Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Pastarītis/mīlulītis/terorists

nešpetnā

Conejito

Mums ir tendence ātri aizmirst visādas bērnkopības nebūšanas. Varētu saderēt uz piecīti, ka tie padsmitgadnieki savā laikā arī izpildījās visādi, tikai tas labi piemirsies. To es jau pēc sevis jūtu, ka man ir tendence teikt "nē, lielā šitā nedarīja" kaut pagājis tikai gadiņš kopš darīja gan.


Nedot cukuru un krāsvielas saturošus produktus varētu būt labs iesākums. Daudz laika svaigā gaisā arī noderīgi. Bet katram savs raksturs. Vajag atcerēties, ka Lennenbergas hiperaktīvais Emīls kļuva par birģermeistaru. Bērnu nevajag salauzt.

Kokopelli

"Zāļot" nevajag. Nervu zāles pašai gan Jo savādāk šitos izgājienus grūti izturēt. Mana bērna gadījumā es kaut kā vnk slēdzu (tagadnē) iekšā ignore. Lai paauro, ja dikti grib. Tad baigi fiksi nāk mīļoties, un es ar atvērtām rokām arī saņemu un samīļoju. Un parasti pajautāju - vai palika vieglāk? Un tad tāds šņukstiņš - jā... Acīmredzot, nemāk vēl savādāk nokomunicēt savu neapmierinātību un tad auro/spiedz/kā nu kurais. Vieglāk pateikt kā izdarīt, bet tām grāmatām ir taisnība - ir jābūt vnk klātesošiem un vnk jāuzklausa tas viss. Ja grib mīļoties, samīļot. Ja grūž prom, tad neskarties klāt un ļaut lai paārdās. Kaut kā tā.. Protams, veikalā es šādu ālēšanos neļautu - ņemtu bērnu opā un nestu prom. Štrunts par pirkumiem. Bet mājās, ārā kaut kur.. Lai.

Conejito

Kokopelli
Ļoti precīzi. Jo mierīgāk attiecas pret kliegšanu, jo īsāka tā ir. Un, ja bērns zina, ka "nē" paliks nē arī, ja kliegs un spiegs. Vienlaikus, ja bērns zina, ka VIENMĒR saņems mīļumu un sapratni, nevis kaunināšanu un atstumšanu. Vienā teikumā - nē, tu šo nedabūsi, jā, es saprotu, ka tas tevi sadusmo, un es tevi tāpat ļoti mīlu. Ne jau obligāti katru reizi tā teikt, bet tas ir galvenais mesidžs.

Nevarētu teikt, ka mums mājās nav kliegšanu, spiegšanu un gulēšanu uz zemes, bet parasti tās epizodes ir īsas un bērns ātri saprot, ka nebūs, un pārslēdzas uz ko citu. Pa retam notiek pilnīgs meltdown, kad mazā ieiet asaru Nārnijā un ārā netiek, kamēr nav pilnībā kā izžauta lupatiņa (kādas 15min). Tajā laikā nav jēgas ne mīļot, ne runāt, tikai tupēt turpat netālu un gaidīt. Vajag cilvēkam kādreiz nolaist tvaiku.


Mūsu pastarīte 3gadniece arī visādi izpildās un mēģina dancināt mani un lielos brāļus, dažbrīd novedot visus līdz nervu sabrukumam, pēc tam apburoši pasmaida, samīļo un dzīvo tālāk. Pēdējā laikā, ja kaut kas nav pa prātam, dodas uz vannas istabu, izbļaustās, izraudas, noslauka puņķi un nāk ārā jau savākusies. Domāju, ka tādi tie jaunākie bērni ir. Cik skatos, citās ģimenēs iet līdzīgi.

FlairZing

Conejito
kad mazā ieiet asaru Nārnijā
labs


Izklausās labi, bet tā tas nestrādā

Man arī ir mazais kliedzējs mājās. Bija posms, kad kliedza par katru sīkumu un tad mēs stāstījām, ka tad, ja kaut ko gribas, mēs sarunājamies. Nāc un pastāsti, ko Tu vēlies, mēs padomāsim, vai varēsim to izpildīt. Uzlabojumi bija ļoti arī līdz ar vārdu krājuma pieaugumu. Ja protests ir pret mūsu "nē", tad skaidrojam, ka visu vienmēr dabūt nevar utml. Man diezgan ātri pieleca, ka tad, ja es pati kļūšu emocionāla šādos brīžos, tas bērnu uzvilks vēl vairāk, pastiprinot kliegšanu.

Bet ja godīgi, līdz zināmam vecumam manā leksikā neeksistē teiciens "bērns slikti uzvedas", jo zem tā slēpjas "bērns neuzvedas man ērti". Bērns kaut ko mēģina pateikt, bet viņš savādāk kā kliedzot, nejūtas sadzirdēts, iespējams. Mani radi no vecās paaudzes jau sen man pilina, ka man ir izlaists bērnelis, uz ko viņi dabū veselu lekciju pretī.

no malas

Ai, nu es varu iedomāties, cik tas ir tracinoši, bet jāmēģina izturēt =)

Jo vairāk tu bērnam, īpaši šādā vecumā, ļausi būt pašam, izpausties, nemēģināsi viņu lauzt, jo foršāks viņš tev galu galā izaugs. Tā tas vienkārši tai dzīvē ir, un viss.


a²+b²=c²

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419207