jaajaa
Es rēķinåjos ar to, ka vismaz pirmajā pusgadā atzīmes būs zemākas kā ierasts, tas normāli. Bet meitai iet pagaidām labāk kā cerēts. Tā kā viss OK
Iestājeksāmeni 10.klasē
Kaapurs
|
Viss panākams - kamēr vēl acīs skatās,Viss iespējams - kamēr vēl vārdā sauc.(I.Z.) Сергей Жадан: ...и поэтому все, чего ты боишься, как оно ни зовется, |
|
Jā, ar to, ka atzīmes būs zemākas, mēs visi rēķinājāmies. Rēķinājāmies, ka prasības būs stingrākas, ka labas atzīmes būs grūtāk nopelnīt u.tml. Ar ko nerēķinājos? Ar to, cik ļoti centīsies iznīcināt to, ko esmu centusies šajos jauniešos attīstīt. Man būtiskākais bija, lai viņi ir pašapzinīgi, ar pašlepnumu un atbildības sajūtu, ar ticību tam, ka dzīvē ko sasniegs, mērķtiecīgi, ar savu viedokli un oriģinālo stilu, lai ir Personības. Es pret viņiem izturējos ar pozitīvismu, atbalstoši un ar cieņu. Bet tagad vēroju, kā viņu jaunos klasesbiedrus mēģina iebaidīt ar sliktām atzīmēm, ar to, ka, ja nerakstīsi tieši tā, kā skolotāja vēlas, par saturu punktus nedabūsi u.tml. Atliek vien cerēt, ka arī šādos apstākļos saglabās savu "es" un nezaudēs ticību savām spējām! Redzēšu, kas notiks tālāk (varbūt pēc 10.kl. 1.sem. skolotāju attieksme mainās), bet sāku šaubīties, ko ieteikt pēc 9.kl. savam personīgajam bērnam un citiem, jo parastas videnes pagaidām izskatās pēc haosa, kas nenodrošina izglītības procesu un kvalitāti, bet dažas VĢ - pēc LV gudrāko jauniešu "pie vietas nolikšanas" iestādēm. Tāpēc jau vaicāju vecāku domas, jo varbūt ģimenēs tas izskatās citādāk... Varbūt es kā skolotāja visu uztveru sakāpinātāk. |
|
|
jaajaa Nezinu, par kurām skolām ir runa, bet mūsējā ir daudz, kur izpaust individualitāti. Un atzīmes variē (manējam) no 5 līdz 10 ar neparedzamu iznākumu |
|
Desmitajiem ir tikai 3 gadi, lai "jaunos iemācītu mīlēt Raini", man liekas, ka viss ir likumsakarīgi. Četri vēji iet pa lauku / Četri vēji manī mīt / Vēja slota mūžu slauka / Nevar vējus saslaucīt |
|
Apmēram šādas diskusijas jau gaidīju. Kā jau man iepriekš likās, vairumam šajā forumā mātēm ir problēmas pašām, vēlme bērnu dresēt, lai tikai iestātos kādā VĢ, bet pēc tam, mēgināt vēl 10.klases skolēnam slaucīt puņkus. Atslābstiet. Ļaujiet bērniem pašiem tikt galā, ja vien viņi nav tādā vecāku ietekmē, ka paši nespēj aizstāvēt savu viedokli. Vēl nākamais varētu būt, ka klasesbiedri ne tādi kā gaidīja. |
|
|
Mammas, kā redzat, klusē. Parasti publikā klusē. Izsakās slēgtajās grupās un ar mani "zem četrām acīm". Es to vēroju jau daudzus gadus. Kāpēc klusē? •Jo ir sajūsmā, ka beidzot ir skola, kas viņu apdāvināto bērnu "atsēdina" un iešķiebj kādu sliktu atzīmi, liek zubrīties. •Jo netic savam bērnam, domā, ka bērns pats vainīgs, ka pārspīlē u.tml. •Dažam pašam ir pieredze par skolu kā autoritāru vietu. To uzskata par pašsaprotamu. •Dažiem VĢ ir prestiža jautājums. Nekad neatzīs, ka varbūt viņa bērna būtībai ne tā piemērotākā vieta. •Un ļoti daudziem ir kauns, ka viņa bērna atzīmes ir sliktas. Par to izvairās runāt. Arī man savulaik kā jaunajai skolotājai bija kauns atvērt muti un izteikt savu viedokli, jo šķita, ka, ja skolēnam manis dēļ iepatīkas matemātika, viņš tiek VĢ eksaktajā novirzienā, bet neiztur un no turienes aiziet, es esmu pie kaut kā vainīga, ka varbūt kaut ko neiemācīju, ka varbūt neinformēju, ka būs grūti, ka nebrīdināju, ka atzīmes uz brīdi kritīsies. Phe! Es vairs neesmu jauniņā. Ar maniem skolēniem nāk runāt bijušie un tagadējie VĢ audzēkņi. Es zinu, ka mācu visu tā, lai var izdzīvot nākamajās mācību iestādēs. Es zinu, ka viņiem būs grūti. Bet tik un tā man nepatīk metode "nolikt jauniņos pie vietas". Es saprotu tās motivāciju (sanāk "zvaigznes" ar pirkstiem vēdeklī un domā, ka arī VĢ viegli tiks cauri, viņus IR jāatsēdina), bet man riebjas izpildījums. Zinot aizkulises, ka nebūt nav viegli salasīt pietiekamu skaitu visgudrāko jauniešu, neizpratne par turpmāko attieksmi ir vēl lielàka. Un es neesmu skolotāja, kas rotaļājas un dāļā labas atzīmes par neko. Gribas vnk taisnīgu un pozitīvu attieksmi pret jauniešiem. P.S. Ļoti ceru, ka tad, ja manī būs sakrājies tāds negatīvisms kā te dažā cāļtēlā, man pietiks prāta no skolas aiziet un nebojāt daudzu cilvēku dzīves! |
|
|
hawk Puika arī pērn tika pāris valsts ģimnāzijās, taču izsverot visus par un pret (tai skaitā, psihisko un intelektuālo kapacitāti iespējamu sarežģījumu vai paaugstināta stresa gadījumā), tika izlemts par mikrorajona vidusskolu ar puslīdz jēdzīgu līmeni un atsaucīgu pedagogu attieksmi. Pirms pieņemt lēmumu, aprunājāmies arī ar vairākiem valsts ģimnāziju pedagogiem, kas dēlu pazīst privāti, viņi teica to pašu - intelektuāli puika varētu, bet cilvēciski tas varētu beigties ar psihoterapiju, vienkārši viņam tā vide visticamāk nebūs piemērota. Tas pats, kas ar 49. vidusskolu, Franču liceju u.t.t. - ne visiem tas ir piemērots. tici man. es stāstu pasaciņas. |
|
jaajaa Man ir divi bērni beiguši ģimnāzijas. Neviens nekur pie vietas nav nolikts. Arī tikšana galā ar emocijāma pret superprasīgiem skolotājiem norūda. Diemžēl. Tādi būs augstskolā un priekšnieki nākamajos darbos. |
|
|
|
Tīri statistikai - manējais (7.kl) ir sajūsmā ar visiem saviem pieciniekiem. Un, jā, - es uzskatu, ka beidzot viņu daudz maz nodarbina, atbilstoši viņa spējām. Iet uz maķīti ar klasesbiedriem, 3x nedēļā florbols. Tikai gulētiešanu pārcēlām uz 21:50, lai sanāk vismaz 8 ar pusi stundas gulēt. Dizainā, kā arī zīmēšanā (kur bija no bērna jautājumi par skolotājas tekstiem) jau pāris desmitnieki dabūti. Viņš mums labprāt stāsta visu, tāpēc mēs noteikti zinātu par kādām problēmām. Mums ar vīru ir aizdomas, ka viņš šo visu uztver, kā kārtējo galda spēli - ir zināmi noteikumi, kuri ir uzmanīgi jānoklausās un, balstoties uz to sapratni, ir jāsasniedz maksimālais rezultāts. Nedaudz biedē tas, ka viņš atkal tuvojas 31 bērna sekmju augšgalam. Mēs cerējām, ka būs kaut kur pa vidu un mēs varēsim atslābt, lai skola māca, bet atkal pirmajā trijniekā. Tas nozīmē, ka vecākiem atkal jāizdomā, kā mājās iranizēt, lai 7 vakarus nedēļā nesēž telefonā 6h. |
|
ace, jā, ir cilvēki, kam ir viegli, īpaši tiem, kas mācās humanitārajos novirzienos. (Mana pieredze, kad vienas ģimenes 2 meitas mācās vienā VĢ, tikai viena - humanitārajā, bet otra - ļoti pieprasītā eksaktajā novirzienā. Stāsti par skolu bija tik pretēji, ka skolēni, kam viņas tos stāstīja, smaidīja vien.) Arī ekstrēmi apdāvinātajiem, kā redzams, nav problēmu. Dzīvē mēdz būt dažādi... |
arī eksaktajās zinātnēs.
hawk, ja lasījāt tekstu, es neesmu mamma kādam ģimnàzistam (man pietika prāta pagaidām to savai meitai nenodarīt).