Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Dvēseles izsaukšana

Cherryy

Sveikas.

Es zinu,ka ir cilvēki šeit latvijā kas ar to nodarbojas un varētu man palīdzēt sazināties,un pateikt to Ko nepaspēju pateikt.

Cieniet mani ,Nevēlos dzirdēt nosodījumus , tikai Jūsu ieteikumus par konkrētu cilvēku.

Paldies .


Sarandiels

Atrodi mierīgu mirkli savas dienas laikā. Apsēdies, iespējams, ar aizgājušā cilvēka fotogrāfiju pa rokai, vari iedegt sveci, ieslēgt patīkamu mūziku - jebko, kas rada mierīgu, patīkamu atmosfēru. Velti laiku tam, lai ieklausītos savā elpā, nomierinātu domas un vispārēji atslābinātos, domājot par aizgājēju un par kopīgi svarīgajiem mirkļiem. Un tad runā - saki visu, kas palicis nepateikts, kas uz sirds, ko gribēji paspēt pastāstīt. Viņš/Viņa dzirdēs/zinās, jo saikne starp jums ir viss, kas vajadzīgs.

Garu izsaukšanu negribi. Ja tā tiešām nostrādā, tā tikai traucē aizgājējam dabiskajos pārejas procesos, taču lielākajā tiesā gadījumu tas, kas atsauksies, nebūt nebūs aizgājējs, bet kas cits, ar ko pie pilna prāta būdama nemaz negribētu runāt. Vai, ja paveicas - vienkārši nekas, tikai ilūzija.


Ad noctem festinamus!

Cherryy
Tev tiešām liekas pareizi tēlot Dievu? Diktēt kurai dvēselei ko tagad darīt? Pat ja tas būtu iespejams.

Dzeerveniite

Cherryy
Man arī vajadzēja, lai pasaka kartei pin kodu un, kur glabā mašīnai rezerves atslēgas... Pin kodu atsūtīja, atslēgu vietu gan nē...

Mazliet joks, mazliet patiesība


Lai ar dvēseli runātu, patiešām nevajag speciāli izsaukt. Pasaki domās un Tu tiksi sadzirdēta. Tu pat vari neteikt, mirušais Tavas domas jau zin, jo tajā pasaulē atrodoties var sazināties caur "domformām". Tu nezini, ko domā mirušais, bet mirušais zin, ko domā Tu... Tā ka Tev noteikti nevajag neko speciāli teikt. Padomā par mirušo - ar bildi vai bez - pie kapa vai ne pie kapa - un tiksi sadzirdēta, bet visdrīzāk jau viss ir zināms. Drīzāk nesaki neko satraucošu, vairāk vajag piedot, izlīgt un mēģināt nokārtot parādus ar šo pasauli, novēli labu ceļa vēju, palūdz par sevi un mirušo un par visiem, kas ar Tevi saistīti.

Bet melnie magi "cilšu tautās" gan mēdza izsaukt "dvēseli" (varbūt garu?), bet ne jau mirušo, bet dzīvo dvēseles. Ar mirušajiem viņi kontaktējās savādāk, katrā ziņā ne lai nodotu viņiem vēstījumus, bet drīzāk lai viņus godinātu, varbūt saņemtu vēstījumus, jo skaidrs, ka dzīvais nezin un nevar zināt neko vairāk par to, ko mirušais (dzīvajam vienīgi virbācijas var būt augstākas kā mirušajam). Bet, piemēram, ja gribēja zināt, cik kauja būs veiksmīga, tad viņi ar kaut kādām manipulācijām sauca dvēseles, un tās dvēseles, kam bija paredzēts mirt, tās atsaucās. Es tikai neatceros, kā viņi noteica, vai tie būs savējie vai pretējās puses kaujinieki. Bija arī magi, kas izsauca dvēseli (bet, iespējams, to varēja izdarīt tikai nakts laikā, kad dzīvā gars atradās stāvoklī, kad var pamest ķermeni un iziet uz neapzinātu kontaktu), tad ievainoja ar noteiktām metodem (neatceros ar kādām - ar kaut kādu speciālu bultu iešāva vai kā) un tad skatījās, kurš nākamo 3 dienu laikā nomirs no ievainojumiem identiskā vietā. Tā viņi sodīja ciema zagļus. Tas izrietēja no koncepcijas, ka vispirms ievainojumu izdara smalkajā ķermenī un tad ievainojums fiziski iemiesojas miesas ķermenī (piemēram, tajā vietā varēja kāda čūska iekost vai kāds cits nelaimes gadījums notikt). Bet tas gan īstenībā pielīdzinājās slepkavības manipulācijai. Tas ir tagad cllvēki, ja grib nogalināt, tad ņem nazi un otram dur. Toreiz daudz smalkāk darīja - pabūrās naktīs, izsauca konkrēta cilvēka garu (dzīva), izdarīja ar speciālām zināšanām, ko grib, un tad beigts...Bet šīs melnās maģijas zināšanas, jāsaka, paldies Dievam ļaunajai cilvēcei ir zudušas. Bet kaut kur kaut kādos stūros ir arī tādi, kas praktizē - ar pilnīgu vai daļēju izpratni.

Bet tie, kas garus izsauc, tie parasti izsauc zemākos garus, kas pec tam neliek mieru izsaucējam. Zemākie gari tusē pa šo pašu Zemes virsu. augstakie iet augstākās sfērās. Bet tie, kas gatavi atsaukties uz šķīvīšiem un tml. izsaukumiem, tie parasti ir tumšas, zemu vibrāciju personas, no kurām kādai var būt pieejamas plašākas zināšanas.

Mirušajiem jāļauj iet uz gaismu (nevajag saukt atpakaļ, lai izskaidrotos). Jālūdz par viņiem, jāvēl viss labākais. Ja viņi uzturas tepat (piemēram, pašnāvnieki), tad par viņiem jāpalūdz, lai viņiem vieglāk izciest savu "moku ceļu". Bet vēl lielāks uzdevums ir pašam par savu garu un dvēseli parūpēties,jo tikai tad, kad pats būsi pietiekami augstās mīlestības vibrācijās, tad varēsi efektīgi citiem palīdzēt pat tikai ar domu vien vai klātbūtni.

pupuzupa

Cherryy
šādās situācija man vnm uzplaiksnī viens sapnis, kad man mirušais tuvais cilvēks, atnāca sapnī un es viņam jautāju, nu kā TUR ir. Viņš visu savu dzīvi bija pozitīvais tēls manās acīs, vnm ar humoru, ar sapratni utt.

Zin ko atbildēja, DZĪVAJAM nav jāzin kā tur iet. VIss ir ok. Un pēc tā sapņa viņs nav man vairs rādijies, lai gan es šad un tad ievēlos,lai sapnī viņu redzu. Es esmu no tiem cilvēkiem,kuŗ uzskata, ka VISAM ir savs laiks, gan sarunām, gan sacītajam, ja ko nepaguvi pateikt, tātad tā tam ir jābūt. NELIEN otrā pusē. Arī šie ,kuri uzņēmās to savu SŪTĪBU ka šamaņi utt...nez, baig riskanti, liekam mieru aizgājējiem, sūtot labas domas un viss. KATRAM Sava vieta!

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18417403