Grupu darbs un daži jautājumi.

viedaminka
Ja pietrūkst laiks stundās, tad vajag lietot konsultāciju laikus, ieviest fakultatīvas nodarbības vājākiem un spējīgākiem skolniekiem.
Kurš tās nodarbības vadīs, ja esošie skolotāji strādā atļauto maksimumu jau parastās kontaktstundās plus konsultācijā (uz kuru, starp citu, nemaz tā neraujas nākt tie, kam vajadzētu, pat aicināti).

hawk
Darba paziņojums par ķīmijas skolotājas nepieciešamību tajā skolā ir joprojām.
Jā, tā ir realitāte. Divi mēneši stāv sludinājums, un pieteikumu skaits uz to ir tieši 0. Ja agrāk pieteikumi bija, kaut vai no mazajiem meža dīvainīšiem, par kuriem zināms, ka nevajag ņemt, jo slava nāk pa priekšu, tad izskatās, ka arī tie jau beidzot strādājoši (par kvalitāti klusēsim, jo ne jau velti slava gāja pa priekšu).

viedaminka
pa visiem kopā nāk pie izglītības ministriju ar ierosinājumiem, kuras tēmas no skolas programmas ir metamas ārā
Domā, ka gadiem tas nav darīts? Ka tad, kad izsludina apspriešanu (materiālam, kur jau pirms tam ir runāts un darba grupas bijušas, un bīdītas idejas, kas esošā materiālā tā arī nav ņemtas vērā), skolas neraksta komentārus uzlabojumiem? Rezultāts ir 0,0...1% iedarbības. Un bezcerības sajūta.

Ja bērniem atšķirīgs līmenis, tad vajag bērnus sadalīt klasēs pēc līmeņiem nevis salikt random un tad čīkstēt, ka nevar pastrādāt.
Tas, kā zināms, nav atļauts. Un skolas vadība var lēkt no biksēm ārā, arī nebūs atļauts. Pirms padsmit gadiem, kad sāka mācīties mans juniors, skola (laikam puslegāli) rīkoja pārbaudes topošajiem pirmklasniekiem un šādu dalījumu ieviesa. Jā, bija viena vājākā klase (no četrām paralēlklasēm), ko pārējie sauca par muļķu klasi. Toreiz 5-6 gadnieku apmācības vēl nebija, un tur nonāca daļa no tiem, kuru vecāki naivi paļāvās, ka lasīt iemācīsies skolā (nē, manējais tur nebija, mēs lasīt iemācījāmies mājās, nu tā katram gadījumam). Kas mūsdienās nonāktu šādā vājākajā klasē? Pareizi! Tie ar īpašajām vajadzībām. Un tad nu ietu vaļā brēka par diskrimināciju.

Observer
Hmm, nav ne jausmas, kā dēla skola šo risināja, man domāt, tas bija legāli, tiesa, tas nesākās jau pašā pirmajā klasē.

Bērni gada sākumā rakstīja diagnosticējošo darbu un abas paralēlklases tika sadalītas 3 vai 4 grupās. Varbūt, ka skaļi tas netika tā definēts, bet ir zināms, ka dalīja pēc diagnosticējoša rezultātiem. Turklāt to grupiņu sastāvs mainījās - kādam nezināšanas robi tika salāpīti un bija progress, citam varbūt gluži pretēji (slimošanas, slinkumiņš u.t.t.). Mums sākumā arī bija vecāki, kas bažījās, ka notiks apcelšana, bet nekas tāds nesekoja, bērni vispār tam nepievērsa nekādu vērību - tāpat kā mājturībās. Tā vietā (paralēli ikdienas vielai) skolotāji ar katru grupu pastiprināti piestrādāja pie konkrētās grupas vājajiem aspektiem - tādi bija ikvienai grupai. Ja godīgi, dēls vidusskolā angļu valodā lielā mērā (un neslikti) šļūc cauri uz to zināšanu bāzes, kas tika ielikta pamatskolā.

Iespējams, ka tā ideja bija skolas vecāku bērnu izglītībai padomes iniciatīva.

Labākais gads bija tas, kurā grupās sadalīja ne tikai angļu valodā, bet arī matemātikā. Ja angļu valodā mans puika bija "labākajā" grupā, tad matemātikā nepavisam ne. Taču tieši tajā gadā viņam matemātikā bija jūtams reāla izaugsme - grupā bija bērni ar līdzīgiem robiem un mācību tempu. Dikti žēl, ka tas konsekventi tika darīts tikai ar svešvalodām, es kā vecāks būtu priecīga, ja tā (sākot ar 4. klasi) būtu noticis arī matemātikā un latviešu valodā.

Starp citu, tas nekādi neietekmēja vērtējumu, it bieži gadījās, ka 1. grupas bērnam vērtējums semestrī bija zemāks kā 4. grupas bērnam. Gada beigās visi bija apguvuši vienādu mācību vielas saturu - tikai akcenti apmācību procesā atšķirīgi.

Observer
Tur jau tas joks, ka ne - nedaudz netradicionāla, bet valsts skola - Rīgas Valdorfi. Un kā jau valsts skolā - pretēji daudzu vecāku cerībām - valdorfos klases nav mazas, tāpat tuvu 30.

Meita gan pamatskolu apmeklēja privātskolā (Patnis), toreiz tur klasītes bija mazas (11 bērni) un izglītība visnotaļ pielāgota individuālajām spējām.

bumburums
Jā, bet tad vaņģoja pedskolās/fakultātēs. Tagad tur jau vairs nav, ko vaņģot.