Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Ne katram svarīgi

Tiffany

Tiffany

Kādās attiecībās esat ar savu vārdu ? Man nav divu oficiālo vārdu, bet ir 2 atšķirīgi.lai arī līdzīgi.

Viens ir mans oficiālais vārds , ko izvēlējāsd mans tēvs, bet mammai nekad nav paticis un ir otrs - kristītais vārds, ko izvēlējās mana vecmamma.

Personības dalīšanās man nav, taču gribētos atzīmēt sava kristītā vārda vārdadienu, taču mulsina tas , ka draugi un tuvinieki to neakceptē.


У вас есть паруса, а вы вцепились в якорь...

Конфуций


Vot, tēma par mani! Man vārdu deva tēvs, jo viņiem bija sarunāts, ja būs puka, vārdu dos mamma, ja meita, tad tēvs. Kad man bija 6 gadi, vecāki izšķīrās, bet tēvs, kad viņam sagribējāš, pabija manā dzīvē. Tad lūk, kad man bija kādi 11 gadi (bērms vēl, kas spēlējas ar lellēm), viņš man paziņoja, ka viņam pirms manis esot bijusi "lielā mīla", un es esmu nosaukta tās mīlas vārdā. Pat pēc tik daudziem gadiem es atceros to savu toreizējo šoku.

Mani vārdā praktiski neviens nesauc, laikam es raidu kaut kādus fluīdus. Pirmais vīrs manu vārdu pārgrozīja uz tādu mīļvārdiņu, ka tur manējo vairs nevar atpazīt, otrais vīrs mani sauc viena grauzēja deminutīvā.

Protams, manam komentāram nav tieša sakara ar tēmu, es vnk pastāstīju, ka iemesli sava vārda nepieņemšanai var būt dažādi.

Par tēmu. Manam pirmajam vīram kristītais vārds bija Jānis. Pat pašu ģimenē mēs to vārdadienu neatzīmējām. Pēc manām domām, ja ir tāda saikne ar baznīcu, ka katru svētdienu iet uz dievkalpojumiem, ievēro gavēņus, svin visus baznīcas svētkus, tad ir vērts apvainoties, ka tuvinieki kristītā vārdadienu nesvin, tb, nejūt pietāti pret autores kristīgajām jūtām. Bet tā. Nu atzīmējiet vnk savā ģimenes lokā, ja ir vēlme. Priekš kam vajag radus un draugus ar varu spiest?

Ar savu vārdu esmu personiskās attiecībās, ja tā to var teikt. Jo nekad neesmu dzirdējusi, ka ar vārdu ir vai nav attiecību.

Kastanja
viņam pirms manis esot bijusi "lielā mīla", un es esmu nosaukta tās mīlas vārdā. Pat pēc tik daudziem gadiem es atceros to savu toreizējo šoku.
A kas tur tāds šokējošs?


Kādās attiecībās esat ar savu vārdu ?
Ļoti ilgi man savs vārds nepatika. Līdz gadiem 18 iekšēji vienmēr bija jāsaņemas situācijās, kad ar sevi jāiepazīstina un jāsaka- mani sauc tā un tā. Likās, ka par kādu citu runāju ne sevi. Bērnībā bieži man teica- tev gan skaists vārds, tad arī likās, ko tas cilvēks runā...

Tagad esmu pieradusi , attiecības neitrālas.

Lolly

Savs vārds patīk. Gribēju tikai piebilst, ka besī, ka jaunie vecāki tagad liek saviem bērniem 2 vārdus, piemēram, vecākiem ir 4 atvases un katrai 2 vārdi. Nu kāda jēga??? To es nekad nesapratīšu. Kaut kàds stulbs modes kliedziens?

solar wind

gribētos atzīmēt sava kristītā vārda vārdadienu, taču mulsina tas , ka draugi un tuvinieki to neakceptē

Tas ir ka? Tu gribi svinet un ludz ciemos, bet vini neatnak?

olly
Modes kliedziens, jā. Piemēram puikiem vārdi Robins, Edvards, Horens un tālāk latviešu uzvārdi. Nu kā vecāki nedomā par vārda un uzvārda labskanīgumu??? Kā jūs domājat, tagadējā bērnus radošā paaudze, vai tad kad uz horizonta parādījāš svešie vārdi, nebija iespēju nosaukt bērnu īpašā vārdā? Bija 90.gadi, sākās seriāli, bet tomēr latviešos neizplatījās mode ņemt svešus vārdus. Tagad jā. Es tai tendencei nerodu iemeslu, kāpēc tā.

Lolly
Nu kā to ņem. Pirmās Latvijas laikā arī lika divus vārdu Viens civilais, otrs- kristītais. Tādu tendenci vēl saprotu.

Bet jā, ja tāpat vienkārši divi vārdi kā mūsdienās, nezinu priekš kam. Tāpat sauc vienā. Bet man šķiet, ka nupat jau tā mode iet mazumā.


Rosalia

Kastanja
Modes kliedziens, jā. Piemēram puikiem vārdi Robins, Edvards, Horens un tālāk latviešu uzvārdi.
Vārds Edvards Latvijā tiek likts jau sen. Mans vectēvs bija Edvards.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419723