Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Psihologs

PucitePucite

Zuze87
Ieteikt Kociņu cilvēkam, kurš tāpat jau raud un pārdzīvo un uz depresijas robežas? Autore Kociņa traumu nepārdzīvos, noteikti nevajag braukt... viņš taču ir brutāls.

Labāk tiešām psihologu. Par ļaunu noteikti nenāks... un pamainīt dzīves veidu. Sākt sportot, atmest neveselīgo - cukuru, glutēnu un piena produktus. Pievērsties labdarībai. Citi pat saka - adoptēt kaķēnu... un viss notiek. Lai veicas.


Kokopelli

deivons
Man savukārt tieši gaidīšana bija tas "foršākais", ja tā varētu izteikties. Jo, tas bija brīdis, kad vēl neko nezini. Līdz ar to saglabājas maza cerībiņa, ka varbūt viss ir kārtībā. Savukārt, kad jau ir konkrēts fakts - tad jau savādāk. Tad jādomā, kā sadzīvot ar konkrēto faktu.

kukainis

Nē, nu, ja ir jau tā, ka velk jau uz īstu depresiju šobrīd, tad piekritīšu, ka vispirms jātiek galā ar galvu, emocijām un pēc tam iet uz mākslīgajiem procesiem.

sisenis

Pastāstīšu savu pieredzi, iespējams tas dos kādu cerību stariņu.

Tad nu pēc 4 gadu censonēšanas, sākām meklēt kāpēc nepalieku stāvoklī, abi ar (tad vēl draugu) pārbaudījāmies, analizes labas, draugam arī viss kārtībā, bet bēbīša kā nav, tā nav. Dr.Vītiņa no Egv teica ka problēmu nav, un vajadzētu visam notikt dabiski, bet drošības labad ielika arī rindā uz MA. (Tad man bija jau 36.gadi). Vēl divus gadus mēģinājām dabīgi un bez rezultāta. Pati iedzīvojos loti smagā depresijā. Apmeklēju psihologu, jogu, tip dzivoju par to nedomājot.(viegli teikt, bet neiespējami izdarīt, jo domas par to vien grozās). Ar draugu attiecības sašķobījas jau prakstiski līdz šķiršanās rezultātam. Tomēr tikām tam pāri, bet ar nosacījumu, ka visu sakārtosim formāli un dzīvojam tālak nost pa jaunu. Apprecējāmies, un atslābām. Pienāca mana rinda uz MA, bet ak vai man jau bija pāri 38 gadi, un valsts apmaksāta MA vairs nepienācās. Nu neko darīt. Pieņēmu faktu, ka bērniņa mums nebūs.

....un ko jūs domājas...pēc nu jau 7 gadu censonēšanas, beidzot es ieraudzīju savas 2 stripiņas, un man jau bija bez 5 minutēm 40!!!

....tagad mana princese jau skraida un tūlīt uzsāks bērnudārza gaitas!

...ko es ar to gribu teikt, psihologiskais aspekts ir ļoti būtisks, ja viss jums pārbaudīts un ir kartibā, tad verts padomāt par to, kas notiek tev apkārt, iespejams tu pat nenojaut ka tava zemapzina tev kko bloķē (esmu pārliecināta, ka manā gadījumā tās bija kāzas, vai vienkārši attiecību sakārtosana, kaut es par to pat īsti nedomāju, bet vienmer zemapziņā esmu domājusi, ka gribu lai man bērniņs dzimtu laulībā).

Padomā arī par tādiem it kā sīkumiem varbūt tas arī var dot kādus pozitīvus rezultātus! Noteikti turēšu par autori īkšķīti, lai viņai izdodas sagaidit savu brīnumu....kā saka, labs nāk ar gaidīšanu


Ja tu mīli kādu puķi, kas atrodas uz zvaigznes, tad ir tik jauki naktī
raudzīties debesīs, visas zvaigznes šķiet dziedam.

VeryLuckyGirl
Pirmajā reizē man paveicās,jo dakterim bija labs garastāvoklis un nemaz nebija tik traki. Pati toreiz biju uz depresijas robežas, bet biju nolēmusi,ka mēģināšu visu iespējamo. Katru mēnesi sagaidot negaidāmās,gaudoju pret debesīm, domas par mazo katru dienu,minūti. Biju arī jau domājusi par psihologu, MA,adopciju. Es nesaprotu,kā var atslābt, palaist situāciju un pievērsties kam citam, ja visvairāk par visu gribās bēbi. Man tas tā arī neizdevās,lai kā mēģināju.

Jebkurā gadījumā liekas dīvaini,ka ārsts pec tik ilga laika nepieraksta MA rindā.

Tāpat novēlu autorei sagaidīt savas divas strīpiņas.


Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419827