Zems AMH un atlikta grūtniecība

atilol

Slēdza atilol.
Dzeerveniite

Lienite923
Es gan saprotu- kā tas ir, ka bērnus gribas tā kā acīs cērtas. Un tad ir gandrīz vienalga, kas ir bērna tēvs, ka tik genofonds labs.

Bet par laimes atslēgu- jā. Laime ir katrā pašā un neviens to no malas neatnesīs. Bet bērni dara dzīvi piepildītāku. Jēgpilnāku.


Es gan laikam neriskētu apzināti taisīt bērnu, ar kādu, kurš nav drošs, vai to grib un man nav pārliecības, vai vispār piedalīsies bērna dzīvē. Ja meita, tad vēl tā, bet dēlam augt bez tēva figūras dzīvē ir diezgan traki. Tad izaug tādi mammītes dēliņi, neizlēmīgi un savu dzīvi nokārtot nespējīgi, ka bez mammītes atļaujas pat nav spējīgi izdomāt, ko no dzīves grib. Protams, gadās jau izņēmumi, bet vismaz manu un pazīstamo sieviešu pieredzē tie vīrieši, ar kuriem bija problēmas, nāk no tādam ģimenēm, kur mamma visu viena pati, tēvs vai nu vispār nefigurē vai ir kaut kur ļoti tālu fonā.

Otrs, ja māte jau tagad dricelē visu, tad kur garantija, ka tas pats nenotiks, kad būs bērns, nāks ar savām idejām un padomiem un dēls neko nebūs spējīgs pateikt pretim, jo mammītei taču taisnība.

Tad jau labāk tiešām tāda opcija, kā te piedāva - vīrietis, kas grib bērnu, bet nav ar ko.

SukulentuFane

Meitenes, kā ir ar insemināciju ar donora spermu, vajag vīra atļauju tam? Un kā tas notiek, respektīvi, vai var gaidīt savu ovulāciju vai ir obligāta stimulācija?

Dzeerveniite

SukulentuFane
Vajag gan. Bet man šķiet, ka klīnikā jau neprasa, vai ir precēta. Tătad var izbraukt cauri bez atļaujas.


sunny droplet

SinchaB
Tu negribi donores olšūnu, bet esi gatavāka adoptēt? Abi varianti ir svešiem bērniem. Vnk Tu iznēsā olšūnu, bet adoptē iespējams jau psiholoģiski salauztu bērnu, jo cik sapratu, ka rinda uz mazuļiem ir drausmigi gara...
Te gan piekrītu, ka tā var pateikt tikai cilvēks, kas vispār nav lasījis absolūti neko par adopcijas procesu LV. Un, ja gribas adoptēt zīdainīti līdz gada vecumam, tad rindā sanāk gaidīt ap 5 gadiem. Tie bērniņi, kas jau ilgāku laiku sistēmā pabijuši, ir psiholoģiski salauzti un ar ļoti daudz traumām, tur ir jābūt milzīgiem iekšējiem resursiem, lai uzņemtos adoptēt un motivācija nedrīkst būt "pašiem nesanāk".
Tādā ziņā olšūnas vai spermas donors ir daudz vienkāršāk, jo ok, gēni varbūt nav jūsu, bet iznēsāts tas bērniņš savā puncī, iemīlēts, izveidojusies piesaiste un, kas ir ļoti būtiski - nav pabijis sistēmā.


Alise Meja.

Adrians.

Daniels vienmēr mūsu sirdīs...

sunny droplet

Grūtniecība ietver riskus, manā gadījumā daudzus, jo neesmu 100% vesela. Bērns no donora materiala būty pavisam viens, ja es nomirtu dzemdībās. Jā uz šo man ir reāls risks, negribu rakstīt detalas, bet tas ir augsts. Šādā situacijā bioliģiskajam bērnam, būtu vismaz tēvs un atbalsts, lai bērns nenonaktu bērnu namā.

Adopcijā es neņemtu zīdaini, bet bērnu vecumā jo 3-6 gadi. Jo adopcija ir psihologiski grūts process, tomēr bez fiziskiem riskiem man. Un ļoti labi apzinos, ko tas nozīmē, jo ikdienā jau 10+ gadus strādāju ar bērniem.

Papildināts 29.06.2021 11:51:

Tieši progresejošā slimība ir viens no iemesliem, kāpec negribu atlikt grūtniecību no partnera.

Tas nav nekas mirstams vai ģenētisks. Tā ir slimība, kas noārda kaulus. Jo vairāk laiks iet, jo lielāks risks, ka grutnieciba vai dsemdības novedīs pie kaulu/mugurkaula lūzuma, trombiem, utt.

Papildināts 29.06.2021 11:51:

Ārstējama tā nav. Tikai menedzejama.

Ak dies' !Nemūžam negribētu dzemdēt vēl vienu bērnu, ja zinātu, ka man pašai ir augsta mirstības iespējamība!Iespēja atstāt savus jau esošos, augošos ,ārkārtīgi mīlētos bērnus, man liekas absolūta bezatbildība.Bet tas tok mans subjektīvais viedoklis.

Kukaramba

Esošie ir lieli. Nav mazi.

SukulentuFane
Klīnikās ir tāda nepilnība. Ja klīnikā griezies viena un neuzradi ne vīru, ne draugu, visas proceduras ar donora spermu vari veikt viena. Visi pakalpojumi tiek piedāvāti vai nu sievietei vienai vai kopā ar partneri.

Ovulāciju it kā tavu izmanto, bet parasti laikam ovitrelli potē, ovulācijas izraisītāju pēc tik tur stundam. Vienai dzirdēju, ka viss sanāca, iestājās grutniecība.


BTango

Vai pareizi saprotu - Tev ir slimība, kuras dēļ ir ļoti augsts risks, ka grūtniecības/dzemdību dēļ būs sabojāta turpmākā dzīves kvalitāte vai pat reāli iespējams nomirt, BET Tu esi gatava radīt bērnu no vīrieša, no kura principā šķirtos, ja būtu cits bērna radītājs?

Esi gatava palikt stāvoklī no vīrieša, kurš pēc neveiksmīgas grūtniecības atceļ kāzas, tad atkal grib precēties, kurš pēc darba skrien pie mammas un vispār nezina ko grib, jo notinas ikreiz, kad paliek par grūtu? Un tas viss tikai tāpēc, lai vīrieša māte mēģinātu pieņemt?

Nja.

Psihiatra kabinets raud.

Tu sevi no malas dzirdi?

Jūs nevarat rakstīt šajā tēmā, jo tā ir slēgta.
18420333