Esmu pārdomās par savu bērnu. Pagājušo gadu beidza devīto klasi un izvēlējās palikt un mācīties tālāk. Pašai nekādas velmes iet citur nebija, es ar neko ne uzspiedu, ne ieteicu. Un tagad domāju, ka varbūt tomēr vajadzēja virzīt citur. Bērns ir beidzis arī makslas skolu, varbūt vajadzēja izvēlēties kādu mākslas vidusskolu. Ir divi priekšmeti, ar kuriem netiek galā un pati arī ļoti pārdzīvo, un es arī ne no ķīmijas, ne fizikas neko nesaprotu, lai varētu palīdzēt. Varbūt kāds zin, kā ir vai tais mākslas vidusskolās, tos priekšmetus, ko māca parastajās skolās māca tik pat nopietni, vai varbūt ir priekšmeti ko tur vispār nemāca, jo nāk jau klāt vēl visādi speciālie priekšmeti. Un vispār, kā tiem bērniem, kuri beidzot devīto klasi nekārtoja eksāmenus, būtu mainīt skolu, pēc kā viņus vērtētu, vai būtu jākārto eksāmeni.
Varbūt mainīt skolu
laukupele
|
|
|
|
Es izskatītu skolotāja algošanu privāti šiem priekšmetiem. Iespējams, ka "apakšā" ir lieli robi, nevis vienkārša nesaprašana. |
|
|
Fizika un ķīmija ir arī 'profenēs'. Mākslas vsk. un arhitekta tehniķiem ir iestājeksāmens zīmēšanā. Vērtē pēc tā + vidējās atzīmes. Ja māksla nav aicinājums, uz rozīšiem nekad nesūtītu aiz laba prāta. Pasniedzēji var un izpilda mobingu uz urrā. Algotu privātskolotāju probēmpriekšmetos. |
|
Šajā vecumā tomēr ļautu lemt pašam bērnam (nav jau vairs īsti bērns, drīzāk jaunietis). Tad, kad rodas kādas grūtības, nevarēs nogrūst vainu uz vecākiem, kas ko ieteikuši, likuši utt. Tas motivē pacensties. |
|
|
Iemetot google "vidusskolas bez iestājeksāmeniem" izlec saraksts ar Rīgas skolām, kurās uz vidusskolas klasēm nav iestājeksāmenu. Fizika un ķīmija gan tik un tā būs jāapgūst. Domāju, ka to, cik nopietni attiecīgos priekšmetus māca konkrētās, skolās varētu pateikt tikai tie, kas paši vai kuru bērni tur mācās. |
|
|
Mana meita ir absolvējusi vienu no Rīgas mākslas skolām (JRMS). Ja 9. klasi vispārizglītojošā vidusskolā beidza ar ļoti labām sekmēm un zināšanām visos mācību priekšmetos, tad pēc mākslas skolas vienā brīdī sapratām, ka meitene īsti neatšķir ko tieši māca fizikā, ko ķīmijā, bioloģijā. Ir apgūts tāds kā šo priekšmetu apvienojums. Tur jēga iet mācīties ir, ja bērnam patiešām interesē māksla un savu turpmāko dzīvi tas vēlas saistīt ar to. Mācību slodze bija diezgan liela, jāmācās bija 4 gadi. |
|
|
cik nopietni attiecīgos priekšmetus māca konkrētās, skolās varētu pateikt tikai tie, kas paši vai kuru bērni tur mācās. te viens piemērs (bet šī ir no skolām, kurā bija iestājeksāmeni): https://www.zvg.lv/visp_vid_izgl_progr.pdf |
|
Un tad atkal būs kāds cilvēks, kuram dzīve būs brīnumu pilna, jo dabaszinātnes nebūs mācījies. Es to savam bērnam nenodarītu. Piekrītu IngaN, ka ir robi un tie ir jālāpa, nevis jāmeklē vieglākais ceļš.
|
|
Internetā ir daudz fizikas un ķīmijas palīgmateriālu, lekcijas, utt. Daudzas no tām pasniedz saprotamāk nekā skolā vidējais Latvijas skolotājs. https://www.khanacademy.org/science/physics https://www.khanacademy.org/science/chemistry Nedomāju, ka no mākslas vidusskolas būs kāda jēga. |
|
|
Tie, kuri to priekšmetu nesaprot un riebjas, jau neies pašmācibas ceļā mācīties papildmateriālus. Robi, starp citu, var būt arī matemātikā vai visdrizak ir, jo tur nekā cita nevar nesaprast. Pilnīgi pietiek ar to, ka nemāk, piemeram, nezināmo izteikt vai mervienibas parverst ( vai vispar nezin, ka mervienībām vienas formulas vai rēķinu ietvaros jāsakrit). Ķimijā var nemācet tos kopreizinatājus pielikt klat- ja matemātikā tas ir nogulets, tad nekādigi to nesapratīs ķīmijā. Bet tādā gadijumā tie robibir pamatzinašanās, tāpec brinos, ka par matemātiku neko nesaka. Varbūt matemātikā var nospiest no citiem vai kaut kā savādāk bez zināšanām grozities un tāpec min tikai kīmiju un fiziku. Ar privatskolotāju būs gruti. Jo... fizikā nemaz nav daudz privātskolotāju un ja viņi spiedīs uz fizikas trminiem vai ķimiju, tad visdrizāk tas nemaz nav vajadzīgs.Bet mēginat jau var. Es pareizi saprotu, ka problēma ir tikai uzdevumos? Teorijā jau var šļukt kā visi, neko daudz nesaprotot. Kas attiecas uz mākslas skolas ķimiju un fiziku, tas viss atkarigs no konkrēta skolotāja. Ir tadi, pie kuriem var šļukt nezinot, ir tādi, pie kuriem nevar. Jums nav vnk paveicies, bet nevar zināt, vai paveiksies citur. Skolotajiem jau ari nav izveles- kaut kā tie berni jālaiž cauri pat, ja nezin. Lielākā daļa labprāt piever acis un ļauj slīdēt ar 4niekiem. Var jau meģinat nemt kadu fizikas profesoru un, cerams, viņš sapratis, ka varbut vienkarši jaiemaca izteikt nezinamais, nevis jaiedziļinās fizikas teorijas smalkumos. |
