Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Bērnu atmiņu grāmatas

kardamons

Gygy

Nav atmiņu grāmatas - nav problēmas



Patricia L

Vislielākw vērtība ir fotogrāfijām, arī stīvajām pie fotogrāfa. Un vēl viens ieteikums visiem un man pašai, piefiksēt gadus, pasākumus, cilvēkus, vietas, kad tās uzņemtas. Aizmirstas. To baigi jūtu pētot vec-vec bildes dzimtas koka izveidei, bet, diemžēl, vairs neviens nezina, kas tie par cilvēkiem.

Bija man skolasbiedrene, kas uzreiz pēc skolas apprecējās un piedzima bērns. Tad nu viņa taisīja pati fotosesijas ar bērnu - bērns ķirbīša tērpā, bērns nokaisīts ar ziedlapiņām, ar rotaļlietām un bez uttt. Kaudze albūmu ar to. Jau nākamajam nekā tāda nav, izspēlējās un miers. Droši vien tāpat kā ar tām kladēm. Un piekrītu, v3lme atkrīt kaut ko pildīt, jo ir neinteresanti izveidotas.

Lusesita

Manai jau pieaugušajai meitai patīk dzirdēt jebkādu atmiņu stāstu no viņas bērnības, īpaši jau nekad nedzirdētu, bet arī jau zināmu var kaut 10. reizi stāstit. Sāk smaidīt, skats tāds liegi laimīgs paliek. Es domāju, tā ir tā vēlme kārtējo reizi sajust apliecinājumu, ka tu esi bijis kādam nozīmīgs un mīļš.

Kad nomira mana mamma, es revidēju viņas istabu un mantas, un dīvāna apakšas kastē bija mape. Es to atvēru un atradu visus savus godarakstus un diplomus no pirmās klases. Par trešo vietu 5. Klašu turnīrā tāllēkšanā... par piedalīšanos lasīšanas konkursā... par 1. Vietu augstlēkšanā, atzinība zīmēšanas olimpiādē... tāda un tāda vieta krosā, bumbiņas mešanā, komandu sportā... Es biju aizmirsusi, ka tādi vispār bijuši. Sēdēju zemē un raudāju. Par to, ka mamma tos sakrājusi.

Mana mamma ir saglabājusi manas vēstules no vasarām laukos. Rakstītas pirmajās skolas klasēs. Ar zīmējumiem.

Ļoti interesanti. Kā es toreiz pasauli redzēju.


raginagi

Man no skolas laikiem saglabāta jautājumu klade. Vot vērtība. Un foto arī.


Mēs neredzam visu tā, kā tas ir, mēs redzam visu tādu, kādi esam.         Kad kļūstu vecāks, es arvien mazāk uzmanības sāku pievērst tam, ko cilvēki saka. Es vienkārši skatos, ko viņi dara. /Endrū Kārnegī/

https://www.lalaladesign.com/products/gramata-tavs-tik-loti-pirmais

Papildināts 13.05.2021 00:58:

Šīs ar nav gana labas autorei?


What a wonderful thought it is that some of the best days of our lives haven't happened yet!

īriete

eseni
Droša osta. Lieliska filma. Kā es raudāju pie tām vēstulēm...

Mama_Bear

Es gan saprotu, kāpēc autore besās. Atrast labāko risinājumu tiešām nav viegli. Es biju apskatījusi gatavo grāmatu piedāvājumu un sapratu, ka man tur puse būtu palikusi tukša, tāpēc biju nolēmusi, ka maniem bērniem atmiņu grāmatas nebūs. Taču, kad bērns piedzima, tad vīramāte uzdāvināja šādu grāmatiņu. Es pašķirstīju un pateicu vīram, ka es to nedarīšu, ja viņš grib, tad lai pilda pats. Vīram likās, ka kaut ko vajag piemiņai. Viņš centās, bet beigās tāpat puse grāmatas palika tukša, jo nebija ko ierakstīt pie daudzām standarta tēmām.

Tad nu beigās izdomājām, ka gatavo grāmatu metīsim ārā, bet paši uztaisījām PictureHappy fotoalbumu, kur saliksim bildes no bērna pirmā gada + starp bildēm komentārus par to, ko katru mēnesi bērns prata izdarīt, kāds bija svars un augums, būtiskie notikumi utt. Fotoalbuma sākumā un beigās ielikām arī dažus garākus tekstus, kurus vīrs bija sarakstījis dāvinājā grāmatā. Rezultāts, manuprāt, ir daudz gaumīgāks nekā pusaizpildīta grāmatiņa vai klade.

Pašiem jātaisa totigramata.

Mani besī, ka katram bērnam esmu sataisījusi pa diviem lieliem albumiem līdz skolas vecumam. Tas tagad šķiet stipri par daudz

Papildināts 18.05.2021 21:34:

Bildītes uz zirdziņa, vannītē, solītis un ritenītis. Traki daudz. Būtu pieticis ar 5 bildēm no katra gada

Papildināts 18.05.2021 21:36:

Mammu gaumes un vēlmes tik dažādas, ka ideālā atmiņu klade nebūs. Tikai pašas veidota


Astoņmizu zobgrauzis

man arī krīt uz nerviem, ja piepin horoskopus un māņticības nevietā. meklēju informāciju, piemēram, par istabas augiem - puse rakstu latviski par kaut kādām enerģijām šmenerģijām. Pēc tam pārlūks rāda reklāmas par visādiem sievišķības kursiņiem utml.

Par bērniem man ir foto, smukākās saliktas albumā, bet... elektroniski. Svinībās palaižu slaidšovu uz ekrāna. Mazākajam ieviesās kladīte ar smukiem vākiem un baltām lapām, kur dzimšanas dienā ieraksta novēlējumu, veltījumu. Gatavās atmiņu grāmatas neviena nav patikusi. brrr. No pirmā bērna pierakstu domugraudus, viņam tie ir izcili. To tā pa īstam sapratu, salīdzinot ar otro, kurš šad tad kaut ko, bet ne tuvu tik bieži un dziļdomīgi


Canta tu conmigo si quieres conmigo canta

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18418921