Kurā brīdī izmet no skolas?

Iesaku izlasīt izglītības iestādes vērtēšanas kārtību, tur noteikti jābūt minētam par iespējām pārrakstīt vai labot darbus. katrā ziņā tam dokumentam ir jābūt skolēniem un vecākiem pieejamam. Pie tā iekšējā normatīvā dokumenta būtu jāpieturās visiem izglītības iestādes pedagogiem. Ja nu neizdodas nekas pēc sarunas ar skolotāju, tad situācijas risināšanā iesaistāt direktora vietnieci izglītības jomā, tad direktoru. Iesaku to darīt secīgi, nevis uzreiz uz maksimumu. Ja nu tad arī nē, tad jau nu gan IKVD.

Bet principā obligātajā izglītības vecumā (līdz 18 gadu vecumam pamatskolas posmā) nevienu no izglītības iestādes nedrīkst ''izmest'', jo to aizliedz likums. Tas, ka izglītības iestādes bērnus un vecākus tiktāl mēdz ''apstrādāt'', ka svētā miera labad aiziet paši nu gan ir fakts.

Nepopulārs viedoklis - ar to pārrakstīšanu bērni tikai izlaižas, jo priekš kam tad mācīties, jo vienmēr tak varēs pārrakstīt. Un ja nu to neļauj (VĢ!), tad mammucis ir apvainojies (kā tā skolotājs atļāvās neļaut manam cukurdūkulītim!). Varbūt, pirms stutēt savas atvases uz VĢ, derētu saprast, ka tas nav tikai skaisti skanošs nosaukums, ar ko palepoties radiem un draugiem, bet vispirms augstāks prasību līmenis, kas nepieļauj laist luni un ierasties pēc slimošanas kā baltai lapai (es taču slimoju!!!), bet jāpacenšas pašam kaut ko arī apgūt. Ja tas par grūtu, bez VĢ ir arī citas skolas ar zemāku prasību līmeni.

Es aš brīnos- pusklasei VĢ esot bijis nesekmīgs vērtējums. Manējam VĢ klasē vid.atzīme 9,5- gadā, semestri, visur. Manējais ar savu 7,8 ir otrais no beigām.

Bet es gan saprotu, kapēc VĢ nepārraksta darbus. Redzēju, kas notiek mazajās skolās- praktiski visi berni visus kd iet pārrakstīt pa 2- 3 reizēm. Pat teicamnieki iet pārrakstīt 8 uz 9. Tāds bezpriģels padomju laikos pāŗakstīšanas ziņā tiešām nebija. Dabūja savu 3nieku un dzīvoja. Ar to pārrakstīšanu bērni ieiet azartā. Mazās skolas to cieš, jo grib prestižu- lai vid.atzīme ir augstāka. Bet skolotājiem kāds darbs! Un taisnība - kontroldarbu kļust mērktiecīgi arvien mazāk un mazāk. Lielajos priekšmetos semestra atzīmi izliek no 2-3 atzīmēm. Domāju, ka galvenais iemesls īpaši mazajās skolās, lai bērni nenāk rindā kā pīles n reizes pārrakstit. Nav jau tā, ka uzraksta kd un tik 1-2 vēlāk uzraksta. Nē- bez maz visi 80% staigā kā pa atvertam durvim katrs savā laikā tos kd pārrakstīt. Skolotāji atraduši risinajumu- pēc iespejas retāk ir darbs uz atzīmi.

Par tēmu neko nepateikšu. Savā ziņā mani izbrīna, ka tiek ģimnazijā, bet ir nesekmigs vai mat.pēc tam velk uz 4.

Dēļ 2-3 ned.slimošanas būt izmestam īsti taisnigi neliekas. Bet ja klāt ir tā pofigisma deva, tad jau tā ir, kā ir. Vispār jau nesmuki neļaut kaut 4 semestrī dabūt vismaz 7.klasē principa pēc. Bet, no otras puses, ticu, ka tos pārrakstitajus skolotāji negrib redzēt ne acu galā. Nu nopietnie- praktiski katru kontroldarbu jebkurā priekšmetā visi staigā pārrakstit- jo mammas to grib, jo paši grib, varbūt kadam maksā par atzimem. Un tad tas viss staigātāju bars vajā tos skolotājus. Skolotāji pat no md pārbaudīsanas ir atteikušies, lai taupītu resursus.

Un vispār, cik nu tā pārrakstisana objektīva. Matemātikā parasti dabū copy- paste darbu ar nedauz izmainītiem darbiem jau pēc kļūdu labojumu veikšanas un uzraksta jau, tā sakot, iepriekš nošpikojis atbildes, nevis pildot exprontom kd par tēmu - nezinot jau diezgan konkrēti uzdotos jautājumus.

*ar nedaudz izmainītiem datiem/skaitļiem.

Daudzos priekšmetos pārrakstīšanā tiek uzdoti tie paši jautājumi. Skolēni palēkdamies iet pārrakstīt- tik skolotājs ņemtu pretī- un ņem arī. VĢ šito tusiņu nogrieza. Padomju laikos kd pāŗakstīja tikai tad, ja bija nedekmiga atzime. Un bija sagatovota iepriekš neparedzama jauna kd versija.

Padomju laikos bija atbrivojums no kd rakstīšanas, ja bērns bija slims. Tā ka pāŗakstit nāca tik kāds 1-2 klasē, bet ne jau visi 90% no klases, pat 8niekus ieskaitot.

Tiešām, padomju laikos neļāva pāŗakstīt 3. Un ne visus 2niekus drīkstēja labot. Bija iesp€ja sagatavoties uz nākamo stundu. Toreiz vel stundās varēja dabūt exprontom atzīmi- ar parsteiguma momentu, nevis kā tagad- viss kā pa konveijeri. Nebija tāda filozofija, ka nu tik pāŗakstis. Skolotājs nāca pretī tā, ka tam, kuram bija 2, spīdēja tā laime un iespēja būt izsauktam tuvākajās stundās pēc 2nieka, un tad, labi gatavojot tekošo vielu, būtu iespēja atzīmi uzlabot. Nedaudz nostaļģija pēc veco laiku izglītibas sistemas un kulturas un pat inteliģences.

Jāatzīst, ka es jau arī piederēju pie tām trakajām mātēm, kas stimulēja pārrakstīt 4 un 5, bet gk tāpēc, ka redzēju, kā visi maršē pārrakstīt, kā minēju, pat 8niekus. Bet manējais nebija pierunājams. Tāpēc viņam bija zemāka atzīme par vidējo, kaut arī sūtīja uz olimpiādēm. Ja vērtētu kā pirmreizējās atzimes, tad mazākajās klasēs gan jau būtu 1-5.vietā. bet tagad "cīnās" par vietu no apakšgala. Precīzāk, necīnas- mans bērns nemaz nav ambiciozs un paslinks. Atceros, mierināju sevi, ka vismaz skolotājiem ietaupa laiku un darbu. Bet neizbrīnija ne mirkli noteikums, ka VĢ neļauj darbus pāŗakstīt. Man tikai ļoti nepatīk, ka jāpārraksta tie darbi, ko klase rakstījusi berna,slimošanas laikā. Tas ir ļoti neērti un pat liekas neiespējamā misija vismaz VĢ saskaņot tos pārrakstīšanas laikus. Faktiski pulciņu dzīve uz 2 ned.kancelējas. Dažkārt slimošanas laikā es dzinu slimu ( pusslimu) uzrakstīt kd- vieglāk bija kaut slimam rakstīt, nekā pec tam uz 2 ned.dzīvi paralizēt ķerstot skolotājus- viens pieņemot tikai pirmdienās 18:00, otrs, kā izrādās, arī tikai pirmdienās 18:00, trešais piektdien 8:00. Uzreiz pēc slimošanas, kad vajadzētu vieglāku režīmu ieverot, praktiski 2 ned.skolā jāpavada no 7:00 līdz 18:00 ķerstot skolotājus. Nu tas tā. Šis man točna nepatīk. Tajās 2 ned.es nereti pie skolas ar zālēm dežūrēju, lai pēc tādas slodzes nenoliekas atkal slims bez papildus dozas.

Jāatzīst, pandēmijas laikā pārrakstīt darbus ir daudz pateicīgāki noteikumi- tiešām tagad ne visas atzīmes, kas radušās slimošanas prombūtnē, jāpārraksta un lielākas iespējas ir attālināti darbus pildīt ( šogad arī bija slimošanas pauze).

Jā, iepr.skolā es biju atradusi tādu risinājumu- ja bija slims, bet ne 40, tad bērns brauca uz skolu uz 1-2 h rakstīt kd. Pārējā laikā legāli slimoja. Slima situācija, bet alternatīva ar "darbu iedzīšanu pēc slimošanas" praksē likās vēl slimāka. Bet jaunajā skolā, radies iespaids, ir neelastīga klases audz.- kaut kā neļauj realizēties šim variantam. Un tas tiešām apgrūtina. Bet nu tagad citi laiki- pandēmija un attālinātās mācibas.

Cits jautājums, vai ir vērts turpināt mocīties VĢ ar šādu attieksmi.

Nu, tāda attieksme taču ir tikai no 1 skolotāja no daudziem. Nav ko norakstīt visu VĢ dēļ tā.

Nedomāju, ka 4vēji šeit runāja par skolotājas attieksmi.