Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Krīze attiecībās, vai vērts?!

Let_it_be

Sveiki!

Īsumā kopā t.sk. precēti vairāk kā 10 gadus, ir bērni (10 gadi un 3 gadi), pa lielam līdz šim normāla sadzīve ar kāpumiem un kritumiem, bez būtiskiem kašķiem.

Vīram krīze, nezinot vai mīlot, škirties un pazaudēt mani negribot. Sekss ir, kotletes arī ir. Šis viss jau velkas no decembra, esmu tuvu stadijai, ka esmu gatava mest mieru attiecību labošanai, kaut tas nav tas ko vēlos.

Jautājums viedajai cāļa tautai, ko darīt vēl gaidīt, vai labāk nokāpt no "beigta zirga". Varbūt kāds var dalīties ar pieredzi, kā šāda situācija ir beigusies.


Let_it_be
Ja vīram krīze, tad viņam arī vajag vairāk nodarboties ar to savu krīzi.

Nav mīļākā? Un vai nav tā viņa pusmūža krīze?

Vecums 35, domāju, ka mīļākā nav.

Ir pieredze ar attiecībām jaunībā, kur šāds variants bija, to nevar noslēpt, to jūt, kaut pierādījumu nebija, pēc attiecību izbeigšanas apstiprinājās katra reize (bija vairākas).

Drīzāk tāds kā apnikums, nevaru nodefinēt.

Un ko tad tadrīt, ja ir pusmūža krīze?

Kas notika - tauriņi aizlidoja un neizdodas tos saķert no jauna?


Dzīve ir gluži kā rožu dārzs, bezgala skaista, bet ar ērkšķiem!


Pieņemu, ka jā.

Nav no runātājiem, ļoti grūti ko saprast.

Kapriza

Pateiktu, ka man vajadziigs, laiks, lai apsvèrtu, vai man taadu nepaastāvīgu viirieti turpmaakai kopdziivei vajag. Jo noziimee, nemiil, bet skirties negrib? Emocionaalaa šantaaža. Grib, lai iededzi kaisli un dejo vinam riitaa vakaraa, vot ko vins grib. Un taapat bez garanta, ka testosterons uzkaaps debesīs.

Papildināts 24.05.2021 10:35:

Arī 35 gados vēsi var būt, ka prasās jauns kairinājums, ierastās çības apnikušas.

Papildināts 24.05.2021 10:38:

Pieredze taada, kad ja cilveekam dod vaļu un briivas rokas, vins ieguust to iedomaato briiviibu, nedeelas, max mèn laikaa ir atpakal.

Let_it_be
Ar nerunātājiem grūti. Ja nervi tur, liec mieru - tu nevari uzminēt, kas nerunātājam darās galvā. Es tev no pieredzes saku.

bumburums

Let_it_be

Izklausās infantils radījums, kurš varbūt runā maz, bet toties nedomājot un visas mirkļa emocijas, kas nāk prātā. Nākamo izvēlies nobriedušu.

Vīram krīze, nezinot vai mīlot, škirties un pazaudēt mani negribot

Jo - kā gan tu teorētiski pieaugušam vīrietim tur vari līdzēt? Pašam ar saviem albatrosiem jātiek skaidrībā. Vai arī jāmeklē psihiatrs, kurš līdzēs šķetināt ego uzslāņojumus.

1. Izskatās, ka grib sēdēt uz diviem ķeblīšiem, bet no tava ķeblīša vēl negrb piecelties, ja nu tas iecerētais krutākais sēžamrīks nedod tik daudz pozitīvu un asu emociju kā līdzšinējais un nu jau remdenais.

2. Tāpēc tev tagad izsaka noraidījumu no laukuma un ierāda atvēlēto rezervistu soliņu. Tā sacīt, tev tiek dota iespēja un brīdinājuma šāviens gaisā, ka laika atskaite sākusies: tev tagad tā kā vajadzētu sasparoties, pacīnīties par to, lai trauslajam, viegli garlaikojamam vīrietim nonstopā ir pozitīvas emocijas un dabiski vairs nekur negribas iet.

3. Turklāt negrib pieņemt lēmumu, tas jādara tev. Ja tavas vēderdejas tomēr nesniegs cerēto jutekļu kairinājumu, un tu būsi pa šo laiku piekususi (ne/mīlu, ne/palikšu - uzvedība kā pusaudziskai lolitai) izpildīties - tad viņš nebūs sliktais, bet balts un pūkains upuris - es jau vēl īsti nezināju, ko un kā, bet sieva mani pasūtīja. Šņuk.


Change your mind and the rest will follow!

adatainis

Gaidīt, pāries. Ja ir iespējams, tad plāno izklaides bez viņa. Izbraucienus dabā uz visu dienu utt. Nedanco apkārt.

Mēs katrs savu 40gadnieku krīzi esam jau pārdzīvojuši. Es pat laikam vairāk muļķību paspēju sastrādāt laika posmā no 38 līdz 40, vīrs mazāk no 42 līdz 43.


Conejito

Šis ir vnk super - man ir krīze, nezinu, vai mīlu, nezinu, ko gribu, nezinu, ko tev šai sakarā darīt. Nu, tad turi muti ciet, vispirms izdomā, un tad tikai virinies. Jo, pat ja tev tā krīze pāries kā uznākusi, ja turpmākos 20 gadus sievai stāstīsi katru dienu, kā tu viņu mīli, viņai tāpat paliks no šī "laba" pēcgarša. Jo kā gan var zināt, kad tā krīzīte atkal uznāk.

Imho normāls cilvēks, kas ciena otru, par šitādām lietām runā tad, kad ir pats priekš sevis nodefinējis, ko tad īsti grib. Vai nu - man ir krīze, davai mēģinām to un to; vai - man ir krīze, šķiramies.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419475