Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties

Pagātne. Kas bijis, tas bijis?

qwerty159

Nav personīga sāpīte. Saku uzreiz. Zinot cik ļoti mēdz uzbraukt cāla tēli tēmu atvērējiem.

Vienkārši šonakt redzēju dīvainu sapni. Par pagātnes notikumiem.

Un aizdomājos. Vai tiešām ir tā, ka pagātne ir pagātne un kas bijis tas bijis?

Sāku domāt un sapratu, ka es laikam tomēr nevarētu "sagremot" kaut kādas atsevišķas lietas, kuras pēkšņi uzzinātu.

Nu nezinu. Kaut vai to, ja uzzinātu, ka vīram ir bijušas attiecības ar sava dzimuma partneriem. Kaut vai tīri eksperimentālā kārtā. Vai to, ka ir bijusi kkāda sodāmība saistībā ar pāri darījumiem citiem cilvēkiem...sievietēm. Vai, ka spīdzinājis dzīvniekus. Lai cik labs viņš būtu šobrīd. Jo katram jau laikam ir savas lietas kas nav pieņemamas. Reizēm laikam labāk par otru visu nezinat? Vai ai atkarīgs vai cilvēks bijušo nožēlo vai nē?

Kā jums tas ir? Un vai visu pagātni stāstat otram?


Diezin vai seksuāli eksperimenti būtu liekami viena maisa ar dzīvnieku spīdzināšanu.

Nujā... Tā jau ir.

Jo seksuāli eksperimenti ir tomēr ar prātu, pieaugušā vecumā. Dzivniekus biežāk moca bērnībā, kad īsti vēl cilvēks nedomā ko dara. Tātad var piedod...pieņemt. Savukārt visādas seksuālās dīvainības nespētu.

Tos pāsus grupņikus, homo...un citus dīvaiņus.

Papildināts 16.06.2021 11:05:

Atcerējos. Man pagātnē bija attiecības. Uzzināju, ka vīrietis ir mīlējis, ka viņu ieper, lateksus uc sūdus. Nu sorry... izšķīrāmies, jo nespēju neko tādu pieņemt. Ka mans it kā visādi citādi normālais vīrietis vēlas, ka viņu ieper un pazemo. Baisi.

Zilspukuzirnis

Neatceros, par ko reiz bija saruna ar puisi, bet viņš arī teica, ka bērnībā esot šāvis ar kaķeni pa putniem. Diemžēl arī trāpījis un kāds putniņš turpat viņa acu priekšā nomira, ļoti nožēlojis. Gan tad, gan tagad. Bet tā jau tāda puišu izklaide - ar kaķenēm šaudīties.

Lietas, kas bērnībā un pusaudžu gados sastrādātas, varbūt vairs līdzi nevilktu, pietiktu jau, ka cilvēku pašu moka tā pagātne. Bet, ja 20+ gados sastrādāts kas šausmīgs, kad tomēr ir pieauguša cilvēka apziņa, tad gan varētu padomāt, vai ar tādu cilvēku vajadzētu uzturēt kontaktus vai ielaisties attiecībās.


pagātne ir pagātne un kas bijis tas bijis
Tas par (ne-)gadījumiem. Bet visādas perversijas- tas jau liecina par cilvēka būtību un ir signāls uzmanīties (ja nesaskan ar personīgajiem tarakāniem)

Katrs pats šķiro, kas ir kas.

Kā jums tas ir? Un vai visu pagātni stāstat otram? - oi, es varu, man sirds kā dimanta oliņa

Patricia L

Agros padsmit gados es bučojos ar savu labāko draudzeni un papaidījām viena otras pupus. Vai man būtu jāizstāsta vīram? Nav binusi situācija, ka vajadzētu. Arī tāpēc, ka turpmāk nekāda seksuāla vilkme pret sievietēm nav bijusi, tieši otrādi, tas liekas nepatīkami.

Ja tagad uzzinātu par sodāmību, kur cietis cilvēks, tas liktu padomāt, ko darīt.

Arī pagātnes apzināta cietsirdība pret dzīvniekiem man būtu nepieņemama.

Par tādām lietām, vai ir krāpis savas draudzenītes, nejautāju. Arī tāpēc, ka tāda, ar kuru dzīvojis kopā bijusi tikai viena. Es pat nejautāju, kāpēc izšķīrās.

Par savu dzīves traģēdiju visu neizstāstīju. Negribu, tam nav jēgas.

Dzivniekus biežāk moca bērnībā, kad īsti vēl cilvēks nedomā ko dara. Tātad var piedod...pieņemt. Savukārt visādas seksuālās dīvainības nespētu.

nopietni? man tieši vardarbība pret dzīvniekiem būtu sarkanais karogs, seksuāli eksperimenti ir dabiska sevis izpētes procesa daļa.

pēc autores tekstiem gan ir skaidrs, ka viņai ir samērā slimīga un puritāniska attieksme pret seksu - nekā personīga, bet rakstītais par to manāmi liecina. parunāt par dīvaiņiem un izvirtuļiem gan nez kāpēc gribas, vai ne?

Uzzināju, ka vīrietis ir mīlējis, ka viņu ieper, lateksus uc sūdus. Nu sorry... izšķīrāmies, jo nespēju neko tādu pieņemt.

viena lieta ir negribēt ko līdzīgu darīt, pavisam kas cits - pamest cilvēku, jo viņš kaut kad ir ko tādu darījis principā. problēma nav pagātnē, problēma ir konkrētā indivīda galvā, it sevišķi, ja tas traucē būt ar kādu "visādi citādi normālu" cilvēku veselīgās un atklātās attiecībās.

LunaE
Jā, man arī būtu vieglāk pieņemt seksuālas dīvainības 20 gados nekā nežīlību 10 gados, jo ats ļaunums jau nekur nepaliek un bērni taču ļoti labi zina, ko nozīmē sāpes. Nekur nebiju dzirdējusi, ka dzīvnieku mocīšana būtu uzskatāma par normālu vecumposma īpatnību.

pelēkais nezvērs

Agros padsmit gados es bučojos ar savu labāko draudzeni un papaidījām viena otras pupus.

Un vairāk neko nespaidījāt?


Opsā lillā, abi gali pillā. Sukā, runcīt, kažokā.
Цинизм - это искусство называть вещи своими именами. А. Г. Невзоров
La Femme Fatale ..   


Bet tā jau tāda puišu izklaide - ar kaķenēm šaudīties.
Nezinu, kad es augu, tādas izklaides nenovēroju.

Jūs neesat iegājis sistēmā, tāpēc nevarat rakstīt šajā forumā.
Ienākt forumā | Reģistrēties
18420069