Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Zviedrijā atņem bērnu, cik pamatoti.

Raimonds1

takataka
Tev ir maldīgs priekšstats par dzīvi bērnu namā. Labi pazīstu tur uzaugušu jaunu sievieti, viņa gan nebija izņemta no ģimenes bet traģiski zaudējusi vecākus agrā bērnībā. Un izauga krietna ģimenes mamma, ieguvusi TUR labu specialitāti, joprojām uztur draudzību ar citiem bērnunama audzēkņiem, brauc ar ģimeni ciemos pie b ijušajiem audzinātājiem un skolotājiem...Tieši par dzīvi audžuģimenēs pēdējā laikā visādi brīnumi dzirdēti. Un tas ir saprotami, ja jau ar bāreņiem vēlas biznesu taisīt, pareizāk sakot, uz bāreņu rēķina.

Par mammu šizofrēniķi - pusaudze meita ne spēj, ne drīkst kļūt mātei par aizbildni un kopēju. Tā ka tur viss loģiski, vienīgais iespējamais ceļš bērnam bija uz institūcijām. Pieskatītāju tādai ģimenei? Nu, nu...




Ir izņēmumi kas apstiprina likumsakarības. Lielākā daļa bērnunama audzēkņu ir dzīvei nepiemēroti.

Papildināts 06.06.2021 12:20:

Esošā finansēšanas kārtība ir ļoti izdevīga, pirmkārt, bērnunamiem. Tā paredz, ka nauda seko nevis bērnam, bet gan institūcijai.

Jelgavas bērnu aprūpes nama budžets pērn pārsniedzis 600 000 eiro. Šis ir viens no dārgākajiem bērnunamiem Latvijā.

Pašvaldība katra bērna vajadzībām atvēl vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, bet citas pašvaldības tam tērē pat uz pusi mazāk. Jelgavnieku summā ierēķināti arī komunālie maksājumi, izdevumi par remontiem, siltumnīcām un mazdārziņu, un šajā sistēmā ir nenoliedzama loģika - jo vairāk iestādē bērnu, jo lielāks tās budžets.

Papildināts 06.06.2021 12:20:

Desmitiem bērnunama audzēkņu mācās dažādās internātskolās, taču naudu par viņiem saņem gan bērnunams, gan izglītības iestāde - viss notiek dubultā. Trešā daļa no 50 nepilngadīgajiem mīt internātskolās.

lsm raksts , sistēmas bērni

Papildināts 06.06.2021 12:21:

Kā tad viņiem vēl dot tūkstošus kamēr citi cilvēki godīgi vergo pa 500 eiro un visu velk paši, visus rēķinus apmaksā un nekāda palīdzība viņiem nepienākas.

Papildināts 06.06.2021 12:28:

Tiem pašiem sociālajiem darbiniekiem ir tik mazas algas


Все свои претензии в мой адрес запишите на листочек,

сделайте самолётик и летите на ....!!!

Счастливого полёта вам и вашим пассажирам!

Rosalia

Volvic
Tieši par dzīvi audžuģimenēs pēdējā laikā visādi brīnumi dzirdēti. Un tas ir saprotami, ja jau ar bāreņiem vēlas biznesu taisīt, pareizāk sakot, uz bāreņu rēķina.
Tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, ja būt par audžuģimeni ir darbs, pastāv risks, ka tās ģimenes būs ieinteresētas ņemt iespējami vairāk bērnu, lai tikai nopelnītu. No otras puses, šādas ģimenes ir ļoti nepieciešamas, un galīgi ne katrs ir ar mieru ņemt audzināt bērnus no problemātiskām ģimenēm, tas ir ļoti grūti, tāpēc ir tikai normāli, ka cilvēkiem, kas to uzņemas, tiek adekvāti samaksāts.


esenif

Esošā finansēšanas kārtība ir ļoti izdevīga, pirmkārt, bērnunamiem. Tā paredz, ka nauda seko nevis bērnam, bet gan institūcijai.
Cilvēki kļūdaini iedomājas, ka var bērna izmaksas aprūpes iestādē vienkārši pārdalīt citiem mērķiem. Patiesībā tas ir matemātiski iegūts skaitlis, kam ar bērnu nav nekāda sakara - no tā, ka bērns pamet aprūpes iestādi, ēku uzturēšanas izmaksas nesamazinās un darbiniekus arī nesteidz atlaist. Protams, ka pašvaldības ir ieinteresētas, lai ēkas nestāvētu tukšanas un darbiniekiem būtu darbs. Uz bērnu attiecināmais finansējums ir tikai uzturnauda un medikamentiem, higiēnas precēm piešķirtie līdzekļi. Tie ir ļoti mazi cipari - principā nereāli. Ģimeniskajā aprūpē bērni stipri vairāk saņem - vismaz minimālo uzturlīdzekļu apjomā (daudzas pašvaldības maksā vairāk).

Mums ir ļoti strauji samazinājies bērnu skaits aprūpes iestādēs - šobrīd ap 500 bērniem, no kuriem daudzi reāli dzīvo ģimeniskā vidē kā SOS ciematos, Grašos, arī Rīgas pašvaldība nodrošina ģimenes modeļa aprūpi utml.

Ja LV problēma būtu naudā, tad to varētu viegli atrisināt. Mums ir ļoti vājā līmenī sociālais darbs, jo nav iespējams iegūt kvalitatīvu izglītību, kā arī darbinieki ir pārslogoti un strādā tikai ar krīzes situācijām, kas visbiežāk ir jau pārāk ielaistas. Zemi ģimenēs atgriezto bērnu rādītāji un tās atgriešanas nestabilas (daudzkārtēja, 4-5 reizes, bērnu atgriešana vecāku aprūpē nav nekas ārkārtējs). Nevar šīs situācijas izlabot ar lielāku fiansējumu. Tāpat kā ja audžuvecāki (jebkura forma) netiek galā ar bērna audzināšanu un sociālā darbinieka zināšanas ir nepietiekošas, lai spētu palīdzēt, tad arī nekāds finansējuma palielinājums to nevar atrisināt.

Papildināts 06.06.2021 15:28:

Valsts pienākums nodrošināt atbalstu ģimenēm ir definēts normatīvajos aktos.

Piemēram, ANO ģenerālās asamblejas rezolūcijā par pamatnostādnēm alternatīvajai aprūpei:

33. Valstīm jāizstrādā un jāīsteno konsekventa un savstarpēji papildinoša uz ģimeni vērsta rīcībpolitika, kuras mērķis ir veicināt un nostiprināt vecāku spēju gādāt par saviem bērniem.

34. Valstīm jāīsteno efektīvi pasākumi, lai novērstu to, ka bērni tiek pamesti, vecāki no viņiem atsakās un bērni tiek šķirti no ģimenes. Sociālajai politikai un programmām cita starpā jāveicina ģimeņu nostāja, prasmes, spējas un līdzekļi, lai tās spētu pienācīgi rūpēties par savu bērnu aizsardzību, gādāt par viņiem un viņu attīstību. Šā mērķa sasniegšanai jāiesaista valsts un pilsoniskās sabiedrības papildresursi, tostarp nevalstiskās un vietējās organizācijas, reliģiskie līderi un plašsaziņas līdzekļi. Šajos sociālās aizsardzības līdzekļos jāparedz:

a) pakalpojumi ģimenes stiprināšanai, piemēram, vecākiem paredzēti kursi un nodarbības, pozitīvu attiecību veicināšana starp vecākiem un bērnu, konfliktu risināšanas prasmju izkopšana, nodarbinātības un ienākumu gūšanas iespējas un vajadzības gadījumos – sociālais atbalsts;

b) sociālā atbalsta pakalpojumi, piemēram, dienas centri, starpniecības un samierināšanas pakalpojumi, atkarību ārstēšana, finanšu atbalsts un pakalpojumi vecākiem un bērniem ar invaliditāti. Šādiem, vēlams, integrētiem un neuzbāzīgi piedāvātiem pakalpojumiem jābūt tieši pieejamiem vietējā līmenī, un tajos aktīvi jāiesaista ģimenes kā partneri, apvienojot to resursus ar vietējās sabiedrības un aprūpes sniedzēja resursiem;

c) jaunatnes politika, kuras mērķis ir attīstīt jauniešos spēju pozitīvi risināt ikdienā sastopamās problēmas, ieskaitot tad, kad tie izlemj doties prom no vecākiem, un sagatavot nākamos vecākus apzinātu lēmumu pieņemšanai par savu seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī izpildīt šajā ziņā savus pienākumus.

14. Bērna izņemšana no ģimenes jāuzskata par galēju līdzekli, un tas, ja vien iespējams, jāizmanto kā pagaidu pasākums uz visīsāko iespējamo laiku.



О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

esenif

Valsts pienākums nodrošināt atbalstu ģimenēm ir definēts normatīvajos aktos.
Arī vecāku pienākumi ir noteikti normatīvajos aktos - Civillikumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, bet neizskatās, ka tas kā līdzētu atsevišķos gadījumos.


Dzīve ir gluži kā rožu dārzs, bezgala skaista, bet ar ērkšķiem!

esenif

Vai tu esi pārliecināta, ka cilvēkam ar šizofrēniju acīmredzami ne tajā vieglākajā formā kā tas bija tajā stāstījumā pietiktu ar to, ka viņam atgādina, ka jādzer zāles, un visas citas problēmas uzreiz atrisinātos, būtu gan nauda, gan bērns paēdis, tīrs, sakopts utt? Man šķiet, ka tu īsti nesaproti, ka tā tas nestrādā un šeit problēma, kā izklausās, nebija tajā, ka nav kas atgādina par zālēm. Atgādinājumus var uzstādīt arī telefonā. Kāds cits līdzcilvēks derētu, lai aprūpētu bērnu, bet nevis, lai atgādinātu par zālēm - tas lietas būtību nemainītu.

Papildināts 06.06.2021 16:46:

Protams, ir jāskatās pēc konkrētās slimības izpausmēm, smaguma, visu vērtēt individuāli, nevis slims un atņemt. Es runāju par sievietes stāstu, ka neizklausās, ka bija jelkāds cits variants kā izņemt bērnu.

Papildināts 06.06.2021 17:03:

Es domāju, ka labāk tomēr utis un reizēm tukšāks vēders

Es vēlētos tomēr atgādināt, ka ir ne mazums sieviešu, kas arī bez sabiedrībā atklātas diagnozes taisa pašnāvības bērnu klātbūtnē, ar bērniem vai nogalina bērnus. Es nevēlos teikt, ka tā konkrētā sieviete kaut ko tādu varēja izdarīt, bet arī šādu faktu var paturēt prātā, ka ne vienmēr būšana pie mātes aprobežojas ar utīm un "reizēm tukšāku vēderu". Runājot par konkrēto sievieti, stāstā bija teikts, ka meitu biedēja mātes sarunas ar Dievu utt. Ja noklausījies klipu 1min garumā, tad varbūt labāk izlasi pilno stāstu pirms izvirzi tādus argumentus. Es šo sievieti nekā nepazīstu, bet no viņas bloga noprotu, ka viņa darbojas, lai uzlabotu no ģimenēm izņemto, sistēmā nokļuvušo bērnu dzīvi, uzlabojot vidi tur. Neesmu redzējusi, ka viņa teiktu, ka bērniem par katru cenu jāpaliek pie vecākiem.

Papildināts 06.06.2021 17:07:

Filma

Paskaidroju. Ja bērni ir dzimuši vai no ļoti agra vecuma dzīvojuši svešā valstī, tad tās valoda, kultūra un vide viņiem ir tuvāki nekā Latvija. Kāda saistība darbam, Covid? Tāda, ka, bērniem paliekot Zviedrijā, vecāki tagad var veikt iestāžu pieprasītās darbības, piemēram, apmeklēt psihologu un jebko citu, ko viņiem prasa, ar viņiem tiks strādāts utt.un viņi var sarunāt tikšanos. Savukārt, ja bērni tagad tiktu pārvesti uz Latviju, kurš nodarbotos ar to, lai vecāki varētu atkal būt kopā ar bērniem? Kurš nodrošinātu uzraudzību, visus tos pasākumus? Kā fiziski to īstenot, ja vecākiem ir darbs Zviedrijā, bet bērni ir Latvijā? Vecākiem jāiet prom no darba, jāņem atvaļinājums? Covid laikā visas pašizolācijas utt.

Pēdējās izmaiņas: Ammmanda, 06.06.2021 17:08.
Papildināts 06.06.2021 17:14:

Es skolas laikā pazinu bn bērnus, esmu bijusi n reizes ciemos. Tā ka par sistēmu drusku zinu no bērnības draugu skatupunkta. Piemēram par seksuālu vardarbību bērnu vidū. Es domāju, ka labāk tomēr utis un reizēm tukšāks vēders. Sistēma tā vienkārši nemainīsies.

Ārzemēs sistēma ir citādāka nekā Latvijā. Arī Zviedrijas gadījumā ir minēts, ka bērns atrodas pie ģimenes. Latvija arī iet uz to, lai bērniem nodrošinātu dzīvi mazākās kompānijās, likvidējot to bērnu nama būtību, kāda tā ir bijusi. Problēmas noteikti tāpat ir daudz, bet tās jārisina, nevis "ai, nu lai paliek tas bērns ar dzērāju/izvarotāju/utt, pie vecākiem ir labāk".

Vai tu esi pārliecināta, ka cilvēkam ar šizofrēniju acīmredzami ne tajā vieglākajā formā kā tas bija tajā stāstījumā pietiktu ar to, ka viņam atgādina, ka jādzer zāles, un visas citas problēmas uzreiz atrisinātos, būtu gan nauda, gan bērns paēdis, tīrs, sakopts utt?
Šajā stāstā nav īpaši jāfantazē par varbūtībām, jo Karīna 15 gadu vecumā atgriezās pati pie savas mammas.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/

esenif

Tu vispār izlasīji, ka viņu izņēma no ģimenes, kad viņai bija 5 gadi? Tavuprāt, 10 gadus viņa varēja pagaidīt blakus istabā, kamēr mamma runā ar Dievu?

Papildināts 06.06.2021 22:19:

Par mammu šizofrēniķi - pusaudze meita ne spēj, ne drīkst kļūt mātei par aizbildni un kopēju.

Te jau nav runa par pusaudzi. Meitenei bija 5 (!!!) gadi. Nu dažām laikam šķiet, ka bērnam 5 gados ir jāuzņemas atbildība par sevi un cilvēku ar garīgo slimību.

Papildināts 06.06.2021 22:21:

Mēs nemaz nevaram zināt, kā izvērstos viņas dzīve, ja neviens nebūtu iejaucies, t.i., viņu ielicis bērnu namā, bet mammu slimnīcā. Varēja izbeigties daudz traģiskāk.

Papildināts 06.06.2021 22:24:

Es jau nu tiešām neesmu cilvēks, kas stigmatizē slimības, bet nu liekas neprātīgi, ka jums galvenais uz manu komentāru atbildēt ar pretkomentāru, kur būs teikts pretējais, kaut gan tas būs absolūti neloģiski. Varbūt nākamajā komentāra nonāksim pie tā, ka bērnam 3 gados jāparūpējas par teiksim ar demenci sasirgušu vecmammu, kas vienīgā viņam ir?

Pēdējās izmaiņas: Ammmanda, 06.06.2021 22:42.


esenif

Ammmanda
Tu vispār izlasīji, ka viņu izņēma no ģimenes, kad viņai bija 5 gadi? Tavuprāt, 10 gadus viņa varēja pagaidīt blakus istabā, kamēr mamma runā ar Dievu?
Atļaušos atkārtoties - valsts pienākums būtu nodrošināt mātei ārstēšanu un nepieciešamo atbalstu, lai bērns nebūtu jāšķir no ģimenes un viņa to varētu turpināt audzināt. Kā redzams no stāsta turpinājuma tas nebija nekas pārcilvēcisks, ja reiz pusaudze spēja ar to tikt galā. Šizofrēnija pati par sevi nav pamats bērna šķiršanai no ģimenes. Realitāte ir tāda, ka daļa ģimeņu kaut kādu iemeslu dēļ nespēj būt pašpietiekamas - tomēr, saņemot palīdzību no malas, tās spēj parūpēties par saviem bērniem, kas arī ir bērna interesēs. Tieši tāpēc valstij ir pienākums nodrošināt atbalstu.


О нас думают плохо лишь те, кто хуже нас,  а те, кто лучше нас, им просто не до нас. /Омар Хайям/
Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419771