Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Krīze attiecībās, vai vērts?!

Let_it_be

Sterva vispirms visiem patīk un tad no tā kļūst par stervu.

Un tad pulciņš to, kam viņa patīk, kļūst menedžējami mazs.


Situācijas līdzšinējā attīstība, labprāt uzkausītu citu pieredzi un padomus.

Galu galā sāka runāt, visa nerunāša un uzvedības iemesls klasisks, nolaida pa kreisi, esot sarakstījušies kādu laiku un ķipa vienu reizi tikušies ar visām izrietošām sekām.

Cik sapratu sirdsapziņa sāka mocīt un neesot ticis vairs ar sevi un izdarīto galā, bet gribot būt kopā, jo uzsākot attiecības biju pateikusi, ka šī ir mana sarkanā līnija.

Kad tas notika, biju atsākusi strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bērns nemierīgs, reāli gulēt sāka naktīs pēc 2 gadu vecuma. Un faktiski ar visu Covid attālināto darbu un bērna negulēšanu, biju palikusi bez atbalsta un reāli fiziski eksistēju, jo konstatnti nebiju izgulējusies jau kopš jaunāka bērna dzimšanas. Trūcis uzmanības.

Man šobrīd reāli smadzenes nestrādā, jo viņš bija izvēlējies vieglāko ceļu, reālas dusmas un aizvainojums. Nezinu, ko tālāk. Vai pēc šādas situācijas kādai/kādam ir izdevies saglābt attiecības un vai tas ir tā vērts.

Ņemot vērā visu garo laika perioda patiesībā esmu savilkusi savu bilanci par to vai varu pavilkt sadzīvi viena, secinājums varu. Un sapratusi, ka piedodiet, vairs nav tas vecums, lai obligāti būtu vajadzīgs vīrietis blakus, seksam gan jau atradīšu.

Dzīvē neizvēlos vieglāko ceļu, ģimene līdz šim ir bijusi mana prioritāte. Aiz dusmām, ir palikusi arī mīlestība. Bet neesmu vairs gatava lēkāt līdzi vīrieša emocijām un vēlmēm.

Reāli nezinu ko tālāk, kā sakārtot sevi un savas domas, ko darīt saglabāt attiecības vai nē.

Let_It_Be_2
Ja otram ir darītas zināmas savas sarkanās līnijas, bet, ja ļauj tās pārkāpt, tad pret tevi sāk izturēties kā pret kājslauķi un turpmāk tavas robežas vairs neievēro.

Vai tu pati esi gatava turpināt attiecības ar cilvēkum, kam nevar uzticēties?

Ja esi gatava, tad uz kādiem nosacījumiem un ko tu vēlies saņemt kā kompensāciju par sarkanās līnijas pārkāpšanu? Ja vīrietis nav gatavs ieguldīties, lai izpirktu savu vainu, tātad viņš tevi uztver kā kājslauķi un turpinās bradāt pa tavām robežām tāpat kā līdz šim.

Lēdija

Let_It_Be_2
Man būtu vēl viens jautājums. Kādēļ Tev stāstīja, kādēļ savu "sūd.." uzkrāva Tev? Sirdsapzina! Lai iet pie psihologa vai baznīcā ar savām psiho (sirdsapziņas) problēmām.
Es teiktu, ka viena reize, gadījuma sakars, nav nekas nepārdzīvojams. Tomēr jautājums, ko gribēja panākt, izstāstot. Lai Tu pabīdi savas sarkanās līnijas!?


Ir vērts visu izrunāt, izraudāt. Ir vērts saglabāt ģimeni, pat ja ir kāds melnums gadījies. Ja vismaz 70% 10gadu laikā ir labi un teicami, tad ir vērts. Mums ir daudzas sabiedrībā zināmas sievietes vienas un nedomāju, ka viņu dzīve ir vairāk par 70% teicama, tāpat savi sūrumi. Un nav nekāda medusmaize meklēt un meklēt un atklāt, ka ideāli nav nekad.

Papildināts 25.08.2021 14:29:

un tas, ka savu sū izstāstīja ir labi, jo nav jāmeklē nezināmi iemesli un nav jāfantazē. Ir sū, nu ko - piedot vai kastrēt

Es ieteiktu saglabāt, bet ar nosacījumu, ka pierāda Tev, ka vari viņam uzticēties. Lai štuko pats kā to pierādīt. Bet Tev pašai jāsajūt, vai varesi tikt tam pāri un vai tas nepārvērtīsies par "ooo, man piedeva, tad jau varu atkārtot".

Varbūt man kāda rudens depresija, bet vairs neticu ilgstošām attiecībām bez nevienas krīzes. Ar ilgstošām attiecībām domāju 10+ gadus.

Attiecības visu laiku attīstas. Tie, kas iemācās, sadzīvot ar saviem dēmoniem, iemācās vieglāk pārvarēt visas tās krīzes. Un neiekrīt uz visādām tādām kārdināšanām "no malas", jo zina rūgtās sekas.

Kaut gan dzirdēts arī cits viedoklis - ka šādu krīžu laikā emocijas ir tik stipras, ka iesaistītie kļūst atkarīgi. Un turpmākās dzīves laikā atkal meklē tās stiprās emocijas - izraisa jaunas krīzes, lai ir ko risināt.

Saglabāt var tad, ja droši zina ka tas krāpšanas fakts nekad vairs netiks pieminēts un kā pīķis netiks vilkts laukā pie kāda cita kašķa. Ja nē, agrāk vai vēlāk attiecībām būs fināls.

Kamila

Tiešām, man pirmkārt būtu jautājums, kādēļ viņš Tev to stāstīja. Sirdsapziņa grauza, cerēja, ka paliks vieglāk Tev to uzkraujot? Es šādā situācijā to uztvertu tā, ka vīrietim nepietiek drosmes pašam tevi pamest, tāpēc viņš Tev atzinās, cerot, ka Tu pametīsi viņu. Pajautā viņam, vai gadījumā tā nav. Es uzskatu, ka tādas lietas otrai pusei nav jāstāsta, protams jākrāpj arī nav, bet, ja reiz esi nokrāpis un saprati, ka kļūdījies un šķirties negribi, tad turi muti ciet. Jo kādēļ vēl vairāk sāpināt otru un bojāt attiecības?

Let_It_Be_2
uzvedības iemesls klasisks, nolaida pa kreisi, esot sarakstījušies kādu laiku un ķipa vienu reizi tikušies ar visām izrietošām sekām.

Tiešām klasiska situācija, kā arī iemesls kādēļ tā ir radusies..

ko darīt saglabāt attiecības vai nē.

Nezinu. Ja viņam iepriekš uzmanības trūkums rezultējies iešanā pa kreisi, tad viss atkarīgs no tā vai šādu uzmanību viņš no tevis saņem tagad. Un, kas ir būtiski, vai saņems arī nākotnē pēc visa notikušā. Ja nekas nemainīsies, atsvešinātība vērsīsies plašumā, tad pati saproti...


Vai es saprotu pareizi - tu biji pargurusi no darba un berniem, vins ta vieta, lai risinatu situaciju, palidzetu, saka sarakstities ar citu. Nokrapa. Tad vins nezinaja vai grib but ar tevi un kadu laiku (6 menesi) domaja, ko daris. Tad izdomaja tev pateikt... nu burvigs eksemplars. Mani vnm liekas interesanti vai virieesi ari doma sadas situacijas par gimenes glabsanu? Ieracies darbos, sieva nokrapj, attalinas, nezin ko grib, tad pastast. Un virs tads - nu man glabt to gimeni? Kaut ka liekas, ka par sitadam lietam tikai sievietes satraucas.

Es teiksu ta - racionali, liekas, ka viena krapsanas reize nav verts izmest visu laulibu ara. Racionali. Bet sis nav racionals lemums. Sis ir emocionals. Lai ko teiktu citi vai prats, ta ir iekseja sajuta vai vares ar so tikt gala. Es nevaretu. Es zinu, ka racionali butu labak saglabat gimeni, iet uz terapiju, uzvaret grutibas. bet mani sedetu ieksa dusmas un aizvainojums, kurs naks ara. Tas butu tikai laika jautajums. Un es labak meginu veiksmi pa jaunam. Un man ir attiecibu stazs 10+. Ir krizes ja, nenoliedzami. mes pat ar viru esam par so runajusi - nonacam pir secinajuma, ka abi negribetu zinat. Ja kads no mums nokraptu, bet izlemtu, ka lauliba svarigaka (seit jatic viens otra refleksijas spejam) ka nevajag kratit sirdi. labak nezinat un dzivot talak ar apzinu, ka esi izlemis palikt lauliba. Nevis to kaku uzlikt otram.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419475