Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Gatavošanās dzemdībām emocionāli un kā notiek realitātē

Cosima

Rosalia

Īpaši negatavojos ne pirmajām, ne otrajām dzemdībām, protams, ja par gatavošanos neuzskata jau dzemdējušu sieviešu stāstus par dzemdībām, kas bija riktīga baidīšana, cik būs grūti, cik šausmīgi sāpēs, kādas mocības būs jāpārcieš, utt., kā arī izlasīju, kā notiek dzemdību process. Dzemdībās vienkārši klausīju vecmāti un koncentrējos uz to, kas jādara. Otrajās dzemdībās kaut kā pašpārliecināti biju iedomājusies, ka nu jau zinu visu par dzemdībām un vispār neuztraucos. Abas reizes dzemdēju bez pavadošās personas, paļāvos uz mediķu profesionalitāti un man nenācās vilties. Es domāju, ka liela nozīme ir pašiedvesmai, vismaz man tas strādā, ne mirkli nešaubījos, ka AR MANI NEKAS SLIKTS NEVAR NOTIKT, un tā arī bija.


Dāmas, Cālis.lv Facebook lapā šobrīd ir konkurss, kurā var laimēt lielisku grāmatu "Gaidības un radības ar prieku". Noteikti piedalies!

vilks

Man arī pirmajās dzemdībās bija vilšanās. Biju gājusi vingrot, lasīju grāmatas, gāju uz kursiem, bet tāpat nesanāca, ka ar lielu domāšanu un cenšanos kaut ko var panākt. Tad nu nākamajās dzemdībās gandrīz negatavojos vispār (uz otrajām atkārtoju epošanu, uz trešajām varbūt pat to ne). Ideālas dzemdības man tāpat nesanāca, bet tas varbūt ir mīts, ka ideālām dzemdībām obligāti jābūt. Trešajās bija psiholoģiski visvieglāk, jo nebija nekādu ekspektāciju par to, ko varu pati izdarīt, vienkārši pieņēmu, ka dakteri/vecmātes man tagad palīdzēs dzemdēt. Nu un palīdzēja jau arī.

Ar tagadējo izpratni šķiet, ka varbūt bieži vien sievietes spēks dzemdībās slēpjas ne tik daudz tajā, cik viņa pati var paveikt, bet gan, cik viņa spēj pieņemt arī savu nespēku un to, ka tā ārstu/vecmāšu palīdzība ir vajadzīga. Un tad spēt to pieņemt nevis ar vainas apziņu (kā tā var būt, ka man nesanāk), bet gan ar apziņu, ka arī palīdzības pieņemšanai (stimulēšana u.tml.) vajadzīga liela drosme un liels spēks.


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)

Conejito

Tas arī diezgan atkarīgs no medpersonāla nostājas, attieksmes. Vai nu "mēs tev palīdzēsim visādi kā varam, lai tu varētu dzemdēt veselu mazuli", vai "nu, mēs tagad tevi" dzemdināsim", tu pati neko nemāki." Diemžēl daudzas mammas saskaras ar otro variantu un tad rodas visādas bailes un šaubas.


Conejito
es ar abam grutniecibam gaju Stradu bezmaksas pirmsdzemdibu kursos un tur tiesi runaja, ka diemzel vel esot sievietes kuras gaida,ka vinas medpersonals izdzemdibas. Nu ka jau slimica - tu guli un dakteris par visu parupejas. Ka sada attieksme vel esot dalai dzemdetaju. Ta ka ta ir sadarbiba - sievietei jabut sapratnei kas notiks un paf savu lomu procesa, kur medicinas personals iejaucas tikai tad, ja kaut kas nerit laga.

vilks

Fausts
Es jau arī kursos un teorijā lasīju, ka tā nevajag, bet faktiski man visās dzemdībās bija otrāda sajūta - ka viss norit vienkāršāk, ja "ļaujos izdzemdināties". Tad nav nekas jāsaka, nav jādomā vai jārunā pretī, vienkārši saki visam "jā" un ļaujies procesam.

Bet varbūt es kaut ko no dzemdībām neesmu sapratusi (tas ir iespējams). Bet nu tad droši vien arī vairs labāk nesapratīšu.


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)

Ostore

Ja pirmais bij Spontānais aborts, dzemdibas sāpīgas, otrās veiksmīgas dzemdibas un sāpīgas ļoti ar visu EA, tad kādas varētu būt trešās dzemdibas? Pieredzes stāstus gribētu dzirdet

Papildināts 27.05.2021 17:21:

Nu tādas stipras sāpes kad veras viss vaļā un mokas vien ir sajūta. Un tik guleju otras dzemdibas un man neviens neeko neieteica vai ko, tik iepote EA

ligaalekse

Cosima
Ta ka Tu aprakstiji "gatavosanos" dzemdibam, tiesi ta es ari gatavojos vai teiksim negatavojos, bet psihologiski nobriedu, atsvaidzinaju atmina visus procesus, dzemdibu fazes, sagatavoju somas un lasiju ko citas liek soma utt.

Pirmas dzemdibas bija ilgas, stimuletas, pardura udenus, spriceja, lai iet uz prieksu. Viss vilkas diennakti un es biju pargurusi, jo katru kontrakciju pardzivoju staigajot un smuki elpojot. Izspiesana viegla, bez plisumiem.

Pec 11 gadu partraukuma sekoja otras dzemdibas un biju loti mieriga, bet sanaca straujas dzemdibas, kur no nulle atveruma bebis bija klat apmeram divas stundas, normali pablaustijos, udeni pasi parplisa pie 8cm. Mazule sarijas udenus no straujam dzemdibam un aizveda uz ICU. Mazliet traumatiski bija iet uz palatu bez berna.

Tresas dzemdibas bija tikko, ar 3 gadu atstarpi starp ieprieksejam. Jaatzist, ka bija nedaudz bailigi zinot cik loti sapigak bija straujas ieprieksejas dzemdibas. Daudz runajam ar vecmati ka rikoties, jo visticamak bus atkal straujas un es dzivoju laba attaluma no slimnicas. Viss sakas smuki, regularas kontrakcijas ik pec 7 minutem, slimnica ierados atkal bez atveruma. Nobrauca membranas un aizgaja biezakas sapes. Ar viru staigajam pa aru, jo Covida laika vins vareja piedalities tikai aktivaja faze, kas jr pec 3cm. Sapites bija kontrolejamas, elpojamas. Tad pec stundam trijam, cetram jau palika grutak parelpot jebko, stipri sapeja mugura un virs spieda ta ka, lai palidz parsapet, parelpot neko isti vaira nevareju un saku vaidet jau. Ka ari skreju uz tualeti ik pec 15 minutem, zime, ka iet uz prieksu process. Pec kartejas parbaudes bija 2.5 cm tikai un es jau paliku tada ka paniska no sapem un ludzos, lai parcel mani uz dzemdibu bloku un virs var but klat. Un ka celos no gultas, ta plisa udeni. Pec 26 minutem mazulite bija klat un es negribu stastit kadu sausmeni piedzivoju, nevar but runa par elposanu, staigasanu, jebko kas atvieglo ( domas par tiksanos ar mazuli, katra sape tuvak utt.) Reali likas, ka nomirsu es un berns un kliedzu ta ka jumtu nonesu gandriz, viirs shoka bija un es pati ari. Viss beidzas loti labi - man bez plisumiem, berninam viss lieliski un atlabsana lieliska. Ja kadreiz dzive sekotu vel ceturtas dzemdibas, tas gatavotos atkal "neka", jo tam nevar sagatavoties.

Jums Latvija gatavosanos palidzetu saskanot ar medpersonalu ko nevelaties. Es nedzivoju Latvija un jebkura darbiba tiek automatiski man prasita, skaidrota un visi loti laipni, mierigi un atbalstosi pat tad kas es panika kliedzu.

FlairZing

Pirmā bērna dzemdībās mans viss izdomātais un izplānotais saplīsa drumstalās nepratu atslābt un līdz ar to visu pasākumu padarīju grūtāku mums abiem. Personāls arī nebija tas labākais

Ar otro es pirms tam piestrādāju pie elpošanas. Ir youtube vien ukraiņu dakteris, kurš baigi smuki pastāsta par to elpošanu, paskaidro, kāpēc un ko ir svarīgi ievērot utt. Dzemdības bija straujas no pirmajām nopietnajām sāpēm līdz bērnam pat nebija 2h. Mazā gandrīz mašīnā piedzima, bet nepiedzima, jo biju iemācījusies pārelpot to brīdi, kad "gribas spiest", jo arī uz galda dzemdējot nedrīkst spiest kad un kā ienāk prātā. Meita piedzima ar otro kontrakciju, vecmāte lieliski nostrādāja nekas pa jaunam nesaplīsa. Vecā griezuma šuve nedaudz atnāca vaļā, kas ir pat labi, jo sašuva daudz labāk kā pirmajās dzemdībās


Izklausās labi, bet tā tas nestrādā


Cosima

Paldies par stāstiem, mani laikam interesē tā burbuļa plīšanas pieredze pirmajās un kā pēc tam tikt galā ar pieredzi pirms otrajām. Es arī biju Strados uz kursiem, kur stāstīja, kā jāelpo, jāstrādā pašai utt. Realitātē dzemdējot tajos pašos Strados dzirdēju komentārus par to, ka nejēdzu dzemdēt utt. Tāpēc tā. Arī pirmsdzemdību kursu vecmāšu ēteriskās balsis man neiet kopā ar to pieredzi, kas man bija un kuru izlasīju šeit - kliegšana, straujas dzemdības, ka vari savu plānu iebāzt diezin kur, utt. Es neesmu negatīva, vienkārši ar vienu roku saka "ja izplāno, būsi drošāka un pārliecinātāka par to, ko dari", kā tas iet kopā ar "ļaušanos" dzemdībām kā dabiskam procesam, kur daudz ir nezināms un neparedzams? Liekas, ka daudzas jaunās mammas pirmsdzemdību kursos tiek apstrādātās ar elpošanu, harmoniju utt un tad kad tas dzemdībās, it īpaši pirmajās, TAD sākas tā vainas apziņa par kuru ļoti bieži runā arī pēcdzemdību periodā. Ja ekspektācijas no visa pasākuma ir konstruktīvas - pati vesela, bērns ir vesels, pēc iespējas mazāka iejaukšanās, bet ja tā ir, tad no medpersonāla paskaidrota, tad man liekas ir Ok. Nevis vienradzi un varavīksnes, kuri neierodas, it īpaši ja dzemdē pirms maiņas beigām. Mani tarakāni, zinu, bet kaut kas te neliekas Ok. Jūsu pieredzes un dažādība mani nomierināja.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419473