Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Grūtniecība pēc zaudējuma.

minkaminka

Mīļš paldies meitenes, ka padalījāties! Vismaz tā sajūta, ka neesmu viena un ka ir citas, kas ar to tikušas galā, tas nomierina.
Bet varbūt kāda gāja arī pie psihologa runāties? Vai tas palīdzēja?

Papildināts 08.05.2021 23:08:

FrejaAC
Nav jau īsti nozīmes mazs laiks vai liels, tāpat bērniņš tiek zaudēts un tāpat tas sāp.


minkaminka
Diemžēl nekā netiku galā... var radīt visus citus apstākļus maksimāli droši un paredzami, bet diemžēl tās bailes uznāk viļņveidīgi... viss droši vien arī atkarīgs, kādā laikā noticis

zaudējums, ja agrākā, tad varbūt miers iestājas tiekot pāri tam laikam, bet ja vēlā laika vai pašās beigās, ir ļoti grūti...

Marei

Īsti laikam nekā.. Sadzivoju ar Panikas lēkmēm un tagad apmeklēju psihologu, mazliet vieglāk paliek.

Ostore

Marei
Kādas ir konsultācijas pie laba psihologa? Man ar vajadzētu. Iekšā sēž kas tāds no pirmā zaudējuma ka nevar pārdzīvot to. Un bailes arī.... Un problēmas ar esanu.... Pilns komplekts...

Papildināts 09.05.2021 18:12:

Vari rakstīt privāti ja vēlies.

Papildināts 09.05.2021 18:14:

Jātiek ar šo galla, jo gribu plānot trešo grutniecibu. Bet bailes ka tas var palikt kā tikkai sapnis.


Man bailes pazuda taa pat, kaa lielaka daljai sheit, kad vareja jau sakt just kustibas. Bet tagad neliels uztraukums ir atpakalj jo termins ir pari 38 nedeljaam un pec vecmaates teiktaa, jaaseko liidzi taam pasham kustiibaam.

Papildināts 10.05.2021 10:15:

Vecmate arii bija iedevusi psihologa kontaktus kad teicu kad ir uztraukums pec pirmas grutniecibas... Bet kad jautaaju so Dr. vina teica tas ir bezjeedziigi jo bailes taa pat nekad nepazudiis. Vina pati arii zaudeja berninu liela terminaa. Esmu gajusi pie psihologa ne saistiibaa ar zaudeto grutniecibu, bet gan ar VD, likas pilniigi bezjedzigs pasaakums, bet katram tas ir individuaali.

sunny droplet

Man sanāca tā, ka pie psihologa es gribēju doties (tieši pie tādas speciālistes, kas ikdienā strādā ar šādiem vecākiem), bet kaut kā nesalikās iespējas. Jau vairākus gadus vēlāk (laikam sanāca 2,5 gadi pēc zaudējuma aptuveni), šķiroties no pirmā vīra un paliekot ar viengadnieku uz rokām vienai, es nokļuvu krīzes centrā pie psiholoģes un, kāda sagadīšanās - tieši pie tās, pie kuras senāk neizdevās nokļūt. Pusgadu apmeklēju seansus, it kā šķiršanās dēļ, bet paralēli atšķetināju tik daudz problēmu, kuras biju noglabājusi sevī saistībā ar zaudējumu. Turklāt es esmu tas cilvēks, kas daudz runāja un baigi apzināti sevī neko neturēju un tomēr kaut kādas lietas bija palikušas. Tāpēc es teiktu, ka psihologam ir jēga, bet svarīgi atrast to, ar kuru "saklikšķēs" un vēlams tādu, kas ikdienā tieši ar šiem sērojošajiem vecākiem strādā.
Bet bailes tas, protams, neizmainīs, tikai liks citādāk paskatīties uz visu.

P.S. Ne par psiholoģijas tēmu, mans ieteikums katrai, kas zaudējusi bērniņu, pirms nākamās GR un tās laikā nelietot folskābi, bet gan sameklēt un pasūtīt aktīvo folātu. Just in case Jūsu organisms netiek ar folskābi galā un nespēj to sašķelt un izmantot.


Alise Meja.

Adrians.

Daniels vienmēr mūsu sirdīs...

minkaminka
Godīgi - es mieru ieguvu tikai pēc tam, kad meita piedzima . Līdz tam (man bija 2 MA pēc kārtas), lai cik ļoti es censtos, katra vizīte pie ārsta bija nevis tā pozitīvi satraucošā (kāda bija pirmajās veiksmīgajās grūtniecībās), bet vienkārši satraucoša. Es nepanikoju un nedzīvoju arī kaut kādā stresā, bet "visādas domas" maisījās pa galvu gandrīz visu laiku. Man nekāda pozitīvā domāšanas nesanāca , vienkārši centos domas aizpildīt ar ikdienas rutīnas lietām

Sveiki,

Jā, apmeklēju psihologu-ļoti, ļoti palīdzēja. Laila Laganovska Rīgas Dzemdību namā. Viņa ir gan vecmāte, gan konsultē kā psiholoģe.

Pieļauju, ka pie "parasta psihologa" nebūtu tāds rezultāts, bet tā kā viņas ikdiena ir saistīta ar grūtniecību, dzemdibām-atri salika man "visu vietās".

Papildināts 10.05.2021 17:21:

Bija gan neveiksmīga grūtniecība, gan lielas bailes par grūtniecību un vēl lielāka panika par dzemdībām. Visu man izskaidroja, manām bailēm pretīm parādīja konkrētas lietas, kāpēc nevajag uztraukties.

Papildināts 10.05.2021 17:24:

Ja Tev pašai ir radusies tāda doma par psihologu, noteikti aizej, vajag meklēt risinājumu.

Man ļoti patika un palīdzēja

sunny droplet
Atvaino ludzu par jautajumu, kapec zaudejo berninu tik velu 31 nedela? Vai bija problemas ar dzemdes kaklu? Pati zaudeju 28 nedelas del dzemdes kakla un infekcijas.... nezinu vai sanemšos grutniecibai...


Julija_
Noteikti atrodi veidu kā tikt pāri. Man bija priekšlaicīgās dzemdības 26 nedēļās, meitiņa nodzīvoja tikai 1,5 nedēļas. Dzemdes kakls. Tiku pāri, tagad jau aug 2 lieliskas meitiņas un gaidu dēlu. Būtu traki bēdīgi, ja vienas nelaimes dēļ būtu atteikusies no šīs laimes. Un ļoti svarīgi atrast savu īsto dakteri, kas no sirds rūpēsies un uzmanīs nākamo grūtniecību.

Papildināts 17.05.2021 13:08:

Julija_
Noteikti atrodi veidu kā tikt pāri. Man bija priekšlaicīgās dzemdības 26 nedēļās, meitiņa nodzīvoja tikai 1,5 nedēļas. Dzemdes kakls. Tiku pāri, tagad jau aug 2 lieliskas meitiņas un gaidu dēlu. Būtu traki bēdīgi, ja vienas nelaimes dēļ būtu atteikusies no šīs laimes. Un ļoti svarīgi atrast savu īsto dakteri, kas no sirds rūpēsies un uzmanīs nākamo grūtniecību.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419013