Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

No rītiem pamostas dusmīga

S.Dzeina

Sveiki!

Meitai divi gadi un gandrīz divi mēneši, šo jau labu laiku ievēroju, ka no rītiem viņa gandrīz vienmēr pamostas dusmīga, ar kašķi un raudāšanu - citreiz vairāk, citreiz mazāk. Tada vajag kādu brīdi, kamēr "atiet" un tad jau viss normāli turpinās. Bet citreiz atkal tās rītu drāmas turpinās bezmaz stundu un ir visai skaļas un nervozas - nepatīk ne šis, ne tas. Tad grib gultā, tad uz galda, tad zem galda, tad mammai jāiet no istabas ārā, tad atpakaļ iekšā, jāguļas blakus uttutjp. Tas ir normāli? Parasti tak bērni no rītiem mostas priecīgi, man šķiet...

Es līdz 2 gadu vecumam viņu vēl baroju ar krūti, tas bija rituāls pusdienlaika miedziņam. Kopš vairs nebaroju, neguļ arī pusdienlaiku. Neguļ, un viss. Ceļas ap 6-8, vakarā iet gulēt attiecīgi ap 20-22 (vēlākais).

Vispār ir diezgan dusmīgs un komandierīgs bērns pēc rakstura.

Ko darīt, jāiet pie neirologa?


What a wonderful thought it is that some of the best days of our lives haven't happened yet!


Šitas vnk tāds vecums. Divgadnieks priekš manis līdz šim ir bijis grūtākais posms.

Beatrise11

Neirologs tev pateiks, ka tev ir pilnīgi normāls bērns. Varbūt drusku miega pietrūkst, ja pusdienslaiku neguļ. Šajā vecuma būtu jābūt vismaz 10h. Bet nu manējais arī neguļ.

Tikai man nolasās, ka viņa pārāk daudz rausta tevi. Ko, piemēram, nozīmē, ka grib uz galda?

Internetā daudz matrtiālu par mierīgu bērnu disciplinēšanu un robežu novilkšanu.

Conejito

Manējā arī mēdz pamosties "pūkaina", biežāk no diendusas, bet dažreiz arī rītos. Vnk nespēj pieslēgties kādu brīdi. Es to saprotu, jo man pašai mēdz tā būt, ka pēc miega viss ir tāds ļengans, vajag laiku, lai pārietu aktivit@šu fāzē. es neliedzu savu opā pēc pamošanās, mums tas ir kā rituāls, - tas, kurš iet pie pamodušās bērna, paceļ opītī, beibe uzliek galvu uz pleca, dažreiz grib vēl gultiņā 5min,lai apsedz, pasēž blakus, citreiz pastaigājam apkārt opītī, es pastāstu kaut ko mierīgu, par to, ka šodien spīd saule vai muša pa sienu rāpo. nesteidzinu, neko nedaru, neprasu. Varbūt apsēžamies dīvānā kopā, samīļojamies. Citreiz uzreiz grib ēst. Parasti pēc 5min sāk jau runāt un tad var piedāvāt kaut ko darīt, parasti izlec no op@ un aizskrien jau priecīga.

Imho laiks pirms un tieši pēc miedziņiem ir ļoti sensitīvs. Tas nav laiks disciplīnai, bet mīļumam. Bērnam vajag laiku pāriet citā "agregātstāvoklī". Un man tā ir bez maz vienīgā reize pa dienu, kad meita ir ar mieru mīļoties.

Papildināts 11.06.2021 12:25:

Nevajag piedāvāt aktivitātes, bet tieši pretēji, mierināt kā pirms miega. Lai bērns pieslēdzas lēnām.


Manējā ar kašķi mostas, kad aizmigusi 'nelaikā' vai 'nevietā'- auto braucot, vai atplīsusi ne savā gultā.... varbūt Tavai kaut kas to pēdējo miega fāzi iztraucē (trokšņi, gaismas, karsts, auksts....)

Mama_Bear

Manai (2g) ļoti slikts garastāvoklis ir bieži pēc diendusas. Neatkarīgi no tā, cik ilgi noguļ. Parasti atiet, ja palasu grāmatu vai kaut ko uzēd. Citreiz neko neizdodas sarunāt un vārtās pa zemi raudādama līdz kašķis pāriet.

Aube

Tavu bērnu ļoti labi saprotu. Es līdz šai dienai no rīta mostos dusmīga. Man vajag laiku atjēgties. Nerunājiet ar mani. Lieciet mierā. Kad būšu atjēgusies, sākšu pati runāt.


Liela daļa laulību tiktu izglābtas, ja mēs būtu gatavi mazliet vairāk klausīties cits citā.

Hiacintte

Neko nedarīt, tāds vecums, tāds bērns. Pieņemt un saprast.

Es arī neesmu rīta persona un ar mani no rīta labāk nerunāt, kamēr "pieslēdzos" un izdzeru kafiju, kas palīdz "pieslēgties". Labi, ka vīrs mani nav aizvedis pie neirologa dēļ tā, jo tas atkārtojas katr rītu


Charly

Netīšām pamanīju tēmu. Manējā tai vecumā vienmēr bez izņēmuma pēc diendusas modās ar kašķi, raudāšany, īdēšanu. Neatkarīgi stundu vai četras gulēja, kur gulēja vai kādā pozā. Pēc stundas pārgāja, bet man tā pēcdiendusas stunda bija nepatīkamākā dienas daļa. Bērns jau izaudzis, bet joprojām atceros.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18419957