Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Pastarītis/mīlulītis/terorists

nešpetnā

Sveikas!

Sagribējās sirdi pakratīt... Laiku atpakaļ, jau biju tēmu atvērusi, par jaunākajiem bērniem ģimenē, tagad rakstu atkal.

Meitai 1,8 mēneši, uzsākusi jaunus stiķus - pie katras, vissīkākās lietas, kas viņai nepatīk, nelabā balsī kliegt. Ne raudāt, bet spiegt tā, ka logu stikli trīc un krīt gar zemi. Ne ar ko tādu, ar vecākajiem bērniem, neesmu saskārusies. Kaut kāds ārprāts! Man reāli, jau ir kauns no kaimiņiem. No malas var padomāt, ka es to bērnu situ nost.

Nekādu neiroloģisku problēmu nav, gudra, fiziski ļoti labi attīstīta meitenīte. Ciemos uzvedās labi. Guļ labi gan naktī, gan pa dienu. Neklausa ļoti, visur krāmējas, bet tas tur tā, cik ar citām mammām esmu runājusi, izrādās, ka mana vecākā meita, drīzāk, ar savu labo uzvedību, bija izņēmums un tāda neklausīšana ir bieži sastopama

Es nezinu, varbūt, kādu nomierinošu sīrupu bērnam iedot...vai pašai padzert...


Varbūt, lūdzu, variet padalīties, kādus stiķus strādā Jūsu 1,5-3 gadnieki un kā Jūs ar tiem sadzīvojat, tiekat galā?

Magnee123

Manai divgadniecei vislabāk strādā ignors. Ja nokrīt zemē un sāk kliegt, es vienkārši aizeju projām. Tad visa kliegšana apraujas jau minūtes laikā un nāk skatīties, kur paliku un ko daru. Veikalā gan nav kritusi zemē, tad gan jau nāktos stiept projām.

vilks

Iesaku kaut ko nomierinošu pašai, jo bērns visdrīzāk dara visu pareizi. Man mazākā arī spiedzēja un kliedzēja (nu jau drusku pāri 2 gadiem). Dusmojas un kliedz par visu, kas nav pēc viņas prāta (piemēram, izdomāt, ka grib pienu no neatvērtās piena pudeles, nevis atvērtās). Bet citādi ir arī priecīga un mīlīga, tā ka viss līdzsvarojas. Galvenais, vajag mammai un citiem pieskatītājiem stiprus nervus.

Ja ļauju maksimāli daudz darīt pašai, kašķu ir mazāk.

Papildināts 15.05.2021 20:29:

Uz veikalu arī bez bērniem gandrīz neejam, līdz ar to krišana veikalā izpaliek. Ar tagadējo prātu gan neņemtu divgadnieku bez ratiem veikalā, jo manu mazuli pret viņas gribu var aizstiept tikai stingri turot divās rokās, līdz ar to iepirkšanās sanāktu šaubīga. Bet mums ir parocīgi rati, no kuriem nevar tikt ārā, tad nu ļoti svarīgos gadījumos iesprādzēju (piemēram, kad jāškērso iela).


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)


Cik tad tam bērnam ir- 1.8 mēneši vai 1.8 gadi?

nešpetnā

Kādreiz lasīju izvilkumu no centra "Līna" materiāla/vebināra par mazo spītnieku. Ir viņiem tāds materiāls 'Ko iesākt ar mazo spītnieku". Varētu ieteikt kā noderīgu!

Manam bērnam gan nebija izteikti grūts tas vecumposms, nedaudz vairāk raudāšanas jau bija, bet nekas īpašs. Bet mums bija maz aizliegumu, daudz gājām pie dabas utml.

Taču ieteiktu tomēr bērnu audzināt kā vnk bērnu, nevis pastarīti un mīlulīti, teroristu, jo pie šādiem uzstādījumiem iebraukt auzās ir vieglāk par vieglu.

18.maijā FB būs saruna ar D. Zandi par bērniem vecumā no 1-5 gadu vecumam.

https://fb.me/e/15TebZyy9

Varētu būt noderīgi!

Pēdējās izmaiņas: mea, 15.05.2021 21:27.

Conejito

Drīzāk pašai padzert. un beigt salīdzināt ar citiem bērniem. Pirmkārt, katrs savādāks, otrkārt, tev lielo niķi un stiķi jau aizmirsušies.

Īsumā - jā, pusotrgadnieki, divgadnieki utt., spiedz, kliedz, krīt pie zemes, tā ir norma. Cits vairāk, cits mazāk, bet jā.

Un vēl - viņi meklē to uzvedību, kas visvairāk tevi trigero. Ne jau lai ieriebtu, bet, lai, izrais>tu reakciju, uzmanību, lai panāktu kaut negatīvu, bet atgriezenisko saikni. Ja tevi spiegšana neietekmēs, tad tā nebūs tik ļoti izteikta. Ja tu spēsi mierīgu seju un relaksētu ķermeni noklausīties spiedzienu un tik pat mierīgi pateikt - jā, tu dusmojies, ka nevar brokastīs ēst saldējumu, bet diemžēl tā tas ir", un meita nolasīs, ka tu paliksi pie sava, tad nebūs baigi ilgi par ko siegt. Bet bērns tāpat atradīs veidu kā izrādīt savas emocijas. Tavs uzdevums ir lēni un pamazām virzīt viņu uz to, lai viņš spēj savas emocijas saprast un savākt bez lielās kliegšanas, bet tas vēl nebūs ne rīt, ne pēc gada.

Papildināts 15.05.2021 21:35:

Mana dāma ļoti labi zina, kuru kāda uzvedība trigero. Zina arī, piemēram, ka tad, kad māsa guļ, mamma paliks nikna par bļaušanu, tāpēc lielāka iespēja kaut ko izdīkt, izmantojot skaļumu kā ieroci.

Bet katru reizi aiz skandāla ir kaut kāda "sakne" - parasti mēs paši esam bijuši vainīgi, neesam nosprauduši saprotamu robežu, piemēram, vakar beibe drīkstēja pie pusdienām skatīties tv, jo bija svētdiena, bet šodien neļauj. Paši esam bijuši nekonsekventi un tās ir sekas. Vai bērns vnk pārguris, neēdis, nav saņēmis mīļumu un uzmanību. Dažreiz pēc tam patinu filmu atpakaļ - pieaugušie visu dienu kaut ko skraida, maļas, bērnu pasrumj maliņā, un loģiski, ka sakrājas.

Papildināts 15.05.2021 21:39:

Dažreiz redzu, ka man nav pieticis pacietības visu darīt lēni, izskaidrojot un sarunājot. Esmu izrāvusi bērnu no kādas nodarbes vai sajaukusi darbu secību, steigā neļāvusi pašai darboties utt. Piemēram, ģērbšanās skandālu nav, ja pirms tam bērns pats ir pateicis, jā, iešu ārā; ja esmu ļāvusi izvēlēties kreklu; ja ir drīkstējusi pati uzvilkt zeķes un palīdzēt ģērbt pārējo; ja viss notiek lēni, secīgi un koncentrējoties uz viņu. Savukārt, ja es pati kaut ko tur raustīšu un besīšos, bērns gulēs uz zemes un brēks.

Tāpat uz darbību pārtraukšanu - ir jāsarunā, ir jābrīdina, piemēram, "es tevi uzšūpošu vēl 10 rwizes un tad iesim uz mašīnu" utml.

nešpetnā
Sāc ar to, ka nemūžam neapsaukā savu bērnu, tas jau būs daudz. Nesaprotu, kā var nosaukt par teroristu

Bērns ir pilnīgi normāls, tev vajag pamācīties par bērnu audzināšanu.

Jauna ēra
Tad jau grāmata par bērnu audzināšanu " Mazais tirāns", arī ir bērna apsaukāšana. Neviens netiek nekā apsaukāts, vai tamlīdzīgi.

Man ir divi vecākie bērni, 13 un 17 gadus veci, pieklājīgi un forši jaunieši, ta kā nav tik traki ar to audzināšanu.

Papildināts 16.05.2021 00:26:

galaktika gadi,gadi kļūdaini esmu uzrakstījusi.


Papildināts 16.05.2021 00:43:

Paldies par viedokļiem un pieredzi! Vispār, jau ārēji uz šīm izdarībām reaģēju ļoti mierīgi. Nebļaustos, kaut iekšā, reizēm, viss vārās. Meita, jau vēl maza. Sarunāt kaut ko var, bet kā ar trīsgadnieku, protams, vēl nevar. Ir dienas, kad viss super, bet ir tādas, kad dienas beigās mēs visi pārējie, dēļ mazākā histērijām, esam sakašķējušies. Tad pārņem tāda bezspēcības sajūta. Tuvākajām draudzenēm mazu bērnu vairs nav, tādēļ "atnāku" papļāpāt uz Cāli

Padzeršu kādu nervostrongu.


Hiacintte

Pašai padzert sīrupu, bērns normāls un attīstībai atbilstošs. Kā jau gandrīz divgadnieks.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419207