Es varētu būt tāds repititors un gan jau daudzi. Tik kurš tādu pakalpojumu sniedz? Grūti iztēloties, kā tas izpaustos- praktiski katru dienu kopā mācīties jeb tas prasītu ļaunākajā gadījumā visu dienu, labākajā- vairākas stundas dienā. Faktiski jau tikai mat.un latv.val jāzin, pārējo var apgūt un zināt fragmentos, kas strādā uz īstermiņa atmiņu. Un vēl vajadzētu, lai bērns tādai sadarbībai būtu kaut minimāli gatavs. Visdrizāk tas izpaustos tā, ka man pašai būtu kaut kadas stundas jāvelta aktuālās vielas apguvei, lai paris stundu laikā ( 2-3 h) atreferētu no vielas kritiski nepieciešamo.
Man gan radies iespaids, ka pandēmijas laikā visi uz urā mācās- čatos apmainās ar kd, mājās uzraksta. Tālmācībā sekmīgi mācās tādi, kuri tēmu nezin, bet izdodas nokārtot un neviens viņus nespīdzina, pat nesekmīgas atzīmes neliek.
Ja es būtu mamma tadam bernam, tad darītu visu, lai vidusskolu pabeidz. Grūtāk kā reiz ir iebraukt matemātikā un latviešu valodā. Ja tur tur tēmu, tad pārējos priekšmeros repetitoram nekādam speciālistam nav jābūt. Fizika, ķīmija- lidz 9.klasei ir iesācēju līmenis un atzimes var dabūt ari " lejot ūdeni" un tēmu nezinot...
Varbūt Tu kā māte pati vari but, ja ne repetitors, tad vismaz vagars?
Protams, piekrītu meaukai par motivēšanas pasākumiem. Zinu vienu jaunieti, kurš pagāja pie psihologa, un saņēmās.
Papildināts 12.11.2021 00:10:
Varbūt jocīgi, bet latv.val.gramatika ir visnotaļ sarežģita, kas prasa matemātisku un abstraktu domāšanu un tur ir daudz, savstarpēji saistītas informācijas, kuru nevar tā uz sitiena apgūt. Tur zināšanas jātrenē un jākultivē pastāvīgi. Ja ne, tad būs tāpat kā manai māsicai, kurai es 9.kl.mācīju Pitagora teorēmu, bet viņa nekādīgi nevarēja saprast, ka 2-5 = -3. Viņas saprašanas sistēma jau pie tādas darbibas uzkārās. Pie virtuozām mahinācijām ar katešu un hipotenūžu vertību izteikšanu mēs nemaz netikām. Latv.val ir tāpat. Taču latv.val atšķirībā no mat. tomēr var šļūkt arī nezinot tēmu no pašiem pamatiem. Citreiz ieliek atzīmi par noskaitītu dzejoli vai par diktātu ( tomēr esam latvieši) vai par domrakstu, kurš rakstīts vnk paplašinātos teikumos. Un tā, nezinot pašus pamatus, var braukt. Bet vispār latv.val gramatika ir sarežģita un tā vnk neielēksi.9.kl.fizikā un ķīmijā vieglāk ielēkt, ja vien ir 6.klases līmeņa zin.matemātikā....Man jau liekas, ka ikvienu skolnieku var "paņemt aiz čupra" un piepiest iemācities ( ja galīgi nebēg prom), bet tas reāli ir pilnas slodzes darbs gan repetitoram, gan mātei. Strādajoša māte pat neizčekos vai berns uz skolu iet un vai tiešraides ieslēdz. Cita lieta, ka Latvijas psihoterapeitiem daudz skaļāk jāpaceļ valsts politikas līmenī šāda tipa problēmas, jādod ziņojums, no kā tās rodas, kā noverst un audzināt jau skolā visas smalkās psihes darbības lietas.
Papildināts 12.11.2021 00:39:
Man ir, lūk, kāds jautājums- vai jaunieša ģimenē gad.vecāki nav šķīrušies? Klasiski tādas problēmas ir šķirtu vecāku ģimenēs vai citādi destruktīvās ģimenēs vai kur bijusi emoc.traumatiska vide vai noskaņa. Bet, ko ar to darīt, ir tiešām aktuāls jautājums un tam vajadzētu būt paceltam valsts politikas risināšanas līmeni. Psihoterapeiti sačko, ka visas sabiedrībā slimās tendences, parādības un likumsakarības nepaceļ valsts politikas plānošanas līmenī.
Protams, var " vagarēt", bet tas neatrisina dziļāko cēloni. Jautājums, kurš to vispār var atrisināt un ar kādiem paņēmieniem.
Papildināts 12.11.2021 00:46:
Jāatzīst, ka tomēr grūti iztēloties, kā var aukleties jau ar faktiski pieaugušu cilvēku. Jaunieši jau alks pēc brivības. Grūti iedomāties, kā jaunietis uztvertu vagarēšanu no sveša cilvēka. Tajā vecumā pat no mātes uzraudzības kratās vaļā. Vispār uzskatu, ka 11 gadi skolas solā ir par daudz. Tie ir pieauguši cilvēki, kas sēž kā bēbīši skolā bez apziņas, kapēc viņiem tās zināšanas vispār vajadzīgas. Labāk jau sāktu kaut ko noderīgu darīt, atrastu sev pielietojumu un stimulu. Tāda bezjedziga, ilgstoša kvernešana skolas kopsolā tikai degradē jauniešus, kas burtiski depresijā vada savu skolas dzīvi ar faktiski 80% nevajadzīgām zināšanām. Nu tas tā...