Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Gatavošanās dzemdībām emocionāli un kā notiek realitātē

Cosima

Cosima

Sveiki,

esmu jau gandrīz finiša taisnē un gatavojos, krāmējos utt. lielajam notikumam. Taču šeit iezogas arī iepriekšējo dzemdību pieredze - arī gatavojos, varbūt pat skolnieciski visu pareizi darīju, elpošana, sāpes mazinošām kustības utt. Kā bija realitātē? Meita dzima 2,5 dienas, bezgalīga ierosināšana, epidurālā, ārstes nelaipna attieksme ar tekstu "ja biežāk skatīsies, nenozīmē, ka ātrāk vērsies", lai gan pati bija nepareizi pārdūrusi ūdeņus un labi vien bija, ka palūdzu paskatīties utt. Ar to visu domāju, ka šī harmoniskā gatavošanās un elpošana utt., kas arī tagad video kursos jaunajiem vecākiem ļoti ātri aiziet kaķim zem astes, jo nevar jau zināt KĀ tiešām būs. Šobrīd skatoties tikpat labi varēju ne gatavoties, jo nekas no tā nenostrādāja, izņemot dušu, kas man ir defaultā fizisku un emocionālu sāpju noņemšanai arī ikdienā. Pirmās dzemdības pirms 7 gadiem, ir arī laiks pagājis. Kā jums bija? Vai tām, kuram ir 2-3 bērni, vai šī gatavošanās tiešām noder arī atkārtotā pieredzē vai kā būs, tā būs a la "ne pirmo reizi ar pīpi uz jumta"? Saprotu, katras dzemdības ir citādākas, bet varbūt ir kādi padomi.


Cosima
Man noderēja gatavošanās atkārtotām dzemdībām, jo tādējādi pat atradu atbildes, kas iepriekšējās nebija īsti OK un ko gribu savādāk.

Man ļoti noderīga bija Hypnobirthing book! Iesaku! Ļoti daudz ko izskaidro. Atsauces par šo grāmatu esmu Cālī tēmā par hipnobirthing rakstījusi. Noteikti meklētājā var sameklēt.

Papildināts 24.05.2021 10:15:

Realitātē ļoti palīdzēja tā apzinātības prakse, ko saņem, gatavojoties dzemdībām. Jo nav tas stress, kas pirmajās.

Momos

Cosima
Es vēl neesmu tik pieredzes bagāta, bet tagad, gatavojoties otrajām dzemdībām, kursos izdzirdēju ko tādu, jās apgrieza visu manu priekšstatu otrādi. Agrāk neko radu nezināju. Ka dzemdībās nav jāmeklē sāpes mazinošos pozas, bet tieši otrādi- tādas, kurās kontrakcija paliek stiprāka, tieši tad kakls veras ātrāk un dzemdības īsākas! Ir jāiet pretī tām sāpēm kontrakciju laikā un jāļaujas. Atpūta tikai starp kontrakcijam.

Attiecībā uz sāpēm man ļoti patika vienas vecmātes teiktais _sāpju laikā domā par bērniņu. Nevis par to - ai, ai, cik man ļoti sāp, bet par bēbi.

Ļoti labi palīdzēja!


Līgums ar vecmāti un ideālo dzemdību plāns uzrakstīts. Pirmais praktiski, otrais emocionāli palīdzēja.

Ostore

Man bij dzemdibas Stradinos un ļoti patika. Vecmāte laba. Un arste ļoti laba. Slaveja mani, bij no visām pusēm uķi puķi, tāda pieeja man palīdzēja. Bij loti gruti, bet ko līdz māsiņa dzirdēja ka pa telefonu sudzos ka sāp un neveras vaļā kā gribētos, slavēja mani, ka tūlīt būs jau un varēšu dzemdēt, lai nesatraucos. Skatījās ļoti bieži atvērumu. Nebij ne līguma, nekkas pa maksu. Attieksme Stradinos super.

BlackCat

Galvenais nepārgatavoties un neidealizēt. Man palīdzēja tas, ka nebija haosa (nu, sakrāmētā dzemdību soma, viss pa rokai, utt.), kas arī ikdienā var uzdzīt stresu un tas, ka biju +/- iepazinusies ar teoriju par dzemdību procesu kā tādu (godīgi, pirms pirmās grūtniecības laiku pa laikam aizdomājos, wtf - kā var dzemdēt 24 un vairāk stundas, jo manā uztverē dzemdības bija izstumšanas fāze, bet tikai gatavojoties ģimenes pieaugumam uzzināju, ka dzemdības skaitās jau ar pirmajām kontrakcijām). Nu, lai aptuveni būtu apjausma, kas dzemdību procesā notiek, ko nozīmē stimulēšana, ierosināšana, kad to dara, utt.

Bet, runājot par sāpēm, jā, mācījos to pareizo elpošanu, utt. Taču teikšu godīgi, viena lieta ir elpot, kad nedzemdē, cita lieta, kad tevi jau kontrakcijas rauj pušu. Kā gan kursos, gan ginekoloģe, gan arī dzemdībās personāls mācīja - svarīgi ir sāpēm ļauties (i.e. - atslābināties). Godīgi - es centos to ievērot un darīt, taču es tiešām nesapratu, kā var atslābināties, ja no sāpēm es pat paelpot nevarēju. Ar galvu sev sūtīju signālus - ej, nu davai, tagad atslābināmies, ļaujamies, bet man viss korpuss (nu, vēders, krūškurvis) neļaujas. Vienīgais, ko izdevās atslābināt, bija rokas, kājas, bet paelpot es nespēju normāli. Un vispār, tieši dēļ tās cenšanās atslābināties, es arī baigi nevariēju ar pozām, jo sapratu, ka, ja man ir jātup vai jāsēž vai citādi "jāvingro", tad man sanāk tā sasprindzināšanās, kas visu padara vēl sāpīgāku. Vieglākais variants bija vnk gulēt kā plaušai vai uz sāniem.

Conejito

Cosima
Gan pirmo, gan otro reizi vissvarīgākā bija sadarbība ar MANU vecmāti. Domāju, ka darbojas salikums gatavošanās + savi pareizie cilvēki apkārt. Protams, vienmēr var būt visādi čp, visam nevar sagatavoties. Bet ievērot to, ko esi sev apņēmusies plāna A gadījumā palīdz tas, ka viss ir izrunāts iepriekš un vecmāte ir informēta par tavu plānu. Tāpat ļoti lietderīgi ir izrunāt B un C jeb, ko darīsim, ja viss būs ne tā jā plānots.

Arī man bija daudz noviržu no plāna - ierosināšana, asiņošana pēc dzemdībām utml, bet otrās dzemdības man tiešām izdevās, es pati ar sevi lepjos un atceros to kā ļoti skaistu pieredzi.

Papildināts 27.05.2021 11:49:

Sāpes otrās dzemdībās bija pavisam citādas. Mazā bija sagriezusies ar muguru un, kamēr rotējot ieņēma pareizo pozu, ļoti sāpēja tieši krusti, mugura. Bet sāpes bija tādas iezemējošas, spiedošas, tādas saprotamas. Likās, ka jūtu, kā ar katru sāpi viss veras vaļā. Un tieši tā elpošana "uz leju" ļoti palīdzēja. Nevis vnk atslābināties, bet aktīvi, ar elpu, ar kustību, ar visu ķermeni elpot bērnu uz leju. Nezinu, vai saprotami skaidroju.

picka

Kad gaidīju otru meitu, izlasīju daudz viedokļus par to, ka otrās dzemdības ir vieglākas (jo ķermenis laikam jau zina, ko no viņa grib ) un tā arī bija. Otrās man bija arī krietni ātrākas, arī tam neticēju un biju šokā, ka tā arī notika.

Tev gan starpā jau 7 gadi, bet tomēr. Varbūt būs līdzīga pieredze kā daudzām citām


Man palidzeja izstudejot visu par dzemdibam - piemeram, ka kads saka, ka dzemdeja 2,5 dienas, tas nenozime ka aktiva dzemdibu dabiba bija 2,5 dienas - aktiva dzemdibu faze nav tik ilgi, tik ilgi var but agra dzemdibu faze ar neregularam kontrakcijam - tiesam dienam. Bet aktiva dzemdibu darbiba, kad vairs nevar par pastaigat kontrakciju laika, neilgst 2 dienas. Man mediciniska saprate palidzeja saprast kas notiek ar mani, cik talu es esmu un kas vel bus. Man palidzeja Elpa dzemdibas - ja ar pirmo bernu sarkastiski smejos par komentariem, ka sapesajag parelpot, tad ar otro reali to dariju un pilnigi noteikti elpsanaa vingrinajumi palidz kontrakcijam, izstumsanai. Ligumu nekad neesmu slegusi - es ieeju sevi, sakoties dzmedibam, man blakus varetu metallica spelet, butu vienalga. Man gan virs abas reizes bijis blakus.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419473