Grupu darbs un daži jautājumi.

Li
Novērots dažādos priekšmetos, piem, ķīmijā, kur, man jau liekas, nav jāvērtē, cik atraktīvi prezentē?
Kādi tik vērtēšanas kritēriji nav redzēti. Laikam skolotājiem ir kaut kāda prasība, lai vērtējums sastāvētu no vairākiem punktiem. Tad nu ieraksta - saturs - 2 punkti, noformējums - 1 punkts, uz darba uzrakstīts uzvārds - 1 punkts utml. Rezultātā par saturiski ideālu darbu, bet ne visai labi noformētu, var dabūt 5.

Es nedaudz pārspīlēju, bet tuvu tam ir gadījies.

Nesaku, ka par prezentāciju vai darbu grupā ir jādod vairāk vērtējuma nekā par priekšmeta pamatzināšanām, bet nonākot augstskolā bez šīm divām prasmēm ir uh, ku grūti. Tur pēkšņi visus referātus jāprezentē un darbus jāaizstāv, kā arī visur ir praktiskie grupu darbi.

Bet skolā, cik zinu, skolotāji pazīst skolēnus un tiem, kas ļoti kautrīgi un introverti parasti nepieprasa, lai spētu jokus plēst no "kanceles". Prezentēšana nav daiļdiršana, bet gan spēja adekvāti un citiem saprotami pastāstīt, kas tas ir, kam to vajag, ko tu darīji, ko saprati utt. Un tā gana arī parāda, vai cilvēks pats ir sapratis vai pārrakstījis grāmatu.

Četri vēji
vienojas, cik kuram pienākas pēc nopelniem

Šis man atgādina pašvērtējumu. Manējās ir kautrīgas un neieliks sev 10. Pērējie gan, nekautrējas, un saņem 10

Arī grupu darbs mūsu mājā nav cieņā. Viena kautrīga un nerunās, kur nu, ja grupā ir puiši (4. klase). Otrai ir OK, bet darbus dalīt, vadīt pagaidām neprot. Es citreiz neizturu un prasu, kā Jūs sadalījā, ko kam jādara... u.t.t. Tāda sajūta, ka skolā nemāca KĀ JĀSTRĀDĀ GRUPĀ.

Mazajās klasēs problēma nav grupu darbs, bet tas, ka skolā neiemāca organizēt grupu darbu pašiem. Darba process ir jāiemācās un sākotnēji to ir jāvada pedagogam, bet vismaz ne tik sen, grupu darba apgūšana skolā aprobežojās ar sadalīšanu grupā un ejiet mājās un dariet. Nē, nu izdzīvošanas māksas apgūšanai ar nav ne vainas.

Otra lieta uz ko sākumskolā grēko - izpētiet xyz un vēl ģeniālais ieraksts 2 klases dabas zinību uzdevumu burtnīcā vai mācību grāmatā (neatceros kurā no tām) - bērni var izmantot uzziņu literatūru, internetu un citus resursus. Ir jau skaisti, bet tās prasmes neiedzimst un ir kādam jāierāda, skola ir tā vieta, kur jāiemāca bērnam atrast informāciju, mazliet atfiltrēt informāciju avotus.

Trešā lieta - darbu prezentēšana - nenoliedzami vajadzīga un nepieciešama prasme - lieliska iespēja to apgūt skolā, bet tak nemāca. Arī nāc un prezentē. Tiem, kam vecāki čaklāki un apguvuši powerpoint - tie dabū labāku atzīmi, ar animācijām - ideāli - teicami garantēts. Savā laikā pirms digitalizācijas "uzvarēja" bērni, kuru vecākiem bija pieejams krāsainais printeris.

Un tas stāsts pat īsti nav par skolas resursiem, jo to prezentāciju var uzzīmēt uz tāfeles, bet par to, ka ir jāmāca bērniem prasmes.

Pirms pandēmijas gadā biju uz diskusiju par to kādas mācību programmas vajadzētu realizēt konkrētā vidusskolā un kā sabalansēt mācību priekšmetus konkrētā programmā. Skolas piedāvājumā bija iekļaut datorprasmju pilnveidošanu 12 klasē, lai pilnveidotu prezentāciju izstrādes prasmes, vecāki un nesen beigušies iebilda, bet skolas pārstāvji nesaprata kāpēc...... Es gan nezinu ar ko tas beidzās. Tiesa prezentācijas manam pamatskolēnam kopš pandēmijas ikdiena šķiet bez maz katrā priekšmetā, vismaz powerpoint būs apguvis.

Sindy5
Dzīvē vienmēr bus grupu darbi un "grupa ir tik speciga, cik specigs ir grupas vājākais loceklis". Parasti grupu darbos visiem ir 9-10, nu varbūt 6-10. Tas noteikti neietekmēs atestāta atzimi.

Ja pareizi saprotu, tad ar jauno (kompetenču) reformu ietekmēs gan, vismaz vidusskolā noteikti, jo, izliekot gala atzīmi, netiek ņemtas vērā ne pēdējā gada, ne arī iepriekšējo gadu semestru un gada atzīmes, taču tiek izvilkta vidējā atzīme no visiem vērtējumiem, kas saņemti kursa apguves laikā, nevis kā iepriekš - tikai pēdējā mācību gadā nopelnītajiem. Piemēram, manam puikam vēstures kurss ilgst divus gadus, bet bioloģijas kurss - trīs gadus.

Lieki piebilst, ka par grupu darbu, kurā sagadījās, kā izrādījās, ar klases vājāko galu un atzīme rezultātā neglaimojoša, viņš spļaudās. Labi, ka tas nebija profilpriekšmetā.

Tas, kam vēlējos pievērst uzmanību, semestra un gada vērtējumiem tiešām ir informatīva nozīme, par tiem var vispār nelikties zinis. Daudz svarīgākas ir atzīmes parastās trīs gadu garumā: pārbaudes darbi u.tml, jo tieši tās veidos gala vērtējumu vidusskolnieka atestātā.

Pamatojums tam esot vienkāršs - skolēniem esot rūpīgi jāmācās (un attiecīgi jātiecas uz labiem vērtējumiem) visus trīs vidusskolas gadus, nevis tikai pēdējo vidusskolas gadu.

Es atkal teikšu tā, ar jaunajā sistēmā būtiski samazināto atzīmju skaitu, kur liela nozīme ir ikkatram vērtējumam, veģetatīvās distonijas traucējumi ar šādu sistēmu tikai pieaugs. Ja iepriekš jaunieši mierīgi mācījās un nebaidījās kļūdīties un pastiprināts stresiņš bija vien pēdējā gadā, tad tagad stress un sajūta, ka viena atzīme var pamatīgi iegāzt, ir jau ar pirmo vidusskolas atzīmi, kas 10. klases sākumā (diagnosticējošais kontroldarbs), piemēram, mainot skolu, var nebūt laba.