Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Bērnu atmiņu grāmatas

kardamons

Maniem bērniem ļoti patīk, ka stāstu par viņu bērnību, visādus niekus. Bet daudz kas jau paspējis aizmirsties pat neskatoties uz to, ka visi vēl skolnieki. Vecākajam bērnam kaut ko pierakstīju, vidējam arī drusku, jaunākajam nekā. Pašai žēl. Par mani man ir bērnības audio ieraksti un foto kā jau visiem. Bet priecātos par kaut ko rakstisku.


picka

Mana mamma bērnībā gan fotoalbumus veidoja, gan dienasgrāmatas par mums rakstīja (tas netraucē viens otram un nav jau tā, ka taisot vienu, nevar taisīt otru). Man ļoti patīk palasīties, kad ko pigorīgu esmu savos 2,3,4 gados izdarījusi, kad man sākuši augt zobiņi, kad iemācījos lasīt, kad sadevu pa ausīm māsai utt.

Tagad to pašu veicu arī saviem bērniem. Bet jā, pagaidām daru to 5 gadus (bērni 2) un jau jūtu, ka sāk apnikt, ieraksti dienasgrāmatā paliek arvien retāki un lielākos vilcienos aprakstīti.

Par konkrēti izgatavotajām bērnu gramatām - pievienojos negatīvajai atsauksmei. Visādas liekas lietas, nepraktiski atvērumi utt. Tāpēc tādas grāmatas esmu nopirkusi un aizpildījusi tikai katrai meitai vienu un tikai par pirmo dzīves gadu. Tālāk seko kladītes, kur visu pierakstu brīvā formā ar roku.

kristel

Pat man bija kādreiz padomju laikā tāda grāmatiņa - krieviski un daži ieraksti ar roku latviski. Kaut kur laukos jābūt. Bērnības lelle un lācis arī vēl kaut kur ir mājās atrodami.

Dienasgrāmatas nepatīk pašai un es nenovērtētu to "katru gadu uzraksta vēstuli un tad uzdāvina uz 18it".


visus rīsus vienā maisā nesabāzīsi... (ļoti, ļoti, ļoti sens Ķīniešu izteiciens :)

Auguste

18 vēstules bērnam.Ideja-katrā bērna dzimšanas dienā mamma raksta viņam vēstuli,par sajūtām,vēlējumiem,gadā piedzīvoto utt.Sākot no piedzimšanas.Un 18.dzimšanas dienā šo uzdāvina.
Vienīgā daudzmaz labvēlīgā reakcija, ko spēju iztēloties jaunieša sejā, izsaiņojot ''dāvanu" - pilnīga neizpratne. Ja spētu lasīt domas, 100% galvoju, ka jaunietis domātu kaut ko no sērijas pilnīgs sviests un kas tas vispār par mēslu. Tikai manis iedresētā pieklājība viņam liktu savilkt smaidu un pateikties. Nopietni? Kāds tic, ka 18 - gadīgs priecāsies lasīt mātes apcerējumus par katru savas dzīves gadu? Starp citu, es arī šajā ne 18-gadīgajā vecumā negribētu lasīt mammas vēstules. Jo tās ir viņas domas par mani un to laiku, kad biju bērns. Man ir manas atmiņas bez jebkādiem rakstiskiem apliecinājumiem.


Bija tāda filma, kur māte nomirst uzreiz pēc dzemdībām, bet grūtniecības laikā zināja, ka tā būs, bija slima. Tad nu tādā situācijā tās 18 vēstules labi iederas. Un filmā bija ne tikai vēstules, bet arī norādes, ko no mammas katrā dz.d. meitai jādāvina.

Cucamonga

Figņas. Ja man būtu šāda problēma... uz šo brīdi tāda (problēma) man butu atvieglojumu.


He-he-he

picka

Auguste
18. dzimšanas dienā gan jau nepriecāsies, bet vēlāk šīs sajūtas atnāk. Piemēram, kad pašam sāk dzimt bērni. Vai uz gadiem 30-40. Nu un protams, ne jau visiem gan.

Charly

Ja spētu lasīt domas, 100% galvoju, ka jaunietis domātu kaut ko no sērijas pilnīgs sviests un kas tas vispār par mēslu.

Ja tavam no tevis tikai gadžeti interesē tas nenozīmē, ka tā ir lielākai daļai.

Danica

18. dzimšanas dienā gan jau nepriecāsies, bet vēlāk šīs sajūtas atnāk. Piemēram, kad pašam sāk dzimt bērni. Vai uz gadiem 30-40. Nu un protams, ne jau visiem gan.

Nu nezinu....esmu jau kādu laiku tiem vecumiem pāri. Lasīt par saviem nākošajiem zobiem vai pirmo soli nudien nav bijusi vēlēšanās nekad. Man visdrīzāk sirds notrīcētu, turot rokās kādu plaukstas nospiedumu no agrāka vecuma vai no zīmējumiem līdz skolas vecumam, bet vārsmas tautas manierē kaut kā neliekās pilnīgi vietā. Ā, jā, vēl man ir noglabātas atsevišķas apsveikumu kartiņas ar dzejoļiem, grāmatas ar ierakstiem. Bet tie ir tādi saprātīgi laika liecinieki. Ar uzsvaru uz "saprātīgi". Man vienkārši šķiet, ka tēmas autorei vienkārši ir vēlēšanās atgriezties skolā, kur varēja kaut ko rakstīt, griezt, līmēt, izkrāsot....t.i. izpausties. Pirmkārt, tas laiks pienāks gribot negribot, bet otrkārt, radošo potenciālu var izmantot veiksmīgākās investīciju lietās. Piemēram, izkrāsot bērnam istabu, šūt drēbītes, veidot rotaļlietas. Tās lūk gan ir reālas atmiņas, kas turās prātā un silda sirdi pat tad, kad esi pārkāpis piektajam gadu desmitam.


picka

Danica
Nu neraksta jau tikai par zobiem vai pirmo soli kā sausu faktu. Raksta sajūtas, izturēšanos tai brīdī, varbūt kādu joku, ko esi pateikusi. Kādas blēņas, kas sadarītas. Ne visu var izstāstīt, kad bērns pieaudzis un ne visu var atcerēties. A tā - dienasgrāmatā viss uzrakstīts. Nu nav jau spiesta lieta lasīt, ja bērnības lietas par sevi galīgi neinteresē.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18418921