērnam ir jāasistē - jāatver atvilknes, durvis utt. Jābūt mierīgam un ar izpratni, jo jebkura spriedzes situācija saasina simtomus. Nesaprotu, kā ar šo visu sadzīvot.


DaigaS
Psihoterapeits, kas spēj strādāt ar šādiem traucējumiem. Noteikti vajag ilgstošu un mērķtiecīgu terapiju. Internetā ir ļoti daudz informācijas par šo - tagad nevaru atrast, bet youtube izdevās atrast labu, izglītojošu sēriju ar video, kur ārsts skaidroja gan šo slimību, gan terapiju katram specifiskajam paveidam. Ieteiktu noskatīties, lai saprastu, ko vajag vai nevajag darīt. Zāļu lietošanu vajag monitorēt, iet atkārtoti pie ārsta, meklēt īstās zāles un devas. Raksti dienasgrāmatu, lai nākamajā vizītē varētu vieglāk atcerēties, vai bija pārmaiņas, kas provocē u.tml.

Pie kāda psihiatrs bijāt?Ar zālēm uzmanīgi,ko viens iesaka,to otrs noliedz.Manam arī traucējumi, kas izpaužas visur pieskaroties, piemēram, grīdai, durvīm, cilvēkiem,kuri netīšām, garām ejot, pieskārušies.Mēs ejam pie Riževa.Zāles nelika dzert, kamēr tas nekļūst pārāk traucējoši.Izskaidroja, ka traucējumi pastiprinās pie uztraukuma,gan pozitīva,gan negatīva.Un tā arī ir, pēc maniem novērojumiem 2 gadu garumā.Mums tieši covid laikā bija vismierīgak.Visu laiku mājās, nekādu uztraukumu, tad pieskaršanās bija reti.Mēģinaju runāt ar puiku par to, viņš neverbāls,bet visu saprot.Neko nepanācu,jo saprotu, ka tas ir stiprāks par viņu.Neko,sadzīvojam,un cenšamies dzīvot mierīgi.

Liels paldies par atbildēm, jo šobrīd šķiet bija nepieciešams atbalsts un ticība, ka ar to var kaut ko darīt. Šobrīd mums ir tikai psihiatra slēdziens un esam sava ceļa sākumā, un man kā mammai laikam ir vissvarīgāk šobrīd vispār pieņemt šo domu, ka bērnam ir OKT, jo, kad ir saasinājumi, tad arī pašai sākas panika un trauksme, jo nezini kā bērnam palīdzēt un nezini, vai vispār ir iespējams palīdzēt. Tāpēc ļoti palīdzētu ieteikumi / pieredze, kā tieši man kā meitas tuvākajam cilvēkam labāk viņu atbalstīt un palīdzēt, kā izturēties, vai vispār ir iespējams mierināt, jo izskatās, ka uzmācīgās domas mani mierinājuma vārdi viņai nespēj aizdzīt. Bailes ir arī no zāļu došanas, iespējams, ja zinātu, ka tās ir normāli panesamas, nerada izteiktas blaknes un tiešām palīdz, būtu vieglāk. Bet saprotu, ka ar psihiska rakstura problēmām, ar zālēm katram individuāli var būt ļoti atšķirīgi. Šobrīd meklējam labu kognitīvi biheivorālās terapijas speciālistu, ceru,ka drīz varēsim uzsākt šo terapiju. Bet liels, liels paldies par atbalstu!


Nosūtīju vēstuli pastā.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18415857