Grupu darbs un daži jautājumi.

Mani interesē, kadi būs te skolotāju komenti un uzraksti, ko atbildēs skola. Manam ar problemas ar grupu darbu, ne šādas, citas. Viens izdarīs, grupā nav gatavs stradāt. Grupu darbam nav apmacīti, paši neprot saorganizeties, ja saorganizējas, neprot risināt savstarpējos konfliktus. paggad bija darbs, kur katrs taisija pa savam. Beigās prezentēja mana sīkā darbu. Mans dabuja 8, cits puika 10, viena meitene dabuja 1. Neskaidrojos, priekšmets priekš manējā maznozīmigs un atzīme normāla.

Naglaarviitni
Skolotājam jāraksta obligāti, tai skaitā viedoklis par projekta darba organizācijas gaitu. Lai ir info, ka vecāki seko līdzi. Un jā, var prasīt paskaidrojumus kāpēc ir tā vai šādi novērtēts, kas ir vērtēts utt. Ipaši, ja ir Pēc šāda rezultāta bērnam rokas nolaižas, - tad es vispār neko nedarīšu, jo tik un tā citu dēļ man būs slikts vērtējums.

4.klasē grupu darbs ir ok stundā, klātienē. Kur skolotājs visu laiku monitorē procesu un virza pareizā gultnē. Ja paredzēts darbs mājās, tad klasē sastādīt plānu un sadalīt, kurš ko darīs, skolotājs velta katrai grupai laiku, izrunāt, vai visi sapratuši, ko un kā jādara. Gala iznākumu izdiskutēt klasē, pati grupa vērtē, kas izdevies, kas nē, ko nākamreiz darīt citādi. Pirmajā reizē atzīmi nelikt.

Mazliet aizķēra šis. Vai zelta liecība ir "pareizs" mērķis? Es tieši savam visu laiku saku, ka atzīmes nav galvenais, kamēr atzīme ir pozitīva, un tā nav noslēguma klase (jo viņam ir tendence uz pārcentīgumu).

Nekad neesmu mācījusi bērnus būt labākajiem un sacensties. Riebj mūsdienu kapitālisma princips būt pirmajam pāri līķiem, ko piekopj lielākā daļa "veiksmīgo". Esmu mācījusi sacensties ar sevi, izdarīt pat tad, kad negribas (piem., nomazgāt traukus) un to, ka zināšanas ir tas, kas viņiem būs noderīgas.

Zelta liecība ir paša mērķis (tāpat kā, piemēram, piedalīšanās olimpiādē vai Ķengurā). Neredzu ne mazāko iemeslu atturēt no šī mērķa. Lai cīnās. Lai nu cik ļoti es neveicinu nepamatotas ambīcijas un sava pārkrutuma apziņu (kas piemīt ļoti daudziem), par pilnīgu bezmērķa amēbu arī negribu izaudzināt, tāpat jau ir tendence nolaist rokas un laisties dibenā. Mans ieguldījums šajā ir nevis noglaudīt galviņu un teikt, lai samierinās ar dzīves netaisnību, bet palīdzēt maksimāli izmantot situāciju un to, ko no tās var un nevar dabūt. Klasesbiedru audzināšana un mācīšana tur neietilpst.

Pagaidām atzīmes pietiekami precīzi atspoguļo izdarītos darbus un apgūto vielu. Nekad nav spiesti uz labām atzīmēm par katru cenu, bet to, ka galva atļauj saņemt 8-10, bet aiz slinkuma un paviršības saņem 5-6, es tomēr neveicināšu. Tad, kad bezjēdzīgie priekšmeti (visādas sociālās zinības un tamlīdzīgi nieki) prasīs pārāk daudz laika, ko nāksies atņemt būtiskākiem darbiem, tad arī būs derīgs jebkas, ka tikai sekmīgs, – tikmēr, kamēr vidējā atzīme šo nieku dēļ nebūs par zemu, lai varētu tikt studēt tur, kur gribēs.

Ko es vēlos panākt? Pirmkārt, saprast, kāpēc ir iespējama situācija, kad bērnam jācieš par svešiem grēkiem, ko viņš nav izvēlējies labprātīgi. Un nonākt līdz taisnīgai vērtēšanai, ņemot vērā ieguldīto darbu.

To, ka kopu cūka nebarojas, un kolhozā visi, kas var, izvairās no darba (Ringelmana efekts), ir zināms vairāk nekā gadsimtu. Nesaprotu, kāpēc šis joprojām ir jākultivē.

Dzīvē vienmēr bus grupu darbi un "grupa ir tik speciga, cik specigs ir grupas vājākais loceklis". Parasti grupu darbos visiem ir 9-10, nu varbūt 6-10. Tas noteikti neietekmēs atestāta atzimi. Un galvenais nav but pašam gudrākajam, bet mācet sadarboties. Zelta lieciba ir nepareizs merkis. Dzive vienmer kads trauces iegut zelta liecibu. Un, ja beigās iegusi, bet būsi viens, tad tai tāpat nebus nekada jega.

Lai viņš izpilda par visiem sliņkiem grupu darbu- dzīvē tā ari notiek, ja merķis ir kāds konkrets darbs un grupa pilnigi nekāda.