Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Gatavošanās dzemdībām emocionāli un kā notiek realitātē

Cosima

FlairZing

Cosima
Man pēc pirmajām dzemdībām vispār bija bail no visa, jo zināju, ko dzemdības nozīmē. Uz kursiem negāju tieši tāpēc, ka tad vecmātes medainas un saldas, bet dzemdībās ir kas cits. Es mēģināšu atrast tos video youtube, ja saprot krieviski tad tas patiešām būs ļoti noderīgi. Es vispār esmu nervozais tips, bet tie video mani patiešām nomierināja.


Izklausās labi, bet tā tas nestrādā


adaata

Man jau liekas, ka gatavoties var tikai pirmajām dzemdībām. Un pamatīgi vilties, ka nesanāca kā iedomājies.

Pie nākošajām dzemdībām jau ir skaidrs tas, ka plānot un mēģināt paredzēt šo procesu ir, mazākais, muļķīgi.

Gatavoties var tikai praktiskām lietām - koferi krāmēt, lielajiem pieskatītājus sarunāt.

Iesaku izlasīt kādu grāmatu par hipnodzemdībām. Man personīgi ljoti palīdzēja. Piegāju dzemdībām kā dabiskam procesam, ka sāpes ir vajadzīgas un tās ir veselígas, plus atrast tehniku kā tikt tām pāri ar elpošanas palīdzíbu. Plus man palīdzēja apzinja, ka sievietes ir dzemdējušas līdz pat šim laikam, ka es arī to varu.

Conejito

Es laikam biju citos kursos. man viss likās ļoti precīzi un reālistiski (Māmiņu kluba kursi). Pēc kursiem izvēlējos dzemdēt pie vecmātes, kas toreiz pasniedza vienu lekciju. Iepatikās tieši dēļ saprotamas un reālistiskas komunikācijas.

Bet man jau liekas, ka tie rozā sapņi un saldums mums pašām ir galvā, jo mūsu zemapziņa vnk izslēdz negatīvo. Jo, cik atceros, visos kursos uzsver, ka sāpēs, būs grūti, jāgatavojas plāniem B un C. Vismaz manos kursu pierakstos tas viss ir.


vilks

Conejito
Nezinu, kā citām, bet man dzemdību sāpes nebija pats briesmīgākais. Tās ātri pēc dzemdībām aizmirstas. Bet neaizmirstas un turpina sāpēt slikta attieksme no ārsta/-es vai vecmātes puses, bet tam atkal nekādi nevar sagatavoties.

Jāatzīst gan, ka man otrajās un trešajās dzemdībās ar šo bija daudz labāk, domāju, ka RDzN darbinieki arī iemācās ko jaunu, ne tikai telpas jaunas.


'If you don't know where you are going any road will get you there.' (c)

Conejito

vilks
Var sagatavoties, precīzāk - izvēlēties. Dzemdību vietu un cilvēku, kas vadīs dzemdības. Tas jau par 90 proc pasargā. Vienmēr var iegadīties vēl kāds neomā - bērnu ārsts kaut apkopēja, bet traumas parasti paliek tieši no cilvēka, kas piedalās pašās dzemdībās. Imho, tas iespaids ir apmēram 50:50 - cik pati dzemdētāja var ietekmēt savas dzemdības un cik mūsdienās to var medpersonāls. Tāpēc priekš manis puse gatavošanās bija - ko es darīšu un otra puse - kas man būs blakus. Ja savu daļu es uz pirmajām dzemdībām izdarīju varbūt puslīdz ok, uz otrajām jau daudz labāk, tad pārējie iesaistītie visu izdarīja uz 120 proc abas reizes. Nu nebūtu man tik skaistu atmiņu, ja ne manas vecmātes siltums, sirsnība, profesionalitāte, gādīgums.

Papildināts 29.05.2021 18:23:

Btw - daudz ko pirms pirmajām dzemdībām lasi vai dzirdi un domā - oo, cik skaisti, cik poētiski, nez vai dzīvē tā var būt. Bet PĒC dzemdībām tu to pašu lasi un jau saproti starp rindiņām, kas tur domāts - kādas sāpes un grūtības tur ir, vienlaikus ar skaisto. Es esmu garo gabalu skrējēja. Un manā galvā dzemdības ir Cēsu Eco trail - tev 95x liekas, ka tu mirsi, līdz galam netiksi, tu ienīsti sevi, ienīsti skriešanu, ienīsti zāles stiebru takas malā. Bet finišā tevi pārņem pilnīga eiforija, tu katru sāpi, kateu kilometru atceries ar tādu wooowww, es to izdarīju! Un ir pilnīgs kaifs. Dzemdībās tas pats - kaifs par to, cik grūti.

Nelasīju, ko te raksta citas, bet...

Kā es Tevi saprotu! Pirmās dzemdības tādas, par kurām topošajām māmiņām, kas gaida pirmos, īpaši nestāstu. Vairākas dienas iepriekš jau sākās kontrakcijas, tad 1.5 diennakti kontrakciju biežumu maiņas, bezspēks, galu galā murgs. Bet... otrajam bebulim morāli gatavojos piedzīvot to pašu. Nekā! Vakarā pēc nojautas liku vīram iet gulēt ātrāk, pusē vienos sāku ievērot, ka kontrakcijas kļūst spēcīgākās un biežākas, pēc pieciem bubulis jau ārā. Vecmāte vispār super jauka gadījās. Apraudājos no laimes, ka var dzemdēt arī šādi. Tāpēc nenokariet degunus, meitenes, ne velti saka, ka nākamie bērniņi dzimst vieglāk.

Papildināts 29.05.2021 22:25:

Palasīju, komentārus un autores pieredzi... ļoti līdzīgi par maiņas beigām arī man sanāca. Otrajā reizē man tieši anesteziologs pamanīja, ka nepareizi pārciešu sāpju brīdi, palika palātā, līdz biju iemācījusies pareizi elpot, atslābināties un diafragmu laist uz leju. Bāc... kāpēc man to neiemācīsies kursos vai pirmajās dzemdībās? Palūdz, lai medpersonāls pavēro un uzreiz palabo Tavu reakciju uz kontrakcijām, tas palīdzēs.

Bet tagad nomierinies un atslābinies... viss būs ok.

Man tā gatavošanās palīdzēja iegūt zināmu mieru un paļāvību. Tas līdzīgi kā ar eksāmenu, - ja esi gatavojies un zini vielu, tad arī stress mazāks!

Un vēl visām, kuras gatavojas, silti iesaku izlasīt vai YouTube noskatīties par "3 golden hours" - par laiku uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas! Ļoti noderīgi. Ar trešo bērnu šo pilnībā izbaudīju! Fantastiski. Un pat ilgāk nekā 3 h!

Un vairāk sagatavoties un palasīt info par zīdīšanu un apzināt labu krūtsbarošanas konsultantu kontaktus, jo vairumā gadījumu slimnīcā ar to nepalīdz. Bet tas ir ļoti, ļoti būtiski, lai būtu pareizā izpratne par šo procesu. Ja bēbi medpersonāls var arī "piedzemdināt", tad uz zīdīšanu gan būs mammai pašai jāuzņemas lielā atbildība. Un tieši tās netraucētās 3 h mammas un bērniņa laika ir izcils pamats veiksmīgas zīdīšanas uzsākšanai!

Cosima

Super, paskatīšos hipnodzemdibas un otrās dzemdības, speciāli info par to. Palika mierīgāk.

Nedēļu pirms paliku stāvoklī noskrēju pusmaratonu, nav gluži Cēsis, bet domu saprotu - ap 11-15km viss riebjas, bet pēc tam jau vairs nav izvēles un skrien tālāk, jo tik daudz kas jau ir izdarīts

Papildināts 30.05.2021 03:26:

Super, paskatīšos hipnodzemdibas un otrās dzemdības, speciāli info par to. Palika mierīgāk.

Nedēļu pirms paliku stāvoklī noskrēju pusmaratonu, nav gluži Cēsis, bet domu saprotu - ap 11-15km viss riebjas, bet pēc tam jau vairs nav izvēles un skrien tālāk, jo tik daudz kas jau ir izdarīts

Papildināts 30.05.2021 03:29:

Cālis norauj komentāru un vēl dubultā publicē. Par līgumu ar vecmāti - mana ārste strādā arī Rdzn, bet mums var sanākt dzemdēt reģionālajā slimnīcā, kura ir 15 min no mājām. Atsauksmes par to slimnīcu ir ļoti duālas tepat Cālī.

Golden hours man bija jau ar meitu, uzskatu, ka tas ir normāli un ļoti gaidu arī ar šo bēbi


Rosalia

vilks
dzemdību sāpes nebija pats briesmīgākais. Tās ātri pēc dzemdībām aizmirstas. Bet neaizmirstas un turpina sāpēt slikta attieksme no ārsta/-es vai vecmātes puses
Vai tiešām ir tā, ka slikta attieksme no ārsta vai vecmātes puses turpina sāpēt gadiem? Gadu desmitiem? Tas nenozīmē, ka šāda attieksme būtu japieņem kā norma, bet gadiem nēsāt sevī sāpes pr svešu cilvēku sliktu attieksmi taču ir ļoti nomācoši pašai. Diemžēl katram kādu reizi dzīvē sanāk saskarties ar sliktu, neiejūtīgu, vai pat ļaunu attieksmi, kas, protams, sāp. Manuprāt, pašas labsajūtas labad pagātnes sāpes ir jāatstāj pagātnē un tām nedrīkst ļaut ietekmēt šodienu. Jo visu laiku dzīvot ar sāpēm sirdī, tas ir briesmīgi.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419473