Grupu darbs un daži jautājumi.

Observer
Kamēr neviens nepasūdzas, tikmēr to var izdarīt. Visos man zināmos gadījumos, izņemot vienu, skola šo praksi beigusi, jo kādam vecākam nepatika šī pieeja.

Esošos apstākļos gan ne, jo nedrīkst pamatskolā krustoties grupas, vidusskolā - tur, kur prasa specifika. Šis īsti zem tā nepalien.

Un no organizatoriskā viedokļa - ir jādabū, lai vairākām klasēm (2 - 3) būtu vienā laikā šīs stundas un pretī tik pat daudz skolotāju. Saliek kopā a un b, salīmeņo, viens līmenis aiziet pie skolotāja X, otrs - pie skolotāja Y. Skaita ziņā apjoms paliek klases skolēnu skaits.

Valodās, ja dala vienu klasi vairākās grupās, tad jau cits stāsts, tur to izarīt vieglāk un arī pārbaudēm nav īsti pie kā piesieties.

skolotājs, kas dodoties pensijā, gatavoja savu nomaiņu.
Viss jau skaisti, tikai tās nomaiņas dodas pagaros atvaļinājumos, un atkal esam pie sasistas siles...

shit transit gloria mundi
Skolai jau nav liegts mācīt kaut katru bērnu individuāli, ja tam pietiek naudas.

Vairumā gadījumu naudas gan pietiek max valodu dalīšanai grupās.

T.i. - skolai tiek piešķirts budžets, atkarībā no skolēnu skaita. Jo lielākas klases skaitliski, jo vairāk naudas šādai klasei tiek, vairāk iespējams apmaksāt dalīšanu grupās, konsultācijas, fakulatīvus. Mazskaitlīgās klasēs neko nevar apmaksāt (tāpēc laukos problēmas). Skolai izdevīgāk taisīt 3 klases pa 30 kā 4 klases pa 22 - 23, lai arī skolēnu skaits abos gadījumos 90. (un ne visur vispār drīkst zem 25 bērniem atvērt klasi).

Otra problēma - pilsētu koeficenti. Rīgai tas ir krietni lielāks kā, piemēram, Mārupei, kas nozīmē, ka Rīgā skolēns saņem mazāk naudas kā tāds pats Mārupē, attiecīgi, tur var gan vairāk dalīt grupas, gan apmaksāt papildu pienākumus, gan celt skolotāja algu, kas nozīmē, ka skolotājs, izvēloties starp divām skolām, aizies uz turieni (un bez lielākas algas tur, cik zinu, vēl pašvaldība klāt ko piemet).

Kamēr neviens nepasūdzas, tikmēr to var izdarīt.
Varu tikai atkārtot, ka tiešām apbrīnoju vispārizglītojošo skolu skolotājus, kas spēj izturēt tos sūdzībcienītājus un pamācītkāros vecākus. Es uz ko tādu neparakstītos, interešu izglītība tomēr ir drusku cits lauciņš (nāk tikai tie, kuri ir ieinteresēti, bet ne obligātā kārtā piespiesti), kaut arī tur reizēm jautrības pietiek.