|
bumburums
11.12.2021, 15:46
viedaminka Varbūt darīt savu sarbu kvalitatīvāk, lai nav tie atšķirīgie līmeņi? Ja ģimnāzijās un augstskolās vismaz ir iestājeksāmeni (un arī tad kursā ir ļoti dažādi līmeņi, bet vismaz ir cerība pievilkt klāt), tad vairumā pamatskolu ir nejaušības princips - kādi nu tie bērni rajonā ir, tādus saliek kopā. Skolotāja un pasniedzēja spējas "aktivizēt iedzimto potenciālu" ir lielas, taču ne bezgalīgas.
Change your mind and the rest will follow!
|
|
Lauku puķe
11.12.2021, 15:54
Vai kādam profesionālajā dzīvē ir nācies strādāt grupā bez vadītāja? Vai kāds savā darbavietā ir strādājis grupā, kurā daži grupas locekļi paveic teju visu uzdevumu, bet daži - nedara vispār neko?
Tad kāpēc šādu "grupu darbu" māca skolās?
Un runājot par vērtējumiem - Cik ticami ir rezultāti, ja katrs vērtētājs pielieto savus subjektīvos kritērijus nevis balstās uz vienotiem, objektīvi izmērāmiem kritērijiem?
Izskatās, ka tā ir katastrofa, kas šobrīd notiek Latvijas skolās.
|
|
viedaminka Un kādas zināšanas tad jūsu unikālajā darba vietā ir nepieciešamas, ja universitātes zināšanas ir par švakām?
Darbs nav unikāls, taču tikai pļūtīšana un meklēšanā googlē nederēs. Nepieciešamas eksaktās zināšanas, turklāt kombinācijā ķīmija, fizika, bioloģija, matemātika, nu un tāds nieks rakstīt arī jāmāk. Piemēram, mums atnāk biologs, taču ar pamatzināšanām ķimijā fizikā nulle. Kombinācijas dažādas. Nē nu piesākās ar humanitāro zinātņu speciālisti, kuri domā, ja muldēt māk, tad zina visu...
|
|
viedaminka
11.12.2021, 16:07
bumburums Latvijā obligātā izglītība sākas no 5 gadu vecuma. Lielākā daļa bērnu izglītības sistēmā nonāk no 1.5-2-3-4 gadu vecuma. Bērni faktiski visu laiku atrodas "profesionālu pedagogu" rokās. Ar visu to, ka tik un tā vecāki ir spiesti piepalīdzēt pedagogam veikt darbu (atbalstīt bērnus mājasdarbos, iemācīt to, kas skolotājam nav izdevies), tik un tā saglabājas problēma ar zināmu īpatsvaru ļoti vājiem skolēniem. Tas ir zemas kvalitātes pakalpojums. Vai skolotāji būtu mierā, ja uz šūšanas salonu atnestu apģērbu būtu mājās vēl jāpielabo pašam? Bērni skolās pavada ļoti lielu sava nomoda laika daļu. Pirmsskolnieki vispār- vairāk stundas kā viņu vecāki darbā. Kā tas nākas, ka uz skolu ierodas vāji sagatavoti bērni? Vecākiem principā nevajadzētu bērnus mājās mācīt. Tas ir skolotāja darbs- mācīt. Vecāki var ar bērniem iziet ārā, paspēlēt spēles, doties ciemos un izbraukumos, nevis vakaros darīt to, ko skolotājs pa dienu nav izdarījis.
Gaidu, kad beidzot vecāki samobilizēsies no savāks parakstus par to, ka mājasdarbi nav jāuzdod. Papildināts 11.12.2021 16:15: khm
Nepieciešamas eksaktās zināšanas, turklāt kombinācijā ķīmija, fizika, bioloģija, matemātika, nu un tāds nieks rakstīt arī jāmāk
Varbūt vēl arī dziedāt, dejot un skaisti gleznot jāmāk? Un grāmatvedību, personālvadību pie reizes arī jāmāk? Latvijā nav tādas studiju programmas, kur ražo darbiniekus all in 1 Tās ir 4 atsevišķas nozares un ja jums vajag tās visas, tad darbā jāpieņem 4 atsevišķi cilvēki, vai arī 2 cilvēki, ja varat nomotivēt un apmaksāt šiem cilvēkiem otru augstākās izglītības iegūšanu. Neveiksmīgs izmaksu optimizācijas mēģinājums. Es atļaušos ar diezgan lielu pārliecību apgalvot, ka diez vai Latvijā ir kaut viens cilvēks ar šādu 4 izglītību kombināciju. Tādiem uzdevumiem normālā gadījumā veido komandas darbu. Papildināts 11.12.2021 16:20: khm Ņem vērā, ka tajos laikos, kad tu studēju, katrā no šīm nozarēm bija daudz mazāk zināšanu un pētījumi, kā ir tagad. Vēl pirms 100 gadiem- visu, kas tobrīd bija zināms,varbūt pat varēja iemācīt 4-5 gados no visām šīm jomām. Mūsdienās katra šī nozare ir kosmoss, tāpec pat katru no šīm nozarēm iedala specialitātē, jo nav reāli 4-5 vai pat 6 gados iemācīt VISU ķīmiju, fiziku, bioloģiju vai matemātiku. Es domāju, ka pēc gadiem 50 jau vairs vispār šāds dalījums nebūs, bet būs vēl sadrumstalotāks studiju programmu iedalījums. Informācijas apjoms mūsdienās ir nenormāls, nav vērts to visu stumt galā iekšā.
|
|
viedaminka Varbūt darīt savu sarbu kvalitatīvāk, lai nav tie atšķirīgie līmeņi?
Ar tagadējo sistēmu to fiziski neiespēj pat vismotivētākie skolotāji: 
Pirmajā klasē, domājams, vairums bērnu atnāk ar diezgan līdzīgu zināšanu līmeni, taču apguves tempi atšķirīgi un skolēnu skaits jo gadus, jo milzīgāks.
Mani abi bērni pamatskolas posmu apguva nedaudz netradicionālās skolās, kurās bija savi plusi un mīnusi, taču viens no vissaprātīgākajiem lēmumiem - gada sākumā veikt diagnostiku un atsevišķos priekšmetos (apvienojot paralēlklases) bērnus dalīt grupās pa zināšanu līmeņiem. Gan skolēni, gan pedagogi no tā tikai ieguva. To noteikti būtu jādara priekšmetos, kuros jākārto valsts pārbaudes darbi - matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodās.
Man patiesi žēl, ka mācību programma neparedz pietiekamu laiku vielas apguvei un zināšanu nostiprināšanai. Tā vietā tiek gaidīta momentāna vielas izpratne kontekstā un spēja veidot tūlītēju viedokli. Sistēmai, kurā ir laiks atkārtošanai un vingrinājumiem, ir savi plusi, no tās nevajadzētu pilnībā atteikties.
Ja runājam par spēju atrast vajadzīgo informāciju, ņemot vērā kontekstu vai būtiskas blakusnianses, tad es ar man zināmajiem jauniešiem arī ik pa laikam ar to saskaros, tāpēc ģimenē cenšamies pie tā papildu piestrādāt.
Varbūt kļūdos, taču saistu to gan ar pārmērīgo pretrunīgās informācijas daudzumu sadzīvē, gan ar mācību procesa sasteigtību, gan ar nekvalitatīviem mācību līdzekļiem, kas ar pārlieku krāsainību un safragmentētību (un nepietiekamo dažādu piemēru skaitu) jaunu ļaužu galvās rada puzles efektu un nepilnīgi attīsta spēju domāt strukturāli, analītiski, loģiski, secīgi, sižetiski.
Par tiem piemēriem - vai atcerieties, agrāk teju visos priekšmetos bija labi papildmateriāli (uzdevumu krājumi), lai trenētos? Tagad kompetencēm ar uguni tādus nesameklēt. Pēdējās izmaiņas: shit transit gloria mundi, 11.12.2021 16:51.
tici man. es stāstu pasaciņas.
|
|
viedaminka netaisos diskutēt par šo tēmu, jo tu tāpat nesapratīsi. Vienkārša valodā, ja ir pamatzināšanas var sasniegt to kosmosu ko tu apraksti, ja pamatzināšanu nav ir dziļa pēcpuse. Bet nu turpini dzīvot ar domu, ka mākoņu stumšana un muldēšana ir galvenā. Mākoņstūmēji jau Rīgā valda, var paskatīties, kā sačakarēta infrastuktūra Rīga sabāžot stabiņus, kur pagadās un iezīmējot veloceliņus. Droši vien google māte mācīja...
Tev līdz realitātei kā līdz mēnesim. Tu bīdi skaistu teoriju, kura ar praksi vispār nav savietojama. Tāda pati tukša runātāja kā daudzi
|
|
viedaminka
11.12.2021, 18:18
shit transit gloria mundi
Man patiesi žēl, ka mācību programma neparedz pietiekamu laiku vielas apguvei un zināšanun nostiprināšanai
Piekrītu, ka programmā ir pārāk daudz nevajadzīga materiāli, kā dēļ nav laika iedziļināties un izprast galveno. Viss tā pa virsu un tik ķeksītis- iemācīts tas vai šis. Bet reāli labi ja 5% iemācās, to, kas programmā. Un pat tie jau pēc gada vai 2 neatceras pusi no tā. Raidījums- vai esi gudrāks par piektklasnieju labi parādīja, kadu sviestu skolās māca bērniem. Pieaugušie pat pusi no tā ne atceras, ne lieto.
|
|
Observer
11.12.2021, 21:37
Varbūt darīt savu sarbu kvalitatīvāk, lai nav tie atšķirīgie līmeņi? Skolotāji kopumā nerāda labu piemēru bērniem- visu laiku par kaut ko īd. Vecāki ne tādi, bērni ne tādi, valsts viņus nenovērtē un par maz maksā, visas skolu reformas sliktas, attālinātas mācības- grūti. Ar mobingu skolās arī netiek galā. Viens bērns ir ar īpaši labu apķērību un jau daudz ko pirms skolas iemācījies, otrs nu tā pa vidam, trešais vispār pirms skolas nav mācījies neko, bet ceturtajam ir īpašas vajadzības un ar viņu vispār ieteicams sarunāties tikai ļoti vienkāršos teikumos utt. utt. Nu kā no šī ķīseļa dabūt vienādu līmeni, ja klasē 30+ bērni un tikai viena skolotāja?
Par mobingu - kamēr mobingotāju parasti ne mazāk agresīvie vecāki varēs diktēt savas prasības, to skolā izskaust ir neiespējamā misija. Skolotāji vienkārši baidās aizrādīt, jo pēc tam riņķadancis ar nebeidzamām sūdzībām un visu iespējamo instanču iesaistīšanu ies vaļā.
|
|
bumburums
11.12.2021, 21:56
Skatāmies filozofiski. Šai diskusijai drīz būs simts gadu 
[..] Kad lasām par tikumisko centienu nabadzību jaunatnes audzināšanā, kad ziņo, ka mūsu laikos 'cilvēks kļuvis garīgi nabadzīgāks, ka šādu tipu veidojusi un veido līdzši- nējā un tagadējā audzināšana, kad pētot pasaules krizes cē- loņus atrod, ka liela tiesa vainas gulstas uz jaunatnes audzi- nāšanas, kad skolotājam atgādina, lai tie audzina derīgus pil- soņus, nevis sabiedrības lāstu, tad tā ir skaidra valoda.
Kur un kad mēs esam dzirdējuši par skolas darbiniekiem un viņu darbu dziļāku, objektīvu vērtējumu, labvēlīgā garā? [..]
(c) IVL19" target="_blank" rel="nofollow">periodika.lv
Change your mind and the rest will follow!
|
|
viedaminka
12.12.2021, 10:35
Observer Ko darīt? To pašu, ko visu citu profesiju pārstāvji- ar darbu saistītās problēmas risināt ar darba devēju nevis klientiem (skolēniem un viņu vecākiem). Skolotājs ir pakalpojuma sniedzējs- ja ir grūtības, jārunā ar skolas vadību. Ja bērniem atšķirīgs līmenis, tad vajag bērnus sadalīt klasēs pēc līmeņiem nevis salikt random un tad čīkstēt, ka nevar pastrādāt. Ja pietrūkst laiks stundās, tad vajag lietot konsultāciju laikus, ieviest fakultatīvas nodarbības vājākiem un spējīgākiem skolniekiem. Ja stundās nevar paspēt izņemt visu vielu, runāt ar direktoru, lai tas rinā ar citām skolām un lai pa visiem kopā nāk pie izglītības ministriju ar ierosinājumiem, kuras tēmas no skolas programmas ir metamas ārā. Tie visi ir jautājumi, kuri ir risināmi skolotājs-direktors- izglītības ministrija līmenī nevis čīkstēt publiskajā telpā vai vecākiem, ka kaut ko nevar izdarīt. Publiskā telpa un vecāki nevar atrisināt skolotāju darba problēmas. No turienes arī nāk nicīgā attieksme pret skolotājiem, jo pieauguši cilvēki, "profesionāļi" nemāk risināt savas darba problēmas.
|