Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Attapties pusmūžā un bez bērniem

Galanterija

Galanterija

Citiem cilvēkiem tā kaut kā dabiski sanāk. Padauzās apkārt, apprecas, tad bērni un rimta vai mazāk rimta dzīve, sadzīve, kāds kredīts, ģimenes auto, cītīgi plānoti ceļojumi. Kādam veiksmīgāk, kādam ar pārīti šķēršļu pa ceļam, bet vairāk vai mazāk viss rit savu gaitu. Lūk, man tā nekad nav bijis.
3 ilggadējas attiecības aiz muguras. Pēdējās izjuka pirms pusgada, bijām kopā 10 gadus. Ja pirmajās divās biju vēl jauna un par ģimeni nedomāju, tad pēdējās ap gadiem 30 nedaudz sajutu baby fever, ko centos atgaiņāt, jo karjera taču. Tāpat kā es, arī mans partneris bija kaut kas starp karjeristu un dzīves baudītāju. Apkārtējiem sāka dzimt bērni, ko viņš komentēja ar tādu nievājošu attieksmi no sērijas "Nu re, Ilze sasējusi Aivaru važās" tā, it kā sieviete vienmēr būtu tā, kas, ļaunu gribēdama (protams, protams), palikusi stāvoklī un nabaga vīriešcilvēkam aizvērusi durvis uz dzīvi, lai ievilinātu savos sadzīves nagos. Pat nepieļaujot domu, ka vīrietis to arī grib. Līdz ar ko, es neko neteicu un uzskatīju, ka, ja mums kādreiz būs bērni, šim lēmumam būs jānāk no viņa puses. Gāja gadi un nekas neliecināja par izmaiņām uzskatos. Es pati arī par to vairs nedomāju. Visādi citādi bijām laimīgi, foršs darbs, spontāni ceļojumi, piedzīvojumi. Es sāku aprast ar domu, ka nosirmosim divatā. Un, ja tā pavisam godīgi, man tā arī nekad nav atnākusi apgaismība par to, ko vēlos no šīs dzīves.
Tagad esmu 37 gadus jauna/veca un viena, pēc garas darba dienas dzeru vīnu un prātoju, kā tas tā nākas, ka mani neviens nekad nav gribējis apprecēt vai veidot ģimeni. Nav jau tā, ka es būtu gribējusi precēties, bet piedāvāt jau varēja. Nepiedāvāja. Kā tas man tā izdevās? Ok. Labi. Nav. Bet ko tagad? Sajūta, ka pa dzīvi esmu gājusi lalinādama, viss kaut kā veiksmīgi, bet vot uz to ģimenes izveidošanas pusi tas kompass kaut kā nav ievirzījis. Un gribas taču.
Vai te ir vēl kāda bēdu māsa vai brālis, kas kaut kādā mistiskā veidā pusmūžā attapušies ar nepadarīta darba sajūtu? Kas tālāk?
Un, vai nevarētu grupu "negatavojamies grūtniecībai (jo nav ar ko)"?


Galanterija
Izlasīju nosaukumu un nodomāju, ka runa būs par 50+ gadiem. 37 visu vēl var pilnīgi mierīgi paspēt, jā gribas

teite

Galanterija
Nu tā gadās, ka reizēm ceļi krustojas ar infantiliem vīriešiem. Bet, ja neesi atmetusi domu, 37 vēl nav dedlains. Vnk nākmo vīrieti izvēlies pieaugušu un tadu, kurš zin, ko grib un visgalvenākais - neslēp, ko gribi TU. te gadījumā pašvērtējums nespēlē kādu lomu? 3 attiecības bez likumsakarīgas attīstības... Varbūt jāmeklē cēloņus sevī.


Viss, ko jūs lasāt, drīkst tikt uztverts kā joks, nav ņemams par pilnu patiesību un nekādā gadījumā nav jāuztver personīgi.

Galanterija

Jauna ēra
Var, bet nav ar ko. Nav iedvesmas.

teite
Teorētiski saprotu. Kad sākām tikties, nebija tā, ka slēpu kaut ko, jo tiešām par ģimeni nedomāju. Bijām kopā un bija forši. Tā sajūta radās vēlāk, bet, tā kā no otra bija bijuši tie komentāri par citiem pāriem, kaut ko iniciēt vienkārši bija pāri manam godam (stulbi skan). Droši vien, ka bērnudārzs no abām pusēm, bet tas vairs nav svarīgi.

Vispār interesanti, kā citiem? Kā notiek tā iniciēšana? Kurā brīdī to vispār saprot? Un vai tas, kurš iniciējis, nejūtas pēc tam kaut kā pierunājis to otru? Un tās domas pēc tam, ka, ja es nebūtu prasījusi, vai viņš pats būtu gribējis? Varbūt tiešām kaut kas ar pašvērtējumu, tā gan pašai nešķiet, bet aptuveni šāda ķēdīte risinās manā galvā. Šķiet, ka varu atrisināt jebkuru problēmu, bet tāda ģimenes izveidošana ir melna bilde. Tik sensitīva tēma, ko otram pavērt.


teite

Galanterija
Nu, man bija tā. Arī ilgi traļi vaļi, līdz savas veselības dēļ īsi pirms 30 sāku apjaust, ka vilciens var aizbraukt. Bez īpašiem scenārijiem darīju zināmu, ka man laiks apgreidoties un vai tajā laikā vēl draugs ir gatavs piedalīties kopā ar mani. bija sašutis, ka vispār pieļauju citu variantu bet līdz tam ar vislaik, kamēr citi apkārt i precējās, i bērni dzima, mums tik bija "mēs taču vēl ne, mums vēl laiks". Ja toreiz nebūtu pateikusi, vvz kā vēl viss būtu iestiepies un beidzies. Principā, dzīve viena, gribi un dari savu maksimumu un nejūties nevienam parādā vai par kaut ko vainīga.


Viss, ko jūs lasāt, drīkst tikt uztverts kā joks, nav ņemams par pilnu patiesību un nekādā gadījumā nav jāuztver personīgi.

Es arī izlasot tēmas nosaukumu domāju, ka runa būs par 50 + vecumu.

Tu vēl esi attapusies laicīgi. Bet nu zaudēt 10 gadus ar nepieaugušu vīrieti....?! Tādas sievietes mani pārsteidz, kas kā Solveigas sēž un gaida.

Varu derēt , ka ar nākamo viņš būs gatavs jau pēc mēneša. Zinu daudz tādus gadījumus.

Vispār interesanti, kā citiem? Kā notiek tā iniciēšana? Kurā brīdī to vispār saprot?
Nu manā gadījumā vīrietis pirmais sāka par to runāt. Es vēl tāda traļi vaļi
biju. Un tad arī aizdomājos- kādēļ, gan ne tagad? Ka diez vai būs tāds mistisks "īstais brīdis".

Pēdējās izmaiņas: kristala, 28.04.2021 07:53.

MissBea

Manuprāt, vīriešiem viss ir jāsaka pa tiešo ja kaut ko vēlās nevis pasniegt, kaut ko caur puķēm un tad dusmoties, ka tas vīrietis nesaprot, ko grib no viņa.

Manā gadījumā par bērniem pirmais sāka runāt vīrietis un arī tā pa tiešo ņēma un runāja. Es arī biju no tām, kas sākumā gribēja dzīvi izbaudīt un tad domāt par bērniem. Pēc tam padomāju no otras puses, mēs vēl jauni, bērni izaugs un varēsim turpināt baudīt dzīvi.

Norma Džīna

Es gribēju bērnu un to arī liku manīt. Šajā tēmā kārtējo reizi ir tas, ka sieviete atbildību par savu dzīvi noveļ uz citiem, šajā gadījumā vīriešiem. Viņi nebija gatavi, viņi negribēja utt.

kārtējo reizi ir tas, ka sieviete atbildību par savu dzīvi noveļ uz citiem, šajā gadījumā vīriešiem.
Jā. Viņš nepiedāvāja...bet atvērt muti un pateikt ko grib nevar.

Meitu mātes- audziniet savas meitas, māciet runāt par savām vēlmēm... lai rezultāts nav šāds.


Pulss

Varbūt pilnīgi auzās iebraukšu, bet man lasot iešāvās prātā doma, ka ar tiem tekstiem, kā Aivariņš iekritis, iespējams viņš mēģināja notestēt, ko Tu par to domā, ka ja jūs abi tā "iekristu".

Papildināts 28.04.2021 09:38:

Bet nu jā, ja gribas ģimeni, tad uz to arī pašai jāiet. Nevajag gaidīt, kad citi pienesīs.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18418641