Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Tiesības uz rotām - kam?

Naufa

Jaunākais tajā laikā neko apiet nevarēja, jo bija bērns!

Papildināts 23.05.2021 17:47:

Māte zināja savu diagnozi un visus izdarīja pati, kad vēl bija laiks. Visu atdeva jaunākam, jo mīlēja. Komplekta dāvināšanu man akceptēja arī vecmāmiņa, kurai komplekts piederēja agrāk. Tā bija dāvana uz kāzām, jo kad precējamie dzīva palika tikai vecmāmiņa.


Naufa
Nu tad arī uzraksti saprotami.

Ja zeltlietas bija vecmammas īpašums, ko viņa tev vai tev un savam mazdēlam uzdāvināja uz kāzām. Tad viss OK, tad tas ir tikai apdāvinātā īpašums. Viss.

Bet uz šo komplektu pretendē abas pārējās sievietes. Šobrīd šīs rotas ir manas kāzu rotas, kas atgādina par mūsu kāzām.

Naufa
Nu tad tā arī pasaki, ka tās rotas bija kāzu dāvana no vīra vecmammas. Un viss. Tur pat nav nekādu diskusiju ne par mantojumu, ne ko citu.


Ja tā ir dāvana kāzās, tad uz Tavu dāvanu vairs neviens pretendēt nevar,

Bet vispār pazinu lokā zinu vismaz 3 gadījumus, kad vecmāmiņa pārdeva savu īpašumu savam mīlajam mazbērniņam, bet miesīgo bērnu (bērnus) apdalīja. Un caur to apdalīja ne tikai savus bērnus, bet arī pārējos mazbērnus. Vienā gadījumā zinu, ka to māju un mazdēliņu piemeklēja posts un postaža. Tas nebija labi no vecmāmiņas puses. Vispār nedŗīkst vienu bērnu vairāk mīlēt nekā otru un to vēl ar šādiem dāvinājumiem izrādīt. Pēc likuma vecaku mantojums tiek dalīts uz pusēm.

Baigi jau viegli plakšķināt ar acīm un teikt: "Oj, es tad biju mazs muļķitis." Gan jau tam jaunākajam bija vismaz 17 gadi.

Vienā no man zināmajiem gadījumiem arī vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli mīļajai mazmeitiņai. Un tad meita, kura bija šķīrusies no vīra (bērnu tēva) pukojās, ka tai mazmeitai ir bagāts tēvs, bet ka viņai tagad kā skolotājai būs grūti galus savilkt. Ka viņa bija rēķinājusies, ka pēc mātes nāves varēs to dzīvokli kaut izīrēt un tā vilkt galus, bet ko tagad? Jo ar meitu nekādas dižās attiecības nebija un meitai nerūp mātes problēmas, jo pašai savu vajadzību netrūkst.

Nu reāli nav smuki, ka tie vecvecāki un vecāki tā dara....

Nu labi, pat ja tik nesmuks darījums noticis, tad Tev nevajag iestāties pozā, bet kaut kā jāpanāk pretī. Par rotu komplektu - kas tur ko pretendēt - pasaki, ka tā ir TAVA KĀZU DĀVANA. Nav dzirdēts, ka kāds pretendē uz otra kāzu dāvanu.

Zinu vēl vienu gadījumu, kur vecmamiņa aizmuguriski visu norakstīja vienam no bērniem. Tas otrs bērns TIK ĻOTI apvainojās (abi bērni turīgi, bet vecāku īpašums - kruts), ka jau gadus 15 nesarunājas ar savu miesīgu māsu un vecākiem. Un tas ir negodīgi no vecāku puses!

Bet varbūt ir kaut kas, ko Tu vari piedāvāt? Varbūt ne visas rotas ir kāzu dāvana? Varbūt ir vēl kaut kas īpašumā, ko jūs varat atdot?

ka tā ir TAVA KĀZU DĀVANA. Nav dzirdēts, ka kāds pretendē uz otra kāzu dāvanu.
Ar šo komplektu jampadracis arī sākās, kad vīratēva jaunā sieva parādīja vecākā brāļa sievai mūsu kāzu bildes un pieteica, ka rotas, kas man ir uzliktas pienākas viņai, kā vecākā brāla sievai. Līdz tam brīdim viņiem visiem bija nospļauties par šo komplektu. Tagad gabalos saraut abas gatavas.

Papildināts 23.05.2021 18:09:

Bet varbūt ir kaut kas, ko Tu vari piedāvāt? Varbūt ne visas rotas ir kāzu dāvana? Varbūt ir vēl kaut kas īpašumā, ko jūs varat atdot?
Komplekts bija vienīgais. Vēl pāris kreļļu, kam nav materiālās vērtības, tikai atmiņas.

Papildināts 23.05.2021 18:13:

Un, viņām nav vajadzīgās tās krelles, viņas grib tieši õ komplektu. Vienkārši tāpēc, ka man neesot tiesību uz to.

Tā vīratēva sieva ir jūsu (ar brāļasievu) vienaudzes? Eh, točna trakas bābas. Ā, tas nozīmē, ka jau uz kāzām bija atdotas. Parasti jau kaut ko uz kāzām dāvina tieši kāzu dienā, bet Tev jau rotas bija uzliktas kāzu dienā.

Noteikti tās bija krutas rotas? Un droši vien arī kruts īpašums? Gruti iedomāties publiku, kas otrai sievietei no kakla ir gatavas raut rotaslietas. Kāzu dāvanu jau laikam principā nevajadzētu atdot, ja to pašrocīgi ir nodevusi vīra vecmāmiņa.

Kapēc māte kasījās ar vecāko dēlu? Vai līdz savai nāvei viņa bija kopā ar vīru? Vai īpašums bija tieši viņas? - viņas senču īpašums, ja varēja bez vīra piekrišanas pārdot dēlam?

Papildināts 23.05.2021 18:15:

Kā tas nākas, ka vīrabrāļa sieva un tēva jaunā sieva kā tādas družkas sadziedājušās? Dīvaina situācija nudien. Ja nebūtu kāzu dāvana, tad es Tavā vietā ar prieku atdotu. Bet nu intrigas jums tur ir kā franču galmā.

Noteikti tās bija krutas rotas? Un droši vien arī kruts īpašums? Gruti iedomāties publiku, kas otrai sievietei no kakla ir gatavas raut rotaslietas. Kāzu dāvanu jau laikam principā nevajadzētu atdot, ja to pašrocīgi ir nodevusi vīra vecmāmiņa.
Tievas zelta stīpiņas ar feanītiem, nekas kruts. Un vienistabas dzīvoklis hruščovenē. Rotas bija vecmāmiņas kāzu rotas, ko uz savām kāzām vilka arī vīramāte. Vīramāte nodeva rotas jaunākajam brālim, lai tas uzdāvina savai sievai, kad precēsies. Jaunākais brālis rotas toreiz atdeva vecmāmiņai pēc savas mātes nāves. Un mūsu kāzu dienā abi tās uzdāvināja man. Kāzu dienā es arī uzliku tās.

Papildināts 23.05.2021 18:19:

Kapēc māte kasījās ar vecāko dēlu? Vai līdz savai nāvei viņa bija kopā ar vīru? Vai īpašums bija tieši viņas? - viņas senču īpašums, ja varēja bez vīra piekrišanas pārdot dēlam?
Tur bija smags gadījums ar policiju, narkotikām un tā tālāk.

Papildināts 23.05.2021 18:20:

Vai īpašums bija tieši viņas? - viņas senču īpašums, ja varēja bez vīra piekrišanas pārdot dēlam?
Īpašums ir piederējis tikai viņai. Uz to brīdi viņa jau bija vairākus gadus šķīrusies.

Papildināts 23.05.2021 18:22:

Kā tas nākas, ka vīrabrāļa sieva un tēva jaunā sieva kā tādas družkas sadziedājušās?
Nu, abām patīk tāds dzīvesveids, kad piektdienas vakaros patusēt. Man tāds nepatīk.

Andahta

Naufa
Klau, tev tak būtu jāsaprot, kas ir mantojums?! Ja vecmāmiņa uzdāvināja savas rotas, tad tās jau vairs nepiederēja nekādai mātei, lai vēlāk varētu piederēt kādam no dēliem. Uzdāvināšnas brīdī rotas vairs nav vecmāmiņas mantojuma daļa. Kad vecmāmiņa aiziet, viņas mantās nav vairs šo rotu, kā arī visa pārējā, kas iztērēts, dāvināts vai zaudēts. Ir tikai tā manta, kas vecmāmiņai uz miršanas brīdi piederējis. Un rotas tad jau bija tavas. vecmāmiņa atstāj to visu meitai. Un meita arī ar to var darīt ko grib - noēst, nodzert, uzdāvināt suņu patversmei,. Un tad tā manta, kas uz miršanas brīdi pieder mātei, nonāk mantiniekiem (tiem dēliem). Un tur nekādi nevar būt rotu, ko vecmāmiņa dzīva esot, dāvājusi tev.


Mirusi taču ir māte nevis vecmāmiņa. Sanāk, ka māte (vecmāmiņas meita - vīramāte) nomira ātrāk nekā vecmāmiņa. Un tad vecmāmiņa, acīmredzot pēc meitas nāves tās rotas pārdāvinājusi dēla sievai.

Īsi sakot, tās rotas pieder Tev, ja jau dzimtas sievietes - viena vai otra - tās Tev ir novēlējusi un uzdāvinājusi, pie tam uz kāzām.

Skaidrs, vīratēvs dabūjis sev jaunu sieviņu. Pastāvi uz to, ka tā ir dāvana un viss. Ir tācu stulbi savu dāvanu atdot kaut kādām vārnām. Kontingents baigais.

Vai brāļiem ir bērni? Tev un vecākajam brālim? Zin kā, var saprast, ka māte nenovēl īpašumu dēlam - narkomānam, bet tas savukārt nav baigi godīgi pret viņa bērnu bērniem, ja tādi ir. Bet kaut cik saprotami arī ir. Un vienistabas hruščovku tāpat nevar n daļās sadalīt.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419447