Laasminja
Tu pareizi izspriedi, ka 3. līmenis ir labāks ieguldījumu veids nekā uzkrājošā apdrošināšana - pirmkārt, komisijas ir mazākas, un otrkārt, pieejamie plāni/fondi ir labāki.
Es ieteiktu sākt krāt 3. līmenī no 30-35 gadiem, jo tad parasti dzīve jau ir stabilāka un alga arī vairs nav iesācēja līmenī.
Ar ko jārēķinās? Ne ar ko, tikai katru gadu būs jāiesniedz deklarācija, lai dabūtu nodokļa atmaksu.
Kā izvēlēties labāko plānu? Šeit nu nevajag skatīties uz to, kuras bankas pakalpojumus tu izmanto ikdienā. Pelēkais nezvērs saka, ka ar procentiem neko dižu nenopelnīsi, bet tās ir muļķības. Procenti ir ļoti svarīgi. Piemēram, ja tu 30 gadus katru gadu iemaksāsi 600 €, kopā tu būsi iemaksājusi 18,000 €. Ja tavs plāns nekādus procentus nepelnīs, tad tik tu arī dabūsi atpakaļ (plus vēl nodokļa atmaksu katru gadu). Bet kā būtu, ja tava nauda pelnītu arī procentus?
3%: 28 545 €
5%: 39 863 €
7%: 56 676 €
Tu redzi, cik liela ir atšķirība? Tev arī noteikti gribas, lai beigās uzkrājums būtu pēc iespējas lielāks, tāpēc ir vērts iepazīties ar visiem piedāvājumiem un izvēlēties labāko.
Un kā tad izvēlēties to labāko? Pirmkārt, indeksu plāni ir labāki par "parastajiem". Otrkārt, skaties, kas ņem mazākas komisijas. Treškārt, akcijām ilgtermiņā ir daudz lielāks ienesīgums nekā obligācijām - īpaši mūsdienās, kad procentu likmes ir zemu zemās.
Ja tu vēlies konkrētu ieteikumu, tad es iesaku Indexo 3. līmeņa plānu, to es arī pati izmantoju. Bet citi indeksu plāni arī ir apdomas vērti. Uz tiem, kam ne nosaukumā, ne aprakstā nav minēts vārds "indekss", vari vispār neskatīties.