shit transit gloria mundi
Jā, puikas tagadējās vidusskolas ķīmijas skolotāja arī tik nedaudz vecāka par saviem vidusskolēniem, skolā sāka strādāt pirmajā kursā un ir dikti paveicies - viņai sanāk mācīt ļoti sakarīgi, viņa prot izskaidrot, ir atsaucīga un tiešam tur rūpi, lai skolēni izprastu un apgūtu. Uz rokām nēsāt cauru gadu Taču šajā pat vidusskolā pieredzējām, ka tā nav ar visiem jaunajiem skolotājiem, ne visi prot izskaidrot, ne visi spēj mācīt vai izmantot atšķirīgas apmācību metodikas, acīmredzot ir cilvēki, kam pedagoģijā dotības ir (vai nav). Starp citu, viņa pati teica, ka liels atbalsts pirmajā gadā bija skolas nozīmētais mentors - pieredzējis ķīmijas skolotājs, kas dodoties pensijā, gatavoja savu nomaiņu.
Tas ir ļoti nozīmīgi, ka ir meistars, kurš zellim tos amata pamatus un knifus iedod.
Superīgi, ka meitene turpina mācīt - viņa ir pietiekami jauna, lai atcerētos, kā var nesaprast un spētu ieskaidrot.
Pedagoģiskās dotības - kā visur; varbūt kaut kas iedzimts, bet vairumā gadījumu: vai ir bijis, no kā paraugu ņemt un cik ilgi esi to paraugu augst/skolas laikā ņēmis - labi pasniedzēji, no kuriem tu pats automātiski nokopē to, kas tev patīk un liekas derīgs; vēl ir noderīgi, ja pats nemaz tā neesi visu visos priekšmetos uzreiz uzķēris, jo tad ir izpratne, ka un kā var nesaprast.